EP: Nodokļu maksātājiem vairs nebūs jāglābj bankas

Visi pieņemtie Banku savienības elementi stāsies spēkā no 2015.gada 1.janvāra

Eiropas Parlaments (EP) gala balsojumā otrdien atbalstīja pēdējos elementus Eiropas Banku savienības izveidei, paredzot vienotu banku glābšanas procedūru un uzlabojot depozītu garantiju sistēmu. Pieņemto trīs tiesību aktu mērķis ir nodrošināt banku pašu atbildību par to nedienām, lai tās nav jārisina par nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Divi no pieņemtajiem tiesību aktiem veido rīcības sistēmu banku krīžu gadījumos, bet trešais nodrošina vienotu, banku finansētu sistēmu mazo noguldījumu (līdz 100 000 eiro) garantēšanai, informē Latvijas pārstāvniecības EP preses sekretāre Marta Rībele.

Latvijas deputāts EP Krišjānis Kariņš (Vienotība) uzsver, ka tas ir nozīmīgs solis uzticības atjaunošanai banku sistēmai Eiropā. “Banku savienība ir atbilde uz ekonomikas krīzes rezultātā zaudēto uzticību banku sistēmai. Tas ne tikai palīdzēs atjaunot uzticību, bet arī pasargās nodokļu maksātāju makus iespējamo banku krīzes gadījumā,” uzsver deputāts.

EP deputāts Roberts Zīle (NA) uzskata, ka “svarīgākais, ko Latvija ir ieguvusi līdz ar iestāšanos eirozonā un tagad arī ar ES Banku savienības izveidi – drošību, ka “Parex” glābšanas scenārijs ar milzu līdzekļu izņemšanu no valsts budžeta privātas bankas parādu nomaksai ar sekojošu ekonomiskās un sociālās krīzes dramatisku padziļināšanos vairs nebūs iespējams”.

Banku savienības izveide balstās uz četriem elementiem: vienādas prasības visām ES bankām; vienota Eiropas banku uzraudzība; vienoti banku glābšanas noteikumi un fonds; uzlabota depozītu garantiju sistēma.

Līdz ar otrdienas balsojumu ir apstiprināti banku glābšanas noteikumi, kas sakārto procesu visā ES. Tie paredz, ka atbildība par zaudējumiem būs uz banku īpašnieku, nevis nodokļu maksātāju pleciem.

Tāpat ir paredzēts izveidot vienotu fondu banku glābšanai, kurā iemaksas veiks pašas bankas. Jaunie likumi par banku noregulējumu uzliek bankām veikt iemaksas rezerves fondā, kas segs zaudējumus, kad nebūs gana ar līdzekļiem, kas piesaistīti no akcionāriem un kreditoriem. Banku savienības valstu bankas (visas eirozonas valstis un pēc brīvas izvēles arī citas dalībvalstis) veiks iemaksas kopīgā 55 miljardus eiro lielā noregulējuma fondā, kas pakāpeniski tiks izveidots astoņu gadu laikā.

Dalībvalstīm, kas nav Banku savienībā (kā Lielbritānijai vai Polijai) būs jāveido nacionālie banku fondi, desmit gadu laikā sasniedzot finansējumu 1% apjomā no apdrošināto noguldījumu kopsummas.

Parlaments arī atbalstīja uzlabotu depozītu garantiju sistēmu, paredzot ātrāku depozītu atmaksu. Viss garantētā noguldījuma apjoms būs jāizmaksā septiņās darba dienās, bet daļa no šīs summas (katra dalībvalsts pati pieņem lēmumu par tās apjomu) būs jāizmaksā jau piecu dienu laikā. Pēc EP prasības īslaicīgi būs jāaizsargā arī tādi noguldījumi, kas pārsniedz 100 000 eiro un kas rodas, piemēram, pārdodot privātu nekustamo īpašumu. Šādus noguldījumus aizsargās vismaz trīs mēnešus.

Visi pieņemtie Banku savienības elementi stāsies spēkā no 2015.gada 1.janvāra.

Jau pagājušā gada septembrī EP atbalstīja Banku savienības uzraudzības procedūru, kura paredz kā Eiropas Centrālā banka (ECB), kas paredz pilnvaras ECB tieši uzraudzīt aptuveni 130 lielākās Eiropas kredītiestādes, kuras veido 80% banku sektora. Pārējās kredītiestādes uzraudzīs nacionālie uzraugi.

ECB varēs iejaukties visu banku darbībā, ja to uzskatīs par nepieciešamu banku sektora stabilitātei – apturēt bankas darbību, apstiprināt banku apvienošanu un pārdošanu, kā arī pasludināt to “ārkārtas” stāvokli. Valstis, kuras nav eirozonā, varēs lemt par dalību šajā uzraudzības mehānismā. Uzraudzības mehānisms sāks darboties 2014.gada novembrī. Arī Latvijas trīs lielākās bankas nonāks tiešā ECB uzraudzībā.

Likumdošana par vienotām prasībām visām ES bankām jau ir pieņemta un stājusies spēkā no šī gada 1.janvāra.