Latvijas interneta bizness – investoru magnēts?

Latvijas ierobežotajā interneta biznesā lielākie mediji iepērk nišas portālus

Šonedēļ Latvijā notiek gadskārtējais Baltijas valstu privātā kapitāla un uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu konference. Tā noskaņā atskatoties uz pēdējā laika uzņēmumu iegādes darījumiem, jāsecina, ka pieaugoši būtisku daļu no darījumiem ir veidojusi investīciju aktivitāte interneta biznesā.

Starp pēdējā laikā, iespējams, pamanāmākajiem darījumiem ir bijuši “Cālis.lv” pārdošana “Delfi”, “Schibsted” izeja no Baltijas valstīm un “Spoki.lv” pārdošana “TVnet”. Papētot situāciju pārējās Baltijas valstīs, var secināt, ka lielākie mediju uzņēmumi regulāri turpina iegādāties dažādus nišas interneta portālus, kas papildina to kopējo sasniedzamās auditorijas apmēru.

Šogad janvārī finanšu uzņēmums “Capitalia” profesionālo kontaktu tīkla “LinkedIn” ietvaros veica aptauju par to, kuri no vadošajiem Latvijas interneta portāliem tuvākajā laikā arī varētu pārdot savu biznesu. 39% no respondentiem uzskatīja, ka, visdrīzāk, investīcijas piesaistītu populārais sludinājumu dēlis ss.lv, savukārt viedokļi par nākamo iespējamo uzņēmuma pārdošanas kandidātu dalījās. (skat. aptaujas rezultātus).

Starp pārējiem aptaujā minētajiem portāliem, ss.lv tika identificēts kā visticamākais kandidāts uz jauna īpašnieka piesaisti tāpēc, ka tam ir plaša lietotāju auditorija un vienkāršs biznesa koncepts. Pēc ekspertu domām, pārējie portāli pircējam būtu daudz „grūtāk sagremojami”, piemēram, inbox.lv nāk kopā ar ļoti plašu produktu buķeti, savukārt kasjauns.lv ir cieši saistīts ar izdevniecības “Rīgas Viļņi” darbību. Tajā pašā laikā, arī Edgars Caune no “Alpha Baltic” atzinis, ka „visdrīzāk nevienu no šiem [portāliem] nepārdos 2013.gadā”, un šķiet, ka viņa prognozes arī piepildīsies.

Savukārt IT eksperts Artis Āre un Aigars Silkalns no “Talentor Latvia” iezīmēja vairākus citus uzņēmumus kā kandidātus investoru interesei. To vidū ir Latvijas pazīstamie jauno mediju uzņēmumi “Cobook“, “Infogr.am” un “Ask.fm“, kuru potenciālie pircēji varētu būt globālie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, “Apple”, “Google” un “Facebook”. Visticamāk gan, ka, pirms pārdot biznesu, šie uzņēmumi vēl centīsies kāpināt savus biznesa apjomus, piemēram, ar riska kapitāla investīciju palīdzību.

Kā alternatīvu uzņēmuma pārdošanas darījumu eksperti arī norādīja “Dienas mediju” grupu (tās sastāvā ir arī portāli diena.lv un db.lv). Lai sakārtotu un uzlabotu biznesa darbību, šā medija pašreizējie īpašnieki ir aktīvi veikuši dažādas administratīvas un stratēģiskais izmaiņas, tajā skaitā vairākkārt nomainot gan redaktorus laikrakstos, gan arī visas mediju grupas vadību. Pēc “Lursoft” datiem redzams, ka šīs un iepriekšējās izmaiņas patlaban būtiskus augļus vēl nav devušas, jo uzņēmumi darbojas ar lieliem zaudējumiem, kas 2012.gadā sasniedza gandrīz četrus miljonus latu (a/s “Diena”). 

Savukārt, kā min Juris Mendziņš no “Uzdevumi.lv”, “Dienas mediju” pārdošanas darījuma veiksmīgai norisei varētu traucēt potenciāli augsta esošo īpašnieku uzņēmuma vērtības ekspektācija, kā arī pasmagā kompānijas bilance un grūti prognozējama nākotne stagnējošā tirgū.

Mendziņš tāpat norāda uz vēl vienu interesantu uzņēmumu pārdošanas darījumu avotu. Tāpēc ka Skandināvijas mediju grupa “Schibsted” ir pārdevis visus savus Baltijas mediju aktīvus vietējai igauņu vadības komandai, jaunajiem īpašniekiem „būs jāsavelk jostas, lai norēķinātos par pirkumu”. Rezultātā, ja kāds no grupas uzņēmumiem regulāri nespētu būt rentabls, pastāv liela varbūtība, ka uzņēmums varētu tikt izlikts pārdošanā. Šajā mediju grupā ietilpst TV, radio un drukas biznesi, kā arī portāli “TVnet.lv” Latvijā, “15min.lt” un “Plius.lt” Lietuvā, “Soov.ee” Igaunijā un vēl vairāki mazāki interneta portāli Baltijas valstīs.

Var secināt, ka par spīti vietējā Latvijas interneta tirgus lieluma ierobežojumiem šajā nozarē nākotnē sagaidāmi vēl citi biznesa pirkšanas un pārdošanas darījumi. Tāpat ar interesi varēs sekot vairāku globālās auditorijas „start-up” sekmēm izlauzties starptautiskos tirgos un to spēju piesaistīt pasaules vadošo tehnoloģiju uzņēmumu un investoru uzmanību.

Autors ir finanšu un investīciju uzņēmuma Capitalia vadītājs