Jelgavas „točkas” nedēļas nogales statistika: astoņi mirušie – divi mājās un pieci Jelgavas slimnīcā; divi turpina ārstēties Jelgavas slimnīcā; viens no slimnīcas izrakstīts
Pēc katra gadījuma, kad uzzinu, ka no nelegālā alkohola vai narkotikām Latvijā iet bojā kāds cilvēks un izglābto ārstēšanai ir iztērēti tūkstošiem un tūkstošiem latu, es uzdodu jautājumu: “Cik mirušo vēl ir vajadzīgs, lai sāktos rezultatīva cīņa ar šo nelegālo rūpalu?”
Varas struktūras pagaidām neizdara secinājumus no daudzajiem regulāri notiekošajiem gadījumiem, kad saindējušies ir „tikai daži”, bet bojā iet „pa kādam” cilvēkam. Šie gadījumi jau kļūst par rutīnu un tikai papildina statistiku, kamēr pasīvo vairākumu tā neuztrauc. Esam imūni un negribam redzēt nevēlamo, tai skaitā to, ka šo simtiem saindēto un apreibināto ārstēšana notiek no jau tā kritiski nepietiekamā veselības aprūpes budžeta, un arī tādēļ pēc valsts apmaksātas palīdzības arvien garākās rindās jāstāv tūkstošiem slimnieku, bet simti nevar tikt nodrošināti ar neatliekami nepieciešamajām bezmaksas zālēm.
Žēl, bet mēs neesam izdarījuši nekādus valstiski atbildīgus secinājumus pēc traģiskajiem notikumiem pie kaimiņiem Igaunijā, kur no nelegālā alkohola īsā laikā mira vairāk par 50 cilvēkiem. Tikpat pasīvi bijām pēc notikumiem savās mājās, kad 2006. gadā vairāk kā 60 alkohola saindētie Preiļos nonāca slimnīcās. Tolaik Saeimas vēlēšanas tikko bija notikušas, vēlētājus varēja aizmirst, sākās treknie gadi…
Šodien katram būtu jāzina un jāsaprot tas, ka, pat nejauši uzcienāti, varam tikt pacienāti ar šādu nāves dziru, kas sapildīta pa miskastēm salasītās, bet ļoti skaistās ekskluzīvu dzērienu pudelēs.
Jāzina, ka cietuši ir daudzi pilnīgi nevainīgi cilvēki, un tas var atkārtoties. Starp cietušiem var būt arī mūsu tuvākie, arī bērni.
Neesmu pilnībā pārliecināts, bet tomēr gribētos ticēt, ka astoņi mirušie dažās dienās Jelgavā no „točkā” iegādātā alkohola beidzot būs tā kritiskā masa un ierosinājums pārkāpt vienaldzības robežu starp sabiedrības, atbildīgo dienestu, kā arī daudzu mediju pasīvo, tikai faktus konstatējošo, novērotāju pozīciju par notiekošo; ka tas beidzot būs iemesls visām varām un pusēm reāli sākt aktīvu „točku” iznīdēšanu.
Šo prognozi es balstu savā līdzšinējā pieredzē, kurā viens no labākajiem piemēriem ir 2000.gada „asiņaino Jāņu” ietekme uz sabiedrības domāšanu, un attieksmes maiņa pret notiekošo. Līdz tam gadu no gada es nenoguris runāju par lielo arvien pieaugošo traumu skaitu Jāņu laikā. Bet tikai tad, kad dažās dienās nositās gandrīz trīsdesmit cilvēki, tiku sadzirdēts. Viss mainījās. Notika gaidītais klikšķis mūsu kopīgajā domāšanā, un sākās visu ieinteresēto pušu mērķtiecīga un koordinēta cīņa pret braukšanu pie stūres dzērumā, pat pēc līgošanas, kas līdz tam tika attaisnota ar nacionālajām tradīcijām.
Ceru, ka astoņi Jelgavā noindētie cilvēki būs pietiekams stimuls sabiedrībai rezultātu pieprasīšanā cīņā pret nelegālo alkohola tirdzniecību. Latvijai nav nepieciešams sagaidīt savu Igaunijas pieredzi!
Izmantojot izdevību, vēlos atvainoties tiem daudzajiem žurnālistiem, kuri, uzzinājuši par pirmajiem mirušajiem Jelgavā, lūdza manu eksperta viedokli. Jebkādus komentārus un informāciju atteicu notikuma pārvaldīšanas un izmeklēšanas konfidencialitātes vārdā, novirzot uz policiju, kas vadīja un koordinēja notikuma pārvaldību. Tagad notikums noslēdzas un noslēpumainības plīvuru var noņemt.
Arī es kā ārsts un sabiedrības loceklis varētu pārmest policijai par agresivitātes un mērķtiecīguma trūkumu cīņā ar nelegālā alkohola tirgotājiem tā dēvētajās „točkās” un legālo un nelegālo zālīšu tirgotājiem. Policijas darbu vēl vairāk apgrūtina likumdošanā nesakārtotie jautājumi un birokrātiskās prasības, un formālisms.
Šajā konkrētajā Jelgavas gadījumā vēlos noņemt cepuri to daudzo iesaistīto policistu un izmeklētāju priekšā, kuri diennakts laikā atklāja un identificēja praktiski visu, – sākot ar vielas izcelsmi un iegādāto daudzumu, un beidzot ar tirdzniecības vietu un tajā sagatavoto, un pārdoto pudeļu skaitu. Metilspirts, kurš bija marķēts kā inde, ir paredzēts pievienošanai sacīkšu automašīnu degvielai jaudas palielināšanai un tika iegādāts uzņēmumā Rīgā.
Dziras izgatavotāji savā alkatībā un dzert kāres vārdā metilspirtā redzēja tikai tā vēlamo – otro – daļu, tas ir, …spirts, un pat „nepamanīja” uzlīmes ar melnajām miroņgalvām un sakrustotajiem kauliem, un neredzēja uzrakstu indīgs…
Notikušā faktu atklāšanas un pārvaldības procesos tika iesaistītas daudzas institūcijas. Ļoti agrā stadijā tika secināts, ka „točkā” realizētais alkohols nav rūpnieciskas izcelsmes, Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti var nemeklēt vainīgos starp legālajiem ražotājiem. Pateicoties policijas operatīvajai informācijai, arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sabiedrības veselības situāciju pārvaldošie speciālisti varēja pieņemt profesionāli izvērtētu lēmumu par tālāku draudu neesamību sabiedrības veselībai.
Par notikumu man šajās dienās vairākkārt tiek uzdots jautājums, vai sakarā ar lielo saindējušos skaitu Jelgavas slimnīcā neveidojās ārkārtas medicīniskā situācija, un kā ar to tika galā slimnīca? Vai necieta citi slimnieki?
Atbildu viennozīmīgi un noliedzoši – nē!
Jelgavas neatliekamās palīdzības slimnīca ir viena no labāk sagatavotajām ārkārtas situāciju pārvaldīšanai Latvijā. Slimnīcā daudzkārt ir notikušas mācības ar daudz lielāku slimnieku skaitu. Slimnīcai un tās mediķiem astoņi hospitalizēti saindējušies, lai arī smagi, no kuriem vairāki kritiskā un bezcerīgā stāvoklī, ir atsevišķs klīniskais gadījums ar palielu, bet zināmu cietušo skaitu. Protams, personālam un slimnīcas vadībai vairāki viens otram sekojoši mirstoši un neglābjami jelgavnieki bija milzīgs psiholoģiskais slogs. Vienaldzība un nejūtīgums reanimācijā strādājošajiem ir svešs.
Slimnīcai, uzņemot šos saindētos, nācās risināt arī dažas ārkārtas situācijām raksturīgas, bet mācībās pārbaudītas lietas, proti, arī šie slimnieki tika izvietoti reanimācijas nodaļas pagaidu telpās, jo Jelgavas slimnīcā noris īstās reanimācijas nodaļas rekonstrukcijas darbi. Slimnīca un tās ārsti, strādājot šajā režīmā, veiksmīgi tika galā bez jebkādas papildu palīdzības pieprasīšanas, vien konsultējoties par ārstēšanas taktiku ar savas specialitātes amata brāļiem Rīgā. Terapijas iespējas konkrētās saindēšanās ārstēšanai ir vienādas visās neatliekamās palīdzības slimnīcās.
Slimības klīniskā diagnosticēšana un simptomi ir ļoti tipiski un nepārprotami, ārstēšanas taktika un ārstēšana ir aprakstīta jebkurā specializētā mācību grāmatā, medikamenti ir zināmi un pieejami. Pat “Google” izvērsti dod atbildi uz jautājumu, kādi ir saindēšanās ar metilspirtu simptomi un kāda ir ārstēšana. Dažu šādu slimnieku ārstēšana nedrīkstētu sagādāt problēmas nevienā stacionārā ārstniecības iestādē pat medicīnas studentiem.
Jautājums ir par citu – pēc cik liela izdzertā daudzuma un cik ilgi pēc metilspirta izdzeršanas pašiem slimniekiem procesi objektīvi kļūst neatgriežami, un cik atklāti pret izmeklētājiem un ārstiem ir pacienti, stāstot par iegādātā un izdzertā daudzumu, kā viņi palīdz atklāt citus lietotājus, lai savlaicīgi viņus glābtu. Te jāsaka, ka situācija bija gandrīz bezcerīga gan ārstiem, gan izmeklētājiem, jo gandrīz visi saindētie noliedza kā pirkšanas, tā arī lietošanas faktu, pat tie, kuriem bija izteikti simptomi, pat jau iestājušies redzes traucējumi, kas draud ar aklumu.
Par attaisnojumu cīņas nesākšanai pret nelegālā alkohola tirgošanu nedrīkst kļūt fakts, ka konkrētajā gadījumā pārdodamā dzira – atšķaidītais metilspirts – „točkā” tika tirgots nelielam slēgtam un ierobežotam sociāli nelabvēlīgu personu lokam.
Slimnieki to bija dzēruši un ar to pašu atkārtoti lāpījuši paģiras pat vairākas dienas. Viņi pēc palīdzības griezās ļoti vēlu – tad, kad tā vairs nebija iespējama, un divi mira jau mājās. Vistiešākā nozīmē tika ievērots princips: kaut nomiršu, bet draugus nenodošu! Vairāki mirstošie, pat apzinoties savu stāvokli, pudeles brāļus neuzrādīja un noliedza pirkšanas faktu.
Vēlētos, lai cīņā pret šo iznīdējamo parādību mums būtu vēl spēcīgāka solidaritāte, sapratne un savstarpējais atbalsts.
Autors ir biedrības “Demokrātiskie patrioti” veselības domnīcas vadītājs, ārsts
Komentāri (34)
Andis 16.10.2013. 16.34
Es tomēr piekristu raksta autora viedoklim, arī citu aspektu dēļ: šādu “točku” eksistence apliecina šīs valsts, tās tieslietu sistēmas mazspēju. Tai dienā, kad tās būs veiksmīgi apkarotas, mana cieņa pret savu valsti būs nedaudz pieaugusi. Un būs patīkams iemesls viena krieviska vārda izzušanai no mūsu leksikas.
Protams, ar interesei vērošu arī tiesvedību pret šajā lietā aizturētajiem. Diez, vai nodokļu maksātāju apmaksātā tieslietu sistēma atkal “iesprings”, lai viņus atbrīvotu no jebkāda soda, kā tas parasti notiek?
1
janis17 > Andis 16.10.2013. 17.03
Padomju savienībā bija aizliegta gan pornogrāfija, gan spekulācija, stukaču bija pilns un kgb strādāja “efektīvi”. Tomēr “pornofilmas”, Emanuelas, živenes, Levi’s un Marlboro apritēja ka tik nu. Bija pieprasījums.
0
aivarstraidass 16.10.2013. 15.27
>>> Šodien katram būtu jāzina un jāsaprot tas, ka, pat nejauši uzcienāti, varam tikt pacienāti ar šādu nāves dziru, kas sapildīta pa miskastēm salasītās, bet ļoti skaistās ekskluzīvu dzērienu pudelēs.
======
Paldies autoram par kompetento un interesanto rakstu! Minētais teikums gan rada zināmu neizpratni – metilspirtam līdzīgi tāpat kā etilspirtam ir izteikta smarža. Neesmu metanolu ostījis, bet pieļauju, ka to nevar dzīvībai bīstamās koncentrācijās iedzert netīšām – spirta smaka būs pietiekami stipra.
Visos rakstā minētajos gadījumos cietušajiem bija NODOMS saindēties – vienīgi viņi to vēlējās darīt nedaudz lēnāk un ar citu ķīmisku vielu. Domāju, ka neko nevarēs atrisināt, kamēr vien būs iedzīvotāju vēlme saindēties kopā ar nespēju nopirkt drošas izcelsmes alkoholu. Lai cik stipra un pārtikusi nebūtu mūsu sabiedrība – cilvēkus nevar pasargāt pašus no sevis. Pat Japānā – bagātā un progresīvā sabiedrībā – daudzi tīšām padara sev galu.
Vienīgais reālais risinājums, kas nāk prātā – samazināt alkohola akcīzi (vai arī sociāli nenodrošinātajiem izsniegt subsidētus alkohola iegādes talonus), lai, teiksim, šņabi un divlitrīgo alu varētu atļauties nopirkt ikviens. Tad cilvēki uz točkām ies retāk, indēsies lēnām un ar prognozējamiem maisījumiem – un katastrofu medicīnas speciālisti varēs darīt ko citu.
10
Rita Lazda > aivarstraidass 17.10.2013. 01.04
Heh, Jelgavā izskatās ka nekas daudz nav mainījies… jums liekas, ka Jelgavā metilspirts ir problēma? Nu, es gan tā neuzskatu – Pārlielupe ir narkomānu perēklis un no narkotikām iet bojā daudz vairāk par šiem zilīšiem. Zilīši lielākā daļa nomirst kādā kautiņā vai arī nomirst ar sirdskaiti(nu kāpēc tad viņi dzer kāds arī iedomājas?) un nomiršana no saindēšanās ir reta parādība, tā ka es jūsu vietā tā nesatrauktos par to ko viņi dzer, bet gan kāpēc… nu reāli Jelgava tak ir purvs(vismaz tāds ir aptuvenais pilsētas nosaukuma tulkojums no līvu valodas) un bezcerīga pilsēta – pie tam Pārlielupē atrodas paliels cietums(vismaz kādreiz bija – nezinu kā tagad) no kura iznākušie turpat vien apgrozījās – zaga, dzēra, laupīja un varoja. Ak jā – vēl tur ir pilns ar čangaļiem(lielu tiesu pateicoties LLU, bet nu Jelgavā nav daudz vietējo) – un viņi tak ar ir cīši lobi cilvāki, jo dzērāji…
Nu šeit Kalvim nevar piekrist – kad cilvēks ir alkohola apreibināts, viņš var arī nejust atšķirību starp parasto un metilspirtu – BEZ TAM TIE TIEK TIRGOTI ATŠĶAIDĪTI – tā ka “izteiktā” smaka visticamāk, ka ir neatšķirama, pat ja tie stāv abi blakus nolikti… un ne visi cilvēki ir ķīmiķi. Man šeit gan ir jautājums: vai metilspirts ir tas ar kuru škaida krāsas no otām?
Točkas iepērk spirtu vairumā(5-10 litri tā kā būtu standarts – nezinu iepakojumu, tā ka minēšu), bieži vien pat vairākas točkas sakooperējas un sametas vai arī kāda no šīm točkām pārdod kā vairumtirgotājs pārējiem, kad pārāk daudz tā manta sapirkta – tas varētu būt iemesls kāpēc gadās ka vairākas točkas tirgo vienu un to pašu. Nauda, visticamāk, ka netiek īpaši daudz pelnīta – lielākā daļa no šiem dzērājiem ir parādnieki UN TAS ir galvenais iemesls kāpēc viņi nenodod, jo par naudu alko var visur nopirkt, bet uz parādu, īpaši kad vēl pohas…
Jā, akcīzi varētu samazināt… tikai jūs reāli esiet padzīvojuši Jelgavā? Es gan ieteiktu piespiedu ārstēšanos un šo cilvēku izolāciju no pārējiem dzērājdraugiem, pārceļot viņus uz citām vietām, bet reāli – Latvijā zilīšu trūkums nav nekur īpaši jūtams, īpaši pilsētās. Jelgavā točkās tak vismaz kādreiz alko pirka visi – arī tiesneši un policisti – īpaši Jelgavā, kur policists-dzērājs vismaz kādreiz bija saprotama parādība. Bet ja cilvēkiem nav cerību uz labāku dzīvi – viņi nodzeras – tur nekādas akcīzes samazināšanas nepalīdzēs…
Nja, vispār ir.lv komentētāju ieteikumi kā vienmēr līmenī – atrauti no realitātes un bez izpratnes. Man Jelgavā dzīvojot viens tāds paziņa(kad bija skaidrā, bija kārtīgs darba rūķis) pie mātes ciemojās un izdzēra odekolonu vai smaržas – bija tāda interesanta pudelītes forma, bet cik tad tur tā darba – opā un tukša un vajag tikai izdomu un mazliet ilgāku laiku lai noslēptu to pudelīti… Tad nu visticamāk, ka metilspirts zilīšiem ir kā dabiskās atlases produkts – noreibināties var… kādreiz nākotnē arī dzērāji būs izturīgi pret šo pašu draņķi – jums tak ir ticība cilvēces progresam, sasniegumiem un attīstībai… :))
0
Vineta > aivarstraidass 16.10.2013. 17.30
Kalvis Apsītis
Protams, ka metanolu var iedzert netīšām, īpaši ja rij visādus sūdus, kas trāpās pa rokai. Tāpēc jau tik daudz letālu iznākumu un redzes zaudējumu. Pavisam cita lieta, ka nezinātājam to var izdoties nospert. Drīzāk jau izskatās pēc apzinātas ļaunprātības.
0
kristrun > aivarstraidass 16.10.2013. 16.58
Jums ir aizdomas, ka tā krutka un atlašātā ļerga ar paracetamolu ir baigi garšīgās?
0
Gaisma; Enģelis > aivarstraidass 20.10.2013. 22.12
:whateva
kad cilvēks ir alkohola apreibināts, viņš var arī nejust atšķirību starp parasto un metilspirtu
—-
Kamon;) Skaidrs cilvēks bez absolūtās ožas nekad neatšķirs metilspirtu no etilspirta. Principā, ja vienā pudelē ir metilspirts, bet otrā etilspirts, tad zinātājs viņus spēs atšķirt sakratot – viskozitātes atšķirību dēļ tie uzvedīsies mazliet savādāk. Savukārt, jau atšķaidītu bez palīgierīcēm neatšķirt nekādīgi. Un, starp citu, Kalvis bija domājis pāāāvisam ko citu..
0
janis17 > aivarstraidass 16.10.2013. 16.58
Kāpēc Lietuvā nav točku?
0
Gints > aivarstraidass 18.10.2013. 13.24
Tas, ko mūsu valsts dara, ir intensīvi un ar dažādām metodēm “čakarē” legālo alkohola biznesu. Tas vienmēr dod teicamu atspaidu nelegālajam.
0
Inese > aivarstraidass 16.10.2013. 21.43
http://s1.bild.me/bilder/060112/221751945.jpg
0
Inese > aivarstraidass 16.10.2013. 21.44
http://s1.bild.me/bilder/060112/813515145.jpg
0
Inese > aivarstraidass 16.10.2013. 21.41
aivarsk Kāpēc Lietuvā nav točku?
———————–
Kādās fantāzijās tu dzīvo? Še tev vesela interaktīvā karte ar leišu točkām:
http://www.beseselio.lt/
0
silvija_vitina > aivarstraidass 16.10.2013. 15.51
varbūt derētu padomāt arī par točku apkarošanu “de facto”? Tie, kas pērk alko točkās, diez vai pirks alkoholu veikalā, lai cik (saprātīgi) lēts tas nebūtu.
0
Leons Rapiņš 16.10.2013. 18.02
“… jo gandrīz visi saindētie noliedza kā pirkšanas, tā arī lietošanas faktu, pat tie, kuriem bija izteikti simptomi, pat jau iestājušies redzes traucējumi, kas draud ar aklumu.”
J.Biotops ziņās: Točku klientu un personāla vidū diezgan izplatīta ir pārliecība, ka par garšīgo metilspirtu vienkāršās tautas apspiedēji un legālo šņabju tirgotāji izplata nešķīstus melus. Pagaršojot taču katrs pats var pārliecināties, ka manta īsta un laba – ko „tie tur augšā” muld!
Te jau ir tā problēma. Kā tai kirgīzu parunā, ka zirgu var pievest pie ūdens, bet nevar piespiest dzert.
0