EPPA nosoda Krimas aneksiju – Latvijas delegātes Lolita Čigāne un Inese Lībiņa-Engere balsoja par rezolūcija pieņemšanu, Boriss Cilēvičs – atturējās
Ceturtdien, 10.aprīlī, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) sesija nolēma atņemt balsstiesības Krievijai EPPA. Tam iemesls ir Krievijas aneksija Krimā. Krievijas pārstāvjiem līdz gada beigām liegts ieņemt vadošus amatus EPPA, ziņo UNIAN.
Par šādu lēmumu balsoja 145 EPPA locekļi. Krievija EPPA sesijā nepiedalījās.
Kā izteicies ziņotājs par šo jautājumu Austrijas deputāts Štefans Šennahs, janvārī EPPA atgriezīses pie šā jautājuma izskatīšanas un aizliegums varētu tikt arī pagarināts.
Savukārt Latvijas delegācijas pārstāvis, Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ZZS) teica, ka šāds rezutālts “bija likumsakarīgs un gaidāms”. Viņš norāda, ka lēmums varēja būt bargāks, taču pēc neformālām konsultācijām to mīkstinājušas atsevišķu valstu ekonomiskās intereses.
„Skaidrs, ka lēmums par sankcijām pret Krieviju bija jāpieņem, un līdz šim dienaskārtībā bija tikai viens jautājums – cik stingrs šis lēmums būs, jo vienlaikus ir nepieciešams saglabāt arī dialoga iespējas ar Krieviju. Mani nepatīkami pārsteidza atsevišķu valstu dubultie vai pat trīskāršie standarti attieksmē pret lielajām valstīm – ja pirms gandrīz 12 gadiem, kad sāku darboties Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, lēmumu pamatā par 70% bija politika un tikai 30% bija ekonomiski apsvērumi, tad tagad politikai ir atlikuši tikai 30%, bet par 70% lēmumus ietekmē ekonomiskās intereses”, norāda Bērziņš.
Viņš teica, ka EPPA atšķirīgā jeb saudzīgāka attieksme pret lielajām valstīm ir slikts signāls, jo līdz ar to nākotnē būs ārkārtīgi grūti runāt par cilvēktiesībām kopumā.
Jau ziņots, ka EPPA trešdien pieņēma rezolūciju, kurā nosodīta Krievijas veiktā Ukrainai piederošās Krimas aneksija, kā arī kritizēta Maskavas prasība pārveidot Ukrainu par federatīvu valsti.
Par rezolūciju nobalsoja 154 parlamentārieši, 26 bija pret, bet 14 atturējās, ziņo LETA.
“Asambleja kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un sekojošo Krimas aneksiju, kas ir nepārprotams starptautisko tiesību, tai skaitā ANO statūtu, Helsinku akta (..) un Eiropas Padomes pamatnormu, pārkāpums,” teikts rezolūcijā. “Neviens no argumentiem, kurus piesauc Krievijas Federācija savas rīcības attaisnošanai, neatbilst patiesībai.”
Dokumentā norādīts, ka gan Ukrainā kopumā, gan Krimā atsevišķi nepastāv kādi tieši draudi tā dēvētajam krievvalodīgajam mazākumam.
“Tā dēvētais referendums” Krimā bija nekonstitucionāls. Tā rezultātam un “Krievijas Federācijas veiktajai nelegālajai Krimas aneksijai nav juridisku seku, un Eiropas Padome to neatzīst”, teikts rezolūcijā.
“Centienus atdalīties un integrēties Krievijas Federācijā musināja un iniciēja Krievijas varasiestādes militārās intervences aizsegā,” uzsvērts rezolūcijā, vienlaikus mudinot Budapeštas memorandu parakstījušās valstis, kā arī atbilstošās Eiropas valstis “izpētīt iespējas efektīviem drošības līgumiem, lai garantētu Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti”.
1994.gadā, kad Ukraina atteicās no saviem kodolieročiem, ASV, Krievija un Lielbritānija Budapeštā parakstīja memorandu, apņemoties garantēt Ukrainas suverenitāti un robežu negrozāmību.
EPPA pilnībā atzīst Kijevas jauno varasiestāžu un Augstākās radas leģitimitāti, “kā arī visu to lēmumu likumību un pauž nožēlu par visiem mēģinājumiem apšaubīt jauno varasiestāžu leģitimitāti, “jo tas var kalpot vienīgi valsts destabilizācijai”.
Rezolūcijā arī iekļauts aicinājums Ukrainai sarīkot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas. Patlaban vēlēšanas paredzētas tikai 2017.gadā.
Latvijas delegātes Lolita Čigāne un Inese Lībiņa-Engere balsoja par rezolūcija pieņemšanu, bet Boriss Cilēvičs – atturējās, liecina asamblejas oficiālajā mājaslapā publicētā informācija par balsošanas rezultātiem.
Pārējo Baltijas valstu parlamentārieši – trīs Igaunijas delegāti un četri Lietuvas – visi balsoja par rezolūcijas pieņemšanu.
EPPA arī nobalsojusi par tūlītēju Krievijas karaspēka izvešanu no Krimas, ņemot vērā līguma par Krievijas Melnās jūras floti denonsāciju.
“Sakarā ar to, ka Krievijas Federācija ir denonsējusi 1997.gadā noslēgtos līgumus par Krimā izvietoto Melnās jūras floti, asambleja aicina Krieviju nekavējoties izvest savu karaspēku no Krimas,” teikts papildinājumā.
Pirmdien Strasbūrā darbu sāka EPPA pavasara sesija. Tās galvenais jautājums būs sankciju noteikšana Krievijas delegācijai par Krimas okupāciju un aneksiju.
(papildināta no sākuma)
Komentāri (35)
dace_ampermane 10.04.2014. 08.50
Čmelis uzraksta melus un tūdaļ parādās 3-4 čekisti kuri pieliek viņam plusiņus [tas gan nav uz ilgu laiku]
1
Ivars Ozols > dace_ampermane 10.04.2014. 11.25
Viņiem šobrīd saspringts laiks. Jānovērš mūsu uzmanība no svarīgiem notikumiem kā nekā.
0
jmaklakovs 10.04.2014. 08.07
Vispār Krievijas teritorijā esošos dabas resursus, kurus Kremlis izmanto pasaules santažēšanai, vajadzētu konfiscēt un nodot ANO kontrolē!
7
Amis > jmaklakovs 10.04.2014. 11.17
zirnekliene Šeloba +1!
====================
Lai visu izlaupītu? Aziopai jābūt taisnīgi sadalītai ASV, Japānas, Ķīnas, Turcijas un ES starpā.
0
gliters > jmaklakovs 10.04.2014. 08.24
+1!
0
jmaklakovs > jmaklakovs 10.04.2014. 16.18
dzeris. Tas bija komentārs par Ločmeļa “uzspraušanas uz nagliņas” tēmu:) Bet par to, ka rietumiem lētāk tos resursus nopirkt nepiekrītu. Šībrīža cena – Ukraina! Jautājums tikai par to cik daudz Ukrainas.
0
ligakalnina > jmaklakovs 10.04.2014. 09.18
Taisni tas jau ir bubulis, ar ko Krieviojas propaganda biedē savus iedzīvotājus – ka Rietumi grib pakļaut Krieviju un “atņemt” tai tās vienīgās bagātības – dabas resursus, nevajadzētu šos murgus tiražēt, Rietmiem daudfz lētāk ir vienkārši šos dabas resursus nopirkt.
0
esmeralda_se > jmaklakovs 10.04.2014. 10.07
Putins varbūt domā pievienot Ķīnu savam austrumu domubiedru pulciņam, bet ka tik beigās nesanāk faktiska Krievijas pievienošana Ķīnai:)
http://www.gazeta.ru/business/2014/04/09/5986609.shtml
0
Aivars Krauklis > jmaklakovs 10.04.2014. 09.46
Ar tiem bezgalīgajiem Krievzemes dabas resursiem nav ik vienkārši. Pavisam nesen viņu tv plātījās, kā Rosņeft uzmeistarojuši grandiozu naftas atradni… amerikāņu okupētajā Irākā. Sākuši pirms diviem gadiem, tātad ne bez Obamas pere(za)gruzkas atbalsta. Kamēr amerikāņi un citi karo, Krievija pa to laiku slauc un visi krievu draugi mauro par Amerikas iebrukumu naftas dēļ. Zemju savācējai pašai ar savas netīrās naftas ieguvi un pārdošanu jau sākušās grūtības, bet tas nekavē pat tur vainot visu rietumu pasauli.
0
gliters > jmaklakovs 10.04.2014. 09.34
Nopirkt, lai Krievijai būtu nauda par ko apdraudēt visu pasauli?! Ja cilvēku sabiedrībā kāds indivīds nojūdzas tiktāl, ka kļūst bīstams apkārtējiem, tam parasti visa cita starpā mēdz atņemt rīcībspēju. Šo principu dažkārt lietderīgi attiecināt arī uz valstīm.
Cita lieta, ka šī jaukā nomales ideja nešķiet realizējama, bet tieši pirkt no Krievijas šobrīd nevajag vispār neko (visur jāmeklē alternatīvie tirgi un piegādes avoti), jo ideālais variants ir Krieviju pilnībā izolēt, lai šī valsts galu galā vairs nespētu funkcionēt un sabruktu pa sastāvdaļām – tā būs labāk visiem (t.sk. pašiem krieviem un tautām, ko viņi šobrīd paverdzina). Kad tas notiks, ANO noteikti būs nepieciešama.
Krievija nekad nekļūs par civilizētu valsti, bet tas nenozīmē, ka 7. mljrd. pasaules iedzīvotājiu ir jājūtas kā uz pulvermucas viena bandītiska valstiska veidojuma dēļ, kas ir gatavs laist lietā pat kodolieročus, ja tam pēc pirmā pieprasījuma nedod jebko, kas iekārojas. Šis “kolektīvais bandīts” ir jāneitralizē.
0
austrisv 10.04.2014. 17.04
rašistus sāk pamazām piespiest pie sienas daudzas starpatautiskas organizācijas, un tā ir laba ziņa, jo lielās rašisti vai nē, bet tas tomēr aizķer vinu pašapmierinātību.
Kas tagad tic viņu retorikai par krievu slikto stāvokli tuvējās ārzemēs, kā viņi mūs dēvē?
Tagad visa pasuale redz, kas ir rašisti, un, ka viņi apdraud visu pasauli ar savām “impēriskām tieksmēm”.
0