Kam tas ir izdevīgi?

Latgales sabiedrisko organizāciju atklāta vēstule

Vai Saeimas deputātu mērķis ir paklausīgu NEPLP locekļu „ielikšana” padomē?

Laikā, kad mūsu valsts politiķiem būtu jādomā, kā novirzīt līdzekļus informatīvās telpas stiprināšanai Latgalē, vairākas Saeimas frakcijas izteikušas vēlmi atlaist Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP).

Arī mēs, Latgales sabiedriskās organizācijas, vēlamies izteikt savu viedokli par NEPLP līdzšinējo darbību.

Neskatoties uz to, ka tautas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā vairāk nekā 164 500 cilvēki ikdienā lieto latgaliešu valodu, Latgales mediju telpas stiprināšanas jautājumi, kā arī valodas lietojuma nodrošināšana plašsaziņas līdzekļos kopš neatkarības atgūšanas bija atstāti pabērna lomā.

Tieši pateicoties NEPLP pēdējo gadu darbībai vienīgais latgaliešu raidījums no Latvijas Radio 4 programmas ir pārvietots uz LR pirmo programmu un atdzimis kā raidījums „Kolnasāta”. Finansējums beidzas 2015.gada nogalē. NEPLP ir vērsies ar aicinājumu pie valdības nodrošināt raidījumu turpmāko finansēšanu.

71 000 eiro konkursa kārtībā NEPLP jau trīs gadus novirza Latgales vietējo un reģionālo televīziju un radiostaciju, kā arī producentu grupu atbalstam, kas gatavo programmas latgaliešu valodā par reģiona kultūru un sociālekonomiskajiem jautājumiem. Top radio raidījums „Pi myusim Latgolā”, „Dautkom TV” veido 10 raidījumu ciklu „Patiesā Latgale” un „Vai latgaliešiem nepieciešams latgaliskais. Identitātes meklējumos”, savukārt „Latgales Reģionālā Televīzija” šogad veidos desmit raidījumu ciklu „Pa sovam”.

Kopš 2013.gada sabiedriskā pasūtījuma ietvaros Latvijas TV 1.programmā popularitāti ieguvis raidījumu cikls latgaliski „Cytaidi latviskais” par Latgales tradīcijām un kultūru.

Panākta LTV7 programmas krievu ziņu translācija Daugavpils vietējā kabeļtelevīzijā „Dautkom TV”.

2014.gadā ir nodrošināta ne tikai LR1 programmas labāka kvalitāte Rēzeknē un Daugavpilī, bet arī Latvijas Radio 4 programmas apraide visā Latgales teritorijā. Uzstādīti raidītāji Viļakā un Piedrujā, palielināta apraides jauda Dagdā. 2015.gada pavasarī LR1 un LR5 izbraukuma studija Rēzeknē pulcēja vairākus tūkstošus cilvēku, savukārt LR4 programma nodrošināja tiešraidi no Daugavpils.

NEPLP jau pirms gada vērsās pie valdības un Saeimas lai tiktu nodrošināta Latvijas Radio studijas izveide Latgalē. Politiķu neizlēmības dēļ nav sperts solis šā projekta īstenošanai. Mūsu skatījumā sabiedrisko mediju reģionālās studijas izveide ir priekšnoteikums sabiedriskā pasūtījuma paplašināšanai latgaliešu identitātes un valodas stiprināšanai. Raidījumu saturu veidos finansiāli un tehnoloģiski nodrošināti žurnālisti, kas būs ieguldījums neatkarīgas žurnālistikas attīstībai Latgales reģionā.

NEPLP loceklis Dainis Mjartāns ir izstrādājis „Latgales elektronisko mediju programmu”, kas paredz ar samērojamiem līdzekļiem sasniegt vislielāko auditoriju Latgalē, lai mazinātu kaimiņvalstu informācijas iespaidu uz reģiona iedzīvotāju sabiedriskās domas veidošanu un latgaliešu valodas un vietējās žurnālistikas stiprināšanu.

Mums ir pārsteigums, ka tieši D.Mjartānam Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis A.Kaimiņš pārmet patriotisma trūkumu, jo tieši pēc D.Mjartāna iniciatīvas jau 2009.gadā pie Nacionālā radio un televīzijas padomes (NRTP) latgaliešu sabiedriskās organizācijas rīkoja piketu pret Latgales informatīvās telpas rusificēšanu.

NEPLP „Jaunās politiskās iniciatīvās” ietvaros ir iesniegusi virkni pieprasījumu Latgales informatīvās telpas stiprināšanai. Politiķiem jālemj par to vai nākotnē Latgalē tiks izveidota multimediāla LR un LTV studija, vai tiks nodrošināti radio un TV raidījumi latgaliešu valodā un vai tiks novirzīti līdzekļi radio raidījumu veidošanai Latgales komerciālajās radio un TV stacijās. NEPLP ir paudis atbalstu Rēzeknes Augstskolas iecerei veidot jaunu profesionālo maģistra līmeņa studiju programmu Komunikācijas zinātnē, lai stiprinātu žurnālistikas un komunikācijas zinātnes attīstību Latgales reģionā.

Mēs vēlamies arī uzsvērt, ka pateicoties NEPLP locekļa Ivara Zviedra darbībai divu gadu laikā palielināts finansējuma apjoms reģionālajām TV stacijām. NEPLP ir nodrošinājis reģionālās informācijas daudzumu palielināšanos LR un LTV programmās, kā arī atbalstījusi Re:TV izveidi. Tieši par to vajadzētu paust gandarījumu reģionu pārstāvei Saeimā – Latvijas Reģionu apvienībai. Taču tā mūsu skatījumā nodarbojas ar adatas meklēšanu siena kaudzē.

Jautājums, kam tas ir izdevīgi?

Kā interesēs darbojas Latvijas Reģionu apvienības, kā arī „Vienotības” un ZZS pārstāvji, tā vietā, lai atbalstītu NEPLP izstrādātos Latgales informatīvās telpas stiprināšanas pasākumus, lems par pašas padomes atlaišanu?

Vai taisnība izrādīsies kultūras ministres Daces Melbārdes medijos paustajām aizdomām, ka Saeimas deputātu mērķis ir paklausīgu locekļu ielikšana padomē?

Latgales sabiedriskajām organizācijām rūp skaidra atbilde uz jautājumu, vai tādā gadījumā tiks nodrošināti radio un TV raidījumi latgaliešu valodā, vai sabiedrisko mediju studijas izveide Latgalē būs jaunās padomes un Saeimas politiķu prioritāte?

Biedrības: „Latgolys Saeima”

Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrība

Latgales tradicionālās kultūras centrs „Latgaļu sāta”

Upītes jauniešu folkloras kopa

“Kūzuls”

Latgaļu Rakstniecības muzejs

Latviešu Katoļu studentu un akadēmiķu apvienība “Dzintars”