Noklausītas prokurora telefonsarunas; viņš uzskata – Latvijā ir vērojamas valsts struktūru un noziedzīgās pasaules saaugšanas pazīmes
Izdienas pensijā aizgājušais prokurors Andis Mežsargs, izmeklējot tā dēvēto Ventspils amatpersonu lietu, kurā lielākā uzmanība pievērsta Ventspils mēram Aivaram Lembergam (“Latvijai un Ventspilij”), savulaik saņēmis vairākus “stimulējošus mājienus”, lai atteiktos no šīs lietas pārbaudes, intervijā žurnālam “Playboy” stāsta Mežsargs.
Mežsargs Ventspils amatpersonu pārbaudes lietu sāka vērtēt 2003.gadā. Lietas pārbaudes laikā viņam esot doti dažādi mājieni, tai skaitā stimulējoši, piemēram, Mežsargam esot piedāvāts virsprokurora amats, kas nozīmētu automātisku atteikšanos no šīs pārbaudes, ziņo LETA.
“Lai es atteiktos no šīs lietas pārbaudes, mani piedāvāja nodrošināt vai nu uzreiz vienā reizē uz visu atlikušo dzīvi, vai nu regulāri līdz mūža beigām,” pauda bijušais prokurors, norādot, ka visos gadījumos viņš esot rīkojies atbilstoši likumam. “Savukārt pašām personām pateicu – maksimums, ko tev varu izdarīt, es varu nerakstīt oficiālu iesniegumu. Pirmais tāds piedāvājums bija 2003.gada nogalē, pēdējais vēl 2008.gadā, kad jau faktiski lieta gāja uz tiesu,” stāstījis Mežsargs.
Mežsargs intervijā arī norādījis, ka “laikā, kad tika sākta pārbaude, valsts iestādes, kurām vajadzētu nodrošināt šī procesa operatīvo norisi, patiesībā ar šādām darbībām vērsās pret procesa virzītāju”. Bijušais prokurors pastāstīja, ka tolaik tika noklausītas viņa telefonsarunas.
“Turklāt mani nenoklausījās kā prokuroru Mežsargu, lai pārbaudītu, vai viņš nav korumpēts. Mans mobilā telefona numurs tika ielikts vienā operatīvajā izstrādes lietā, kuras ietvaros mani arī noklausījās. Tāds bija valsts atbalsts, ko es tajā brīdī saņēmu. Arī par plānoto [Lemberga] aizturēšanu mēs informējām ārkārtīgi šauru personu loku – nolūkā, lai šī informācija neizplatās,” stāstīja Mežsargs, atzīmējot, ka tik un tā informācija par gaidāmo Lemberga aizturēšanu noplūda.
Uz jautājumu, vai informācija noplūda no valsts augstākajām amatpersonām, Mežsargs atbildēja noliedzoši, norādot, ka informācijas noplūde notika no iestādes, kurai vajadzētu veikt operatīvo atbalstu šajā kriminālprocesā. Plašākus komentārus Mežsargs par notikušo nesniedza.
Mežsargs intervijā apstiprinoši atbildējis uz jautājumu, vai Latvijā ir vērojamas valsts struktūru un noziedzīgās pasaules saaugšanas pazīmes.
Rīgas apgabaltiesā turpinās tā dēvētās Lemberga krimināllietas izskatīšana. Līdzās Ventspils mēram uz apsūdzēto sola sēdies arī viņa dēls Anrijs Lembergs un Ventspils tranzītbiznesa menedžeris Sormulis. Visi trīs norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.
Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, kurus prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē. Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā. Lietas sarežģītības dēļ tagad to izskata tiesneši Boriss Geimans, Irīna Jansone un Ligita Kuzmane, bet par rezerves tiesnesi noteikta Ārija Ždanova.
Vēl daļa Ventspils amatpersonu lietas joprojām atrodas prokuratūrā.
Prokurors Mežsargs, kurš bija viens no vadošajiem Ģenerālprokuratūras prokuroriem, ilggadējs procesa virzītājs t.s. Ventspils amatpersonu krimināllietā, pērnā gada 21.novembrī, t.i., veikala “Maxima” traģēdijas dienā, pārtraucis darba attiecības ar Ģenerālprokuratūru.
Komentāri (28)
Aina 09.01.2014. 14.07
Šis prokurors var priecāties, ka vēl ir dzīvs, nevis miris mīklainā nāvē kā Vitāls Lejiņš vai Josifs Bērmans un vēl vismaz 3 citi. Kamēr tieslietu ministrijā saimniekos NA, neviens Lemberga lietas dalībnieks nesaņems reālu sodu – lai atceramies, cik lielā ātrumā NA atsauca no amata un sāka apriet Bordānu, kas gribēja šo valsts un noziedzīgās pasaules simbiozi samazināt.
2
Inese > Aina 09.01.2014. 14.11
Vilchelma k-gs, un kur šajā tekstā ir Lemberga k-ga vārds? Citēju:
Kā teikts apsūdzības rakstā, 1997.gada janvārī Bermana dēls Makss Bermans pilnvaroja savu tēvu rīkoties ar nekustamajiem īpašumiem Ventspilī, ko Bermans jaunākais bija ieguvis mantojuma ceļā. Viņam piederēja daļa no īpašumiem, bet otra puse piederēja Agrim Caunem – viņš bija testamenta sastādītājas dēls. Arī Caune vēlāk bija pilnvarojis Josifu Bermanu rīkoties ar viņa īpašumiem.
1999.gada maijā “īpašuma lietu kārtošanā” iesaistījies Andris Krumovičs, kurš pierunāja Cauni atsaukt Bermanam izdoto pilnvaru un jauno pilnvarojumu rakstīt viņa vārdā. Tādējādi Krumovičs ieguva tiesības piedalīties tiesas sēdēs, kur tika izskatīti strīdi par īpašuma tiesībām.
Tā paša gada septembrī Krumovičs nolēmis tikt vaļā no Bermana, kādēļ pierunājis Ziemeli, Jegorovu un Tenu uzņēmēju nolaupīt. Par darbu Krumovičs apsolījis samaksāt 1000 ASV dolārus, no tiem 200 dolārus viņš samaksāja Ziemelim uzreiz. Visi trīs minētie cilvēki 29.septembra vakarā sagaidīja Bermanu pie mājas Rīgā, Ilūkstes ielā 103, kur viņu sagrāba un ieveda vienā no šīs mājas dzīvokļiem. Par notikušo tika paziņots Krumovičam pa mobilo tālruni.
Pēc kāda laika uz minēto adresi atbrauca brāļi Suharevski. Bermans tika sasiets, iesēdināts viņa paša mašīnā, kuru vadīja viens no nolaupītājiem, un aizvests uz Dārziņiem. Norunātajā vietā viņus gaidīja Krumovičs, kurš samaksāja Ziemelim 700 ASV dolārus. Suharevskis Jānis visus trīs Bermana aizturētājus nogādāja atpakaļ Rīgā.
Mirklī, kad Bermans tika pārsēdināts no vienas mašīnas otrā, uzņēmējs centies bēgt, taču viņu panāca, piekāva un sasēja ar elektrības vadu. Suharevskis Uldis un Krumovičs aizveda Bermanu uz kādu māju Daugmalē. Sasietais uzņēmējs uz māju tika nogādāts automašīnas bagāžniekā.
Daugmalē Bermans tika ietīts segā un nolikts vienā no mājas istabām pussēdus stāvoklī. Krumovičs vēl pārbaudīja upura kabatas, no kurienes paņēma automašīnu un dzīvokļu atslēgas, dokumentus, mobilo telefonu un kredītkarti. Tad Krumovičs un Suharevskis devās atpakaļ uz Rīgu. Bermana automašīnu “Mercedes Bensz” viņi atstāja Višķu ielā, Rīgā.
Kā teikts apsūdzībā, nākamajā dienā abi Suharevski un Krumovičs kādā benzīntankā pudelēs nopirka degvielu, tad Rīgas rajona Gaismas apkārtnē izraka bedri un devās uz Daugmali, kur iepriekšējā dienā bija atstājuši sasieto Bermanu.
Tāpat segā ievīstīts, tobrīd vēl dzīvais Bermans tika nogādāts mežā un iemests izraktajā bedrē. Krumovičs viņam virsū uzmeta dokumentus un dažas drēbes, aplēja ķermeni ar benzīnu un aizdedzināja. Šādas rīcības rezultātā Bermans bija guvis smagus miesas bojājumus – līdz 40% ķermeņa apdegumus, kā rezultātā iestājās viņa nāve. Pēc tam bedre tika aizbērta un visi trīs no notikuma vietas aizbrauca.
Policija 1999.gada rudenī saņēma ziņas, ka Bermans ir pazudis. Krimināllieta par viņa nogalināšanu tika ierosināta jau 8.oktobrī, taču viņa mirstīgās atliekas atrada tikai nedēļu pēc tam – notikuma vietu uzrādīja jau aizdomās par slepkavību aizturētie. http://www.delfi.lv/news/national/criminal/bermana-slepkaviba-apsudzetie-savu-vainu-neatzist.d?id=1691308#ixzz2pu1QQjuV
0
Alise > Aina 09.01.2014. 14.29
vilhelm, šāviens garām. Vai ta neizlasījāt, no kurienes info plūst, kuras iestādes noklausījās Mežsargu un arī caur kurām pat tika izteikti piedāvājumi – tās tā kā vairāk IeM kompetences iestādes varētu būt. Nu nepatīk jums NA, bet nevajag karināt tai klāt to, par ko rakstā vispār nav runa.
0
Inese 09.01.2014. 13.30
Kārtējās Playboy pasakas ;)
http://www.out-football.com/wp-content/uploads/2013/07/playboy.gif
0