Medaļnieku mēnesis rūpniecībā • IR.lv

Medaļnieku mēnesis rūpniecībā

30
Pārtikas ražotājiem novembrī veicies gana labi. Foto: Nora Krevneva, F64
Pēteris Strautiņš

Par rūpniecības izlaidi 2013.gada novembrī

2014.gads ir sācies ar iepriecinošām ziņām par ekonomiku. Šīs vēstis neizbēgami attiecas uz pagājušo gadu, taču, tā kā nākotne ir pagātnes turpinājums, šie dati jau pamazām veido priekšstatu par to, kurp mūsu tautsaimniecība varētu virzīties šogad.

Jau bija zināms, ka rūpniecības kopējo izlaides apjomu 2013.gada nogalē stipri vilks uz leju nelielie siltuma ražošanas apjomi, jo šo labumu bez maksas mums sezonai neraksturīgā daudzumā gādājusi daba. Tāpēc kopējais rūpniecības izlaides apjoms novembrī bija gandrīz tieši tāds kā pirms gada, pieaugums vien par 0,4%. Savukārt apstrādes rūpniecība pārliecinoši atgūstas no satricinājumiem aizvadītā gada pirmajā pusē, novembrī izlaides apjoms (sezonāli izlīdzinātajos datos) bijis līdz šim lielākais, pieaugot par 2,1% mēneša un par 2,6% gada laikā.

Ja pieaug apjomi apstrādes rūpniecības apakšnozaru Lielajā Trijniekā, tad, tā teikt, „nav variantu”. Pret iepriekšējo mēnesi bijis kāpums gan pārtikas un koksnes ražošanā, gan metālapstrādes un mašīnbūves nozaru grupā kopumā. Gada griezumā ar metālu saistītās nozares kopumā vēl velk uz leju „Liepājas metalurgs”, pievienotās vērtības ziņā turpretim aina pavisam citāda, jo metālu ražošana pēc šī parametra vienmēr bijusi tālu gan zem metālapstrādes, gan mašīnbūves, stāsts par kurām šogad bijis daudz iepriecinošāks.

Pārtikas ražošanā novembrī bijis pārliecinoši lielākais pēckrīzes apjoms. Līdz trekno gadu līmenim, kad krietni stiprāks bija šai nozarei ļoti svarīgais iekšējais tirgus, vēl dažus procentus jāpastiepjas. 

Kokapstrāde pirmskrīzes līmeni jau atstājusi tālu aizmugurē, tai novembris bijis visu laiku ražīgākais mēnesis, kā jau ierasts, panākumi gūti uz tālākas pārstrādes produktu rēķina.

2013.gadā kopumā pieticīgs sniegums bija metālapstrādē jeb gatavo metālizstrādājumu ražošanā. Turpretim novembrī šajā nozarē piedzīvots tai neraksturīgs izlaides apjomu lēciens par 16,5% pret iepriekšējo mēnesi, līdz vēsturiski augstākajam līmenim. Iespējams, tas skaidrojams ar lielu celtniecības metālkonstrukciju pasūtījumu izpildi.

Taču elektronikai gads kopumā bija izcils, bet novembrī liels kritums, par 26,4% pret oktobri, tas gan kopējos rezultātus vairs neapdraud, jo īpaši tāpēc, ka gada griezumā vienalga plusi, tik straujš bijis kāpums līdz šim. Elektrisko mašīnu ražotājiem 2013.gads, lai arī ļoti veiksmīgs, nenesa tik strauju ražošanas kāpumu kā elektroniķiem, toties novembris ir bijis līdz šim sekmīgākais mēnesis. Pārējo mašīnu un iekārtu ražotājiem gads bijis apmēram „pa nullēm”, bet novembrī kritums gada griezumā par 8,1%. Turpretim auto piekabju un dažādu automašīnu detaļu izgatavotājus velk uz priekšu gan Eiropas autobūves atgūšanās, gan pašu pūliņi konkurētspējas celšanā un novembrī izlaides apjomi virzās līdz šim neapgūtā teritorijā jau otro mēnesi pēc kārtas.

Nemetāliskie minerāli, tātad galvenokārt būvmateriāli un stikla šķiedras produkti saražoti vairāk nekā līdz šim pēckrīzes periodā, bet 2005.-2007.gada līmeņi vēl tālu. Taču tiek darīts daudz, lai tos sasniegtu pie joprojām ļoti neliela, iepriekšējās desmitgades sākumam atbilstoša ēku celtniecības apjoma Latvijā. Pat tādas ļoti smagas lietas kā dzelzsbetona konstrukcijas vairākas vadošās rūpnīcas izgatavo galvenokārt eksportam.

Citu transportlīdzekļu (kuģi, vilcieni) ražošana pērn bija svārstīga pat pēc šīs apakšnozares ļoti īpašajiem standartiem. Novembrī tās apjomi pēc trakas šūpošanās nonākuši turpat, kur bija gada sākumā, tāpat arī šīs un iepriekšējās desmitgades pirmajā mēnesī, interesanta sakritība. Skaidras ilgtermiņa tendences šajā sektorā nav bijis. Runājot par pārējām apakšnozarēm, ir tādas, kurās apjomi ir mazāki nekā divtūkstošo gadu sākumā (zivju pārstrāde, audumu ražošana), bet nozaru vairākums ilgākā laikā posmā ir plusos.

Novembra dati par apstrādes rūpniecības apakšnozarēm nedaudz hiperboliski raksturo situāciju apstrādes rūpniecībā 2013.gadā kopumā. Te redzami spilgti kontrasti – vairākkārtīgs apjomu samazinājums gada griezumā metālu ražošanā, bet vienlaikus iespaidīgs saraksts ar sektoriem, kuros sniegums bijis labāks nekā jebkad līdz šim. Mēneša rezultātus nozarēs ļoti lielā mērā nosaka sakritības un dziļu likumsakarību meklējumi te ir pārāk liela intelektuāla greznība, bet tik garš „medaļnieku” saraksts ir zīmīga un interesanta sakritība.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis

 

Komentāri (30)

brigita_damme_rtk_lv 04.01.2014. 23.42

Tas siera ritentiņš ir tas, kuru vairs nevar aizripināt uz Krieviju?

+2
0
Atbildēt

0

Ieva Priedenfelde 04.01.2014. 14.55

stipri vilks uz leju nelielie siltuma ražošanas apjomi, jo šo labumu bez maksas mums sezonai neraksturīgā daudzumā gādājusi daba.
============
Ja nākamā ziema būs barga, daudz maksāsim par siltumu un paliksim nabagāki, bet uz papīra būs audzis IKP. Absurds!

+5
-3
Atbildēt

3

    lindapastare > Ieva Priedenfelde 06.01.2014. 09.10

    Nav nekāda paradoksa. Tā nauda tiks iztērēta tik un tā, bet IKP tas parādīsies “ar aizkavēšanos”, jo tā var tikt pietaupīta nākamajiem mēnešiem, ja tie izrādītos auksti.

    Kopā IKP pieaugums gan būs mazliet mazāks, jo netiks ņemti (un iztērēti) potenciālie kredīti, kas aukstas ziemas gadījumā varētu tikt ņemti apkures parādu rēķinu nomaksai.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Priedenfelde > Ieva Priedenfelde 04.01.2014. 15.26

    Vienīgais mērs ir cilvēku labklājība.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    esmeralda_se > Ieva Priedenfelde 04.01.2014. 15.07

    Šī ziema jau vēl tikko sākusies:) Pietiek visu februāri -20C noturēties, lai par maz neliktos.

    Bet par siltumenerģijas/IKP paradoksu jums pilnīga taisnība. Šie, būtībā, piespiedu izdevumi diezgan “negodīgi” ieskaitās IKP… Lai gan, nauda jau visticamākais, neiztērēta nepaliktu, un ar to tiktu atbalstīta kāda cita nozare.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

dzerkaleliva 04.01.2014. 12.32

Jā, viss iet uz augšu

Turpina pieaugt izceļotāju skaits no Latvijas!

Ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 370 000 Latvijas valstspiederīgo, no tiem vairāk nekā 200 000 no Latvijas izbraukuši pēdējo desmit gadu laikā, sacīts ziņojumā. ĀM skaidro, ka tie ir aptuveni dati par 2012.gadu, jo pastāv atšķirība starp Iedzīvotāju reģistra, ārvalstu iestāžu sniegto informāciju un pārstāvniecību aplēsēm.

http://www.delfi.lv/news/national/politics/turpina-pieaugt-izcelotaju-skaits-no-latvijas.d?id=44006948#ixzz2pQNqww5y

+4
-7
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu