Ražošana janvārī krasi sarūk

Par rūpniecības izlaidi 2014.gada janvārī

Janvāra dati par rūpniecību un jo īpaši apstrādes rūpniecību ir ideāli piemēroti tam, lai izrautu makroekonomisko procesu komentēšanu no rutīnas. Ražošanas apjomu samazināšanās mēneša laikā par 17,3% ir pat straujāka nekā jebkurā brīdī lielās pasaules finanšu krīzes laikā pirms pieciem gadiem. Gada griezumā apstrādes rūpniecības izlaide sarukusi par 11,3%.

Analītiķi jau risina spraigu diskusiju par to, kā novērtēta sezonalitātes ietekme, jo sezonāli neizlīdzinātajos datos janvāris, kurā apjomi vienmēr ir salīdzinoši nelieli, neizskatās tik ļoti slikti uz citu janvāru fona. Taču nav nekādu šaubu, ka šajā mēnesī ir bijuši īpaši nelabvēlīgi apstākļi vairākās apakšnozarēs.

• Pēc skarbā izlaides krituma pērn metālu ražošanai janvārī sarūkot vēl par 80,5%, šī apakšnozare, tā teikt, ir gandrīz nozudusi no kartes, kritums gada laikā sasniedzis 91,6%. Ir zināms, ka nesen maksātnespējas stāvoklī nonācis uzņēmums „Krāsainie lējumi”, apjomus samazinājis arī „Dīlers”, tie abi bija starp nozīmīgākajiem strādājošajiem nozares pārstāvjiem pēc „Liepājas metalurga” apturēšanas.

• Par 8,3% samazinājies izlaides apjoms kokapstrādē. Uz metālu nozarē notikušā fona tas nešķiet nekas īpašs, taču šai parasti stabilajai nozarei tas ir daudz. Izskaidrojams ir vispārzināms – īpaši nelabvēlīgie laika apstākļi mežsaimniecībai šāgada neziemā, kas iesniedzās arī janvārī un krietni traucēja izejvielu piegādi. Jau bija zināms, ka vairāki lieli uzņēmumi tāpēc samazināja ražošanu. Februārī situācija kokrūpniecībā uzlabojās, jo janvāra otrajā pusē mežu ceļi izsala dziļi jo dziļi. Jāatzīmē, ka gada griezumā kokapstrāde janvārī tomēr plusos, pateicoties apjomīgajām investīcijām.

• Mēneša griezumā izlaides kritums par 15,6% bijis elektronikā. Pērnā gada otrajā pusē nozarei klājās izcili, bija ražošanas kāpums par daudziem desmitiem procentu. Janvārī notikušo var komentēt tikai ar vārdiem „kas augstu ceļas, tas zemu krīt”, tā teikt, drusciņ jāatpūšas. Arī šajā nozarē izlaide gada griezumā ir kāpusi, turklāt diezgan daudz: +28%. Nenoteiktība par nākotni patlaban ir liela, bet uzņēmumiem, kas pilda kontrakta ražošanas pasūtījumus un ir lielā mērā saistīti ar „Mikrotīkls”, situācija izskatās laba.

• Krass kritums dzērienu ražošanā par 17,3% mēneša un par 23,5% gada laikā. Šajā gadījumā nevaru komentēt iemeslus, bet jebkurā gadījumā apakšnozarei nav lielas ietekmes uz kopumu.

• Par 10% mēneša laikā samazinājusies papīra un tā izstrādājumu ražošana, vienkārši tāpēc, ka pērnajā decembrī bija neparasti liels apjoms, gada griezumā joprojām ir plusi.

• Par 5,4% samazinājusies ražošana apģērbu šūšanā, palielinot kritumu gada griezumā līdz 23,5%, kamēr radniecīgajā tekstila nozarē ir pieaugums. Nozares asociācija turpina to skaidrot ar atsevišķu produktu pārklasifikāciju statistikā, kam tā pati līdz galam nevar piekrist, tāpēc ir optimistiskāka par apģērbiem, bet pesimistiskāka par tekstilu. Savukārt abās nozarēs kopumā šogad sagaida pieaugumu par ~5%, par spīti janvāra datiem. Tas būtu mazāks pieaugums nekā pērn, kad saskaņā ar asociācijas vērtējumu izlaide pieauga par 7%. Sagaidāmā ražošanas kāpuma bremzēšanās galvenokārt saistīta ar darbaroku trūkumu. Tieši janvārī rezultātus varētu būt ietekmējis pareizticīgo Ziemassvētku brīvdienu grafiks NVS tirgos.

Pārtikas pārstrādē kritums ir pavisam neliels, par 0,8%, tā noteikti nav „vainojama” pie bēdīgā kopējā rezultāta, turklāt gada griezumā te joprojām pieaugums par 5,4%. Taču šī nozare ir viena no tām, kas varētu izjust Krievijas rubļa vērtības samazināšanos. Ietekmei nevajadzētu būt pārāk sāpīgai, jo pieprasījumu pēc pārtikas samērā maz ietekmē ekonomiskā situācija. Tomēr jāpieļauj iespēja, ka nozares attīstība šogad būs lēnāka nekā pērn. Jāpiebilst, ka janvāris nebija īpaši veiksmīgs ar Austrumiem cieši saistītajai zivju pārstrādei, turpretim piena ražotājiem jauns pēckrīzes augstākais punkts.

Patlaban var tikai minēt, kas noticis ar farmāciju un citu transportlīdzekļu (vilcieni, kuģi) ražošanu, jo nozaru dati no šā gada ir padarīti konfidenciāli, acīmredzot saistībā ar lielo spēlētāju augsto īpatsvaru nozarē.

Pārlūkojot šo posta ainu, var sevi nedaudz mierināt sevi ar domu, ka ir trīs nozares, kurām janvārī klājies labi, tajās ir krietns kāpums gan mēneša, gan gada griezumā – gatavie metālizstrādājumi, poligrāfija un mēbeļu ražošana. Tā teikt, būs kaut kas sēklai nākamajiem mēnešiem.

Nav nekādu fundamentālu iemeslu, kas apstrādes rūpniecībai šogad kopumā varētu liegt sekmīgi attīstīties. Tāpat kā iepriekš, investīciju dinamika un ārējo tirgu attīstības kopaina saka, ka 2014.gadam vajadzētu būt labākam nekā iepriekšējam.

Taču kritums ražošanā mēneša laikā par 17,3% rada vērā ņemamu „robu” nozares izlaides gada apjomā, ko nebūs viegli kompensēt, ja vien sezonālās izlīdzināšanas nianšu modulācijas nedos spēcīgu pretēju efektu februārī. Sarežģījumu padziļināšanās metālu ražošanā pretstatā samērā labvēlīgajai situācijai metālapstrādē, pārtikas un koksnes pārstrādē un elektronikā arī nozīmē, ka šogad rūpniecības izlaide un dinamika būs diezgan atšķirīgas, līdzīgi kā pērn. Dažādām apakšnozarēm ir krasi atšķirīgs pašu pievienotās vērtības īpatsvars apgrozījumā.

Sirdsmieram vēl var piebilst, ka saistībā ar Krimas krīzi patlaban jebkuras makroekonomiskās prognozes uzskatāmas par „iesaldētām”. Tāpēc uz kādu laiku var atlikt arī centienus daudzmaz precīzi prognozēt, kā šogad mainīsies rūpniecības izlaide.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis