Igaunijā no pagājušā gada par studijām maksā tikai tie studenti, kuri nav ieguvuši noteiktu kredītpunktu skaitu gadā
Svarīgākais apsvērums studiju virziena izvēlē jauniešiem ir patiesa interese par izvēlēto profesiju (70%), liecina “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta veiktā vidusskolēnu aptauja. Tikai pēc tam seko perspektīva labi nopelnīt (60%). Vismazāk svarīgi jauniešu vērtējumā ir draugu vai paziņu ieteikumi (6%), konkurss uz vienu valsts apmaksāto studiju vietu (5%), kā arī vecāku vēlmes (4%).
Redzams, ka jaunieši demonstrē skaidru pārliecību – aicinājumam un spēcīgai interesei par noteiktu izglītības virzienu ir dominējoša loma. Pievērsties interesēm vai arī raudzīties uz lielākām peļņas iespējām ir divi galvenie apsvērumi, ar ko saskaras ikviens students. Ir skaidrs, ka viena absolūti pareizā plāna šajā gadījumā nav. Kamēr daļa dedzīgi uzstās uz svarīgumu sekot sirdsbalsij, tikmēr citi savos spriedumos būs krietni racionālāki un uzlūkos studijas kā nākotnes investīciju. Ideāli, ja izdodas šos aspektus savienot, ko arī vēlmju līmenī aptaujātie jaunieši demonstrē. Praksē pierādījies, ka, sekojot aicinājumam un darot to, kas patiesi patīk, arī peļņas iespējas neizpaliek.
Populārākās studiju jomas
Šogad vidusskolēnu vidū vispopulārākās studiju jomas ir inženierzinātne un medicīna/veselības aprūpe (20%), kam seko ekonomika un biznesa vadība (18%). Interesanti, ka populāra izvēle ir māksla un mūzika (15%), kā arī skolotāja profesija – 13% aptaujātie norādījuši, ka augstāko izglītību iegūs pedagoģijas vai psiholoģijas jomā. Tomēr redzams – jo tuvāks iestāšanās brīdis augstskolā, jo mazāk populāras šīs jomas kļūst. Iespējams, reāli izdarītā izvēle ir jau praktiskāku apsvērumu rezultāts, kad jaunieši daudz konkrētāk izsver nākotnes perspektīvas. Vismazākā interese novērojama par tieslietām un jurisprudenci (2%), kā arī aizsardzību, policiju un robežsardzi (4%).
Izteikta stiprā dzimuma dominance vērojama tādās jomās kā inženierzinātne, informācijas tehnoloģijas, kā arī fizika un matemātika. Savukārt daiļais dzimums karjeras plānus ievērojami biežāk saista ar medicīnas vai veselības aprūpes, mākslas un mūzikas, kā arī pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu jomām. Ārvalstīs jaunieši visbiežāk plāno apgūt tūrismu un viesnīcu biznesa vadību, savukārt Latvijā, biežāk nekā ārvalstīs – medicīnu un veselības aprūpi.
Vērts atzīmēt, ka praksē novērojamas zināmas atšķirības starp faktiskiem studiju pieteikumiem un aptaujā paustajiem vidusskolēnu plāniem izglītības jomas izvēlē. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta apkopotie dati par studiju pieteikumiem liecina, ka pēdējo gadu laikā jauniešu vidū populārāko studiju programmu loks palicis nemainīgs – datorzinātnes, komunikācijas zinātne, informācijas tehnoloģijas, tiesību zinātne, medicīna un vadības zinības. Novērojams, ka jaunieši savu sākotnējo izvēli (15-16 gadu vecumā) pieteikumu iesniegšanas brīdī tomēr mēdz mainīt, nosveroties par labu pēdējos gados populārākajām jomām. Nenoliedzami, izvēles izdarīšana ir atbildīgs un šī iemesla dēļ arī grūts lēmums, kad reizēm „plūst pa straumi” šķiet kā risinājums. To savā ziņā apstiprina arī aptaujas dati, atklājot ka katrs otrais vidusskolas absolvents vēl nav izlēmis par saviem studiju plāniem.
Elektroniskās informācijas resursi par tālākas izglītības iespējām ir salīdzinoši vispusīgi un pieejami. Papildus augstskolu mājas lapās esošajai informācijai, pastāv vēl vairākas interneta vietnes, kas var palīdzēt noorientēties izvēles izdarīšanas gaitā, piemēram, www.niid.lv, www.profesijupasaule.lv, www.prakse.lv un citas.
Pēc vidusskolas absolvēšanas ne vienmēr seko studijas
Sākt studijas pēc vidusskolas absolvēšanas plāno kopumā 63% jauniešu – vairums (55%) kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, savukārt 8% lūkojas ārvalstu virzienā. Satraucoši, ka katrs desmitais vidusskolas absolvents turpmāku izglītošanos vispār neplāno. Ieturēt pauzi starp vidusskolu un studijām augstskolā ir gana riskants lēmums, lai gan – ne vienmēr nevēlams, ja šis laiks tiek lietderīgi izmantots. Gūt jaunu pieredzi, izprotot līdz galam studiju virziena vēlmes un vēlāk darot to ar krietni lielāku pārliecību, varētu būt attaisnojama rīcība. Vienlaikus tā arī ir „iešana pa plānu ledu”, kad iespējama neveiksme darba meklējumos gan pieredzes, gan izglītības trūkuma dēļ. Pastāv risks papildināt to jauniešu rindas, kuri nekur nemācās, nestrādā un nav sociāli aktīvi. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas publiski paustā informācija, Latvijā 2013.gadā bija 59 500 šādu jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem.
Studiju finansēšanas plāni
Plānojot studijas, svarīgs faktors ir arī to finansēšana. Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīklā pieejamais Eurydice jaunākais ziņojums liecina, ka studiju maksas sistēma Eiropas valstīs ir krasi atšķirīga – maksa saistīta gan ar studenta sekmēm, gan noteikta tikai tiem, kuri nespēj nokārtot akadēmiskās saistības, vai arī paredz norēķināties par izglītību pēc studiju beigšanas un pie noteikta ienākumu līmeņa sasniegšanas. Latvijā un Lietuvā studiju maksa tiek vērtēta kā salīdzinoši augsta. Tikmēr Igaunijā no pagājušā gada par studijām maksā tikai tie studenti, kuri nav ieguvuši noteiktu kredītpunktu skaitu gadā.
Taujāti par studiju maksas segšanas plāniem, jaunieši visbiežāk min trīs galvenos veidus, ko atsevišķi vai kombinējot saskata kā reālākos – cerība iegūt valsts apmaksātu studiju vietu (66%), vecāku atbalsts (38%) un algots darbs paralēli studijām (36%). Retāk tiek domāts par studiju kredīta izmantošanu (13%), esošu uzkrājumu izmantošanu (8%) vai aizņēmumu no tuviniekiem (5%). Jaunieši, kuri izglītības plānus saista ar ārvalstīm, studijām nepieciešamos līdzekļus jau laikus uzkrājuši biežāk nekā tie, kuri plāno studēt Latvijā.
Lielākā daļa jauniešu, izvēloties nākotnes profesiju, seko savam aicinājumam, konkursam uz vienu valsts apmaksāto studiju vietu nepievēršot tik lielu uzmanību. Tajā pat laikā cerība iegūt šādu studiju vietu ir galvenais plāns, kā mācības finansēt. Jāņem vērā, ka pēc statistikas datiem vairumam Latvijā studējošo par augstāko izglītību ir jāmaksā – aizvadītajā mācību gadā Latvijas augstskolās un koledžās par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem mācījās vien 40% studentu. Lai gan tas ir vairāk nekā pērn (36%), pieaugums nav plašāka valsts finansējuma rezultāts. Par valsts budžeta līdzekļiem uzņemto studentu skaits pēdējos 4 gados ir praktiski nemainīgs, bet par studiju maksu – izteikti krītošs.
Lielākais valsts finansēto studiju vietu skaits 2015.gadā bija RTU (7100), kam sekoja LU (5489) un RSU (2983). Visvairāk valsts apmaksāto studiju vietu (3614) bija Inženierzinātnes un tehnoloģijas bakalaura un profesionālajām studiju programmām, kam sekoja Arhitektūras un būvniecības programmas ar 1020 vietām. Pilna laika bakalaura studiju vidējā maksa gadā, ar kādu jārēķinās tiem, kuri neiztur konkursu uz valsts budžeta apmaksātām vietām populārākajās programmās, ir 1950 eiro, izņemot medicīnu, kur vērojama lielāka maksa (2800 eiro) un studiju ilgums (6 gadi).
Lērums apsvērumu un tikai viens lēmums – šādā situācijā nonāk ikviens topošais students. Izaicinošs un atbildīgs pastāvīgās dzīves sākums, kurā novēlam nekļūdīgu izdošanos!
Autore ir “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta personīgo finanšu eksperte
Komentāri (22)