Taču koncepts ir būtiski jāpilnveido
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātā neapliekamā minimuma diferencēšanas koncepcija kopumā ir solis pareizajā virzienā, taču sākotnēji piedāvātais variants ir ļoti smagnējs un būs grūti piemērojams.
Lai arī FM piedāvātais modelis paredz to, ka mazo algu saņēmējiem nākotnē ar nodokli neapliekamā algas daļa būtu lielāka, bet lielo algu saņēmējiem – mazāka, tas tomēr nedos iedzīvotajiem uzreiz jūtamu ieguvumu un neveicinās sociālās nevienlīdzības mazināšanos. Gluži pretēji, iedzīvotāju ikmēneša ienākumi kļūs vēl mazāki, bet nodokļu slogs lielāks.
Ar laiku tiek plānots, ka neapliekamo minimumu varēs piemērot, tikai iesniedzot gada ienākuma nodokļa (IIN) deklarāciju un attiecīgi saņemot nodokļa pārmaksas atmaksu. Uzskatu, ka FM piedāvātais neapliekamā minimuma diferencēšanas koncepts ir tikai sākotnējs aizmetnis pārdomātai un plānotai nodokļu politikai ilgtermiņā, kuru ir nepieciešams būtiski pilnveidot, ievērojot visus ilgtspējīgas un samērīgas nodokļu politikas plānošanas faktorus.
Ņemot vērā to, ka katru gadu līdz 2020.gadam tiek plānots samazināt neapliekamā minimuma pamatlīmeni (2020.gadā plānotais neapliekamais minimums būs nulle), mazo algu saņēmēju ienākumi katru mēnesi samazināsies un iedzīvotāji būs spiesti maksāt vēl lielākus nodokļus nekā tagad, kamēr ieguvumu no jaunās kārtības varēs izjust tikai pēc noteikta laika.
FM pozitīvo efektu no neapliekamā minimuma palielināšanas plāno piešķirt tikai ar iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem jūtams ieguvums būs tikai nākamajā gadā pēc iedzīvotāju ienākumu deklarācijas iesniegšanas VID un saņemot atpakaļ pārmaksāto IIN daļu par iepriekšējo gadu. Turklāt iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju var iesniegt tikai no 1.marta par iepriekšējo gadu, bet pārmaksātais IIN tiek atmaksāts trīs mēnešu laikā. Tātad zemo ienākumu guvējiem, kuriem ir būtisks katrs eiro, būs vēl jāgaida gandrīz pusgads, lai saņemtu labumu no jaunās kārtības, kā to paredz FM piedāvātais modelis.
Tādējādi jaunā FM koncepcija faktiski paredz valsts budžeta kreditēšanu uz iedzīvotāju – zemo ienākumu guvēju rēķina.
Uzskatu, ka šāda piedāvātā kārtība var raisīt sabiedrības neuzticēšanos FM piedāvātajam risinājumam, jo iedzīvotājiem var rasties priekšstats, ka šāda sarežģīta neapliekamā minimuma starpības atgriešanas sistēma tiek paredzēta, rēķinoties, ka vairums iedzīvotāju neiesniegs iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto IIN. Turklāt tas ir papildus administratīvais slogs ne tikai zemo ienākumu guvējiem, bet arī pašai nodokļu administrācijai – VID.
Ņemot vērā to, ka neapliekamo minimumu piemēro tikai tajā darbavietā, kura ir norādīta algas nodokļa grāmatiņā, daudz lielāks labums mazo algu saņēmējiem būtu no tūlītējas ikmēneša neapliekamā minimuma diferencēšanas. Tas dotu tūlītēju efektu tieši zemo ienākumu guvējiem un būtu solis pretī sociālās nevienlīdzības mazināšanai.
Tāpat uzskatu, ka neapliekamajam minimumam ar laiku jābūt vismaz minimālās algas apmērā, nevis kā tagad tiek plānots FM piedāvātajā koncepcijā, ka 2020.gadā neapliekamā minimuma maksimālais apmērs būs 160 eiro. Turklāt FM izstrādātajā priekšlikumā nav aplūkots jautājums par atvieglojumiem par apgādājamiem, kas kopā ar neapliekamo minimumu veido būtisku ar IIN neapliekamo ienākumu daļu. To noteikti vajadzētu ņemt vērā, plānojot ilgtermiņa nodokļu diferencēšanas stratēģiju.
Aktuāls ir arī jautājums par gaidāmo IIN likmi 2016.gadā un turpmāk, par ko patlaban norit diskusijas – vai tā tiks samazināta, kā to paredz likums, saglabāta esošajā līmenī (23%) vai arī palielināta? Ja plānotā IIN pamatlikmes samazināšana nenotiks, tad arī ar lielu skepsi tiks uztverta FM piedāvātā neapliekamā minimuma diferencēšanas stratēģija, kas ir ilgtermiņa.
Ir skaidrs, ka kopējie budžeta ieņēmumi ir tik trausli un budžeta izdevumiem svarīgs ir katrs eiro, ka stabilu ilgtermiņa nodokļu politikas stratēģiju pagaidām atļauties vēl nevaram.
Autore ir sertificēta nodokļu konsultante, REDOT zvērinātu advokātu birojs
Komentāri (10)
Normunds 04.06.2015. 12.56
Kāpēc tāda uzmanība tiek pievērsta algām? Tie nav vienīgie un nebūt ne lielākie ienākumi cilvēkiem. Vispirms ir jāpaaugstina uzņēmumu ienākuma nodoklis līdz 21% (kā Igaunijā) un jāpielīdzina visu citu cilvēku personīgo ienākumu nodokļi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 23%. Latvijā ir vairāk par 1000 miljonāriem, bet no algas par miljonāru neviens vēl nav kļuvis, tāpēc jāmeklē citur, kur palielināt valsts ieņēmumus.
0
Skaistule 04.06.2015. 10.27
Štuko un štuko,kā aplaupīt jau tā nabadzīgos iedzīvotājus. Būtu, labāk domājuši kā attīstīt uzņēmējdarbību.
0
sniega_roze 07.06.2015. 00.26
Baidos, ka daudzi nav sapratuši vienkāršu patiesību, proti, ka tagad Vācija kļūst par jauno un faktiski vienīgo būtisko emigrācijas virzienu. Viens no iemesliem Vācijas veiksmes stāstam ir teicamā infrastruktūra un pieprasījums darba tigū, bet otrs nodokļu politika.
Viņiem ir tas pats, kas mums – vispirms iemāca strādāt un maksāt nodokļus. Tad darbinieki sāk baudīt pārdomātas sociālas sistēmas priekšrocības. Vienīgais ierobežojums ir amata prasmes, godīga attieksme un … B1 vācu valodas prasmes apliecinošs dokuments, ko atzīst Vācijā. Neapliekamais ir eur 450. Nekādas progresīvas neapliekamā samazināšanas.
Līdz eur 850 jāmaksā savā labā salidzinoši nelielas sociālās iemaksas. Pēc eur 850 sākas mūsdienīgas labklājības valsts nodokļi. Dzīvokļi no 300 līdz 800 eur. Visa matemātika. Pie ārstiem cenas līdzīgas, vienīgi mazāk laika velta pacientam. Mašīnu cenas labāk nepieminēt – tās ir izcilas salīdzinot ar Rīgu.
Tad nu lūk, ja kāds te runā par neapliekamo 130-150 eur zonā, es teiktu atmostieties, kamēr Latvijā kāds jauns cilvēks vēl ir gatavs nemācīties vāciski. Vismaz eur 400, ja gribam, lai mums ir nopietna atbilde. Bet nu jā, VID tantes varbūt dabūs sāks PVN nemaksātājus restorānos ķerstīt, nevis tos pāris eiro administrēt nu ļoti dārgi.
0