Pat bailes no lāča var būt pārspīlētas

Par ārējo tirdzniecību 2014.gada februārī

Februāra ārējās tirdzniecības dati palīdzēs mazināt satraukuma vilni, kuru sākotnēji izraisīja janvāra ziņas par apstrādes rūpniecību, kurā tika reģistrēts lielākais jebkad piedzīvotais kritums mēneša laikā, pat lielāks nekā jebkurā no 2008. – 2009.gada mēnešiem.

Pēc tam jau dati ir pārrēķināti, kritums izrādījies mazāks, priekšstatu par it kā notikušo katastrofu izraisīja process, ko varētu tēlaini un neprecīzi raksturot kā visnotaļ jau pareizas statistikas metodoloģijas darbināšana „autopilota” režīmā. Kopainu par norisēm preču eksporta nozarēs kopš tā brīža papildināja februāra rūpniecības dati, kuros redzama situācijas uzlabošanās.

Trešdien publicētie ārējās tirdzniecības dati sniedz vairāk netiešu ieskatu, tajos Latvijā ražotu preču eksports saplūst ar loģistikas biznesu dažkārt grūti atpiņķerējamā veidā, taču tas ir nozīmīgs papildus ziņu avots.

Šodienas dati satur divus svarīgus iepriecinošus jaunumus:

* Gada griezumā februārī ir lielākais eksporta pieaugums (par 2,9%) kopš pērnā gada aprīļa, kad vēl diezgan nozīmīgā apjomā izveda “Liepājas metalurga” saražoto. 

* Ļoti labā līmenī turas eksports vairākās produktu kategorijās, kuras it kā varētu negatīvi ietekmēt nelabvēlīgie pavērsieni Krievijas ekonomikā. Protams, Krimas krīze sākās tikai pašās februāra beigās, taču rubļa vērtības kritums, kas ir galvenais iespējamo grūtību iemesls, tobrīd jau bija noticis. Rubļa vērtība pret eiro patlaban ir gandrīz precīzi turpat, kur bija Krimas pārņemšanas sākumā – 9.aprīlī tā pat ir par 0,2% augstāka nekā 26.februārī. Starplaikā tā bija samazinājusies, bet nu atkal ir pieaugusi. Februāra sākumā rubļa/eiro kurss vēl bija par 3% augstāks nekā tagad, bet uz pagātnes svārstību fona tas nav daudz. Protams, jāpieļauj, ka rubļa vērtības krituma izraisītā mūsu produktu cenas celšanas Krievijā un/vai mūsu ražotāju rentabilitātes samazināšanās vēl atstās iespaidu uz sekojošajiem mēnešiem.

Runājot par vairāk apdraudētajām kategorijām atsevišķi:

* Piena un tā produktu eksports februārī bija par 20% lielāks nekā jebkurā februāra mēnesī līdz šim. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada otro pusi eksports ir samazinājies, bet šim īsajam un aukstajam mēnesim situācija ir ļoti pieņemama, lai neteiktu vairāk. 

* Arī kategorijā „gaļas, zivju, vēžveidīgo […] izstrādājumi”, kurā ietilpst arī zivju konservi, apjomi ir līdz šim februāra mēnešos labākie, gan ne ar tik lielu atrāvienu. 

* Iespējamais eksporta uz austrumiem sarukums varētu būt uz apģērbu ražošanu, konkrēti, uz veļas ražošanas klāsteri, kas galvenokārt izvietots Liepājā un tās apkārtnē. Nav šaubu, ka šis reģions šobrīd nekādi nav gatavs vēl jauniem ekonomiskiem satricinājumiem. Par laimi arī apģērbu eksportā februārī lielas problēmas nav redzamas. Sniegums nav izcils, tas raksturojams kā normāls uz krīzes pārvarēšanas gadu kopējā fona, ar niansēm dažādās produktu kategorijās, kas atspoguļo nozarē notiekošo. Kategorijai, kurā ietilpst tieši visvairāk no austrumu tirgus atkarīgie produkti – veļas izstrādājumi (tekstila apģērbs un tā piederumi), februārī pat bija 12% pieaugums gada griezumā. 

* Ļoti nozīmīgs un sevišķi grūti aizvietojams Krievijas un mazākā mērā arī Ukrainas tirgus ir farmācijai. Par šo produktu eksportu februārī un arī janvārī var teikt to pašu ko par apģērbiem – nekas īpašs, bet nav slikti.

Notikumi saistībā ar Krimu, Ukrainu un Krieviju nav vienīgais, kas tagad liek griezties pasaulei. Gandrīz pusi no gada un vairāk nekā trešdaļu mēneša pieauguma veido graudu eksports. 

Kopš Latvijas zemnieki palielinājuši savas glabāšanas jaudas, arvien lielāka daļa ražas tiek izvesta ārpus ražas novākšanas sezonas, epizodiski nozīme ir arī reeksportam, jebkurā gadījumā, tas neliecina par kādām nozīmīgām norisēm ekonomikā tieši februārī.

Apmēram septīto daļu eksporta kāpuma veidoja alkoholiskie dzērieni, tas galvenokārt ir reeksports. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas pieauguma gada griezumā veido koksne, bet mēneša laikā tās ietekme viegli negatīva, tātad te parādās dažādi bāzes efekti, kas paši par sevi neko daudz nepierāda, bet salīdzinājumā ar līdz šim lielāko apjomu februārī tas bijis par 14% lielāks, nedaudz atpaliekot no pērnā gada otrās puses „pīķiem”.

Ceturto daļu eksporta pieauguma gada griezumā veido tāda samērā eksotiska prece kā „vilna un zirgu astru audumi”, acīmredzot atklāta jauna tranzītbiznesa niša.

Šis uzskaitījums varētu likt domāt, ka nekāda „patiesa” progresa eksportā gada laikā nav bijis, vien dažādas statistiskas dabas parādības un loģistikas biznesa viļņošanās. Taču ne tik strauji, ja nebūtu bijis tērauda eksporta krituma, eksporta pieaugums pret pērno februārī būtu bijis vairāk nekā divas reizes lielāks 50,4 miljoni eiro nevis 22,5 miljoni. LM dīkstāve joprojām visdrīzāk uzskatāma par pagaidu stāvokli, tātad zaudējumi šeit agri vai vēlu tiks kompensēti. Nevar droši zināt, vai pēc 10 gadiem kādam pasaulē būs vajadzīgs iPhone, bet par to, ka vajadzēs tēraudu, nav ne mazāko šaubu.

Ir ļoti daudz mazu preču kategoriju, kuras katra devušas pa procentam vai procenta daļai eksporta kāpumā, daudzu cilvēku un uzņēmumu individuālu pūliņu raibs rezultāts bez visas pasaules mājsaimniecēm zināmiem „veiksmes stāstiem”, bet pakāpenisks, taču noturīgs progress. Ļoti tipiska situācija Latvijas ekonomikai.

Autors ir DNB bankas ekonomikas eksperts