“Saskaņa” Valsts prezidenta amatam izvirza Dolgopolovu

Dolgopolovs Atmodas laikā, 1988.gadā, kļuva par Latvijas Kompartijas Centrālkomitejas sektora vadītāju

Opozīcijas partija “Saskaņa” Valsts prezidenta amatam izvirzīs parlamentārieti Sergeju Dolgopolovu, vēsta LETA.

Dolgopolovs ir pieredzējis Saeimas deputāts un divus sasaukumus pēc kārtas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Iepriekš Dolgopolovs ilgstoši bija arī Rīgas domes deputāts.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Dolgopolovs 1963.gadā pabeidzis Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Ķīmijas fakultāti, iegūstot inženiera-tehnologa izglītību. 1969.gadā viņš turpat pabeidzis aspirantūru.

Dolgopolovs karjeras sākumā strādājis Rīgas pusvadītāju rūpnīcā “Alfa”.

Atmodas laikā, 1988.gadā, kļuvis par Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas valsts un nevalstisko organizāciju sektora vadītāju. Šo amatu ieņēmis līdz 1990.gadam, kad kļuva par Rīgas pilsētas padomes valdes Kadru nodaļas vadītāju.

Politikā Dolgopolovs iesaistījās 1994.gadā, kad Tautas saskaņas partijas sarakstā kandidēja Rīgas domes vēlēšanās. Kandidējis arī 6. un 7.Saeimas vēlēšanās.

2001.gadā Dolgopolovs kandidēja Rīgas domes vēlēšanās politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) sarakstā, kad arī tika ievēlēts galvaspilsētas pašvaldībā un kļuva par toreizējā Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra vietnieku.

2003.gadā piedalījās PCTVL frakcijas šķelšanā un Tautas saskaņas partijas frakcijas veidošanā, kļūstot par tās priekšsēdētāju. Tā paša gada nogalē Tautas saskaņas partijas dome nolēma Dolgopolovu izslēgt no partijas par partijas programmas neievērošanu un tēla graušanu.

2004.gadā Dolgopolovs izveidoja partiju “Jaunā politika”, kļūstot arī par tās priekšsēdētāju. Vēlāk partija tika pārdēvētā par “Jauno centru”.

2005.gadā Dolgopolovs politisko organizāciju apvienības “Saskaņas centrs” dibināšanas kongresā ievēlēts par apvienības priekšsēdētāju. Dažus mēnešus vēlāk viņš atstāja šo amatu un tika ievēlēts par priekšsēdētāja vietnieku.

11.maijā Zaļo un zemnieku savienība prezidenta amatam piedāvāja savu kandidātu – aizsardzības ministru Raimondu Vējoni. Viņam atbalstu jau paudusi arī “Vienotība”. Tikmēr nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) šodien vēl lems par iespējamiem kandidātiem Valsts prezidenta amatam.

Latvijas Reģionu apvienība nolēmusi Valsts prezidenta amatam virzīt sava līdera Mārtiņa Bondara kandidatūru.

Savukārt partijas “No sirds Latvijai” izvirzītais Valsts prezidenta amata kandidāts Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (NSL) norāda, ka tas būs partijas taktikas jautājums, vai oficiāli pieteikt kandidātu valsts augstākās amatpersonas amatam. Politiķis neizslēdz iespēju, ka viņa kandidatūra varētu arī netikt pieteikta.