Turpmāk sociālais nodoklis būs jāmaksā arī par bez atlīdzības strādājošiem mazo uzņēmumu vadītājiem – valdes locekļiem
Otrdien, 24. septembrī, ar liekulīgu saukli “Būs mazākas sociālās apdrošināšanas iemaksas”, ir apstiprināti MK noteikumi par “soda naudu” Latvijas mazajiem uzņēmumiem. Šo “soda naudu” sāks iekasēt 2014. gada 1. janvārī.
“Soda nauda” noteikta grozījumos likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz turpmāk no mazajiem uzņēmumiem iekasēt teju 900 latu gadā par to vien, ka tie atļaujas eksistēt, maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli un sildīt Latvijas ekonomiku.
Līdzšinējā Latvijas prakse bija nodokļus uzņēmējiem prasīt no nopelnītas naudas, tiesa bieži vien tos paģērot budžetā iemaksāt jau avansā, tātad pirms tā faktiski nopelnīta. Taču jaunās likumu izmaiņas ir vēl nebijis precedents – tās pieprasa nodokļus maksāt pat tad, ja naudas reāli nav jeb, citiem vārdiem sakot, mazajiem uzņēmējiem turpmāk nāksies piemaksāt par tiesībām nodarboties ar uzņēmējdarbību, ja vien tā sasniegs 7000 eiro apgrozījumu gadā.
Šo grozījumu, ar apšaubāmu fiskālo jēgu, būtība ir: turpmāk valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jeb tā sauktais sociālais nodoklis būs jāmaksā arī par bez atlīdzības strādājošiem mazo uzņēmumu vadītājiem – valdes locekļiem. Tādējādi turpmāk viņiem valsts budžetā būs jāiemaksā vismaz 899,98 latu gadā (220 latu minimālā alga x 34,09% nodoklis x 12 mēneši) neatkarīgi no tā, kā attīstās bizness un līdz ar to ienākumi. Grozījumi likumā attieksies uz tām kapitālsabiedrībām, kuru vienīgais darbinieks ir valdes loceklis, visticamāk, arī vienīgais kapitālsabiedrības īpašnieks, un kuru apgrozījums iepriekšējā gadā ir pārsniedzis 4919,63 latus jeb 7000 eiro. Atklāts ir jautājums – kas īsti ir ar sociālo nodokli apliekamais objekts? Šķiet, ka dažos gadījumos – gaiss. Izklāstīšu dažus piemērus no dzīves.
Ja pieņemam, ka kapitālsabiedrības apgrozījums ir tieši pieminētie 4919,63 lati jeb 7000 eiro, tad tai ir jāstrādā ar vismaz 22,4% uzcenojumu (peļņu), lai spētu nosegt vien jauno nodokļa maksājumu. Salīdzinājumam var minēt, ka maizes ceptuve „Lāči” 2012.gadā strādāja ar 4,6% bruto rentabilitāti, bet milzis “Latvenergo” – 5,9%. Parasti par normālu bruto peļņu tiek uzskatīti 10 – 20% no apgrozījuma, tas ir, neskaitot veiktās investīcijas. Tas nozīmē, ka tas Latvijas mazais bizness, kurš cerēja sagaidīt ekonomikas augšupeju, šobrīd ir kritiskā situācijā, jo maksa par apgrozījumu bieži vien var būt arī situācijās, kad uzņēmumam ir zaudējumi un faktiski nav no kā maksāt (piemēram, apgrozījumu veido neveiksmīgi paņemta līzinga maksājums).
Līdzīgi kā padomju laikos nāvīgais ienaidnieks bija reliģija, tā šobrīd izskatās, ka valsts par lielāko ienaidnieku ir izvirzījusi nacionālo ekonomiku un vietējo uzņēmēju, kurš vēl nav pārcēlies uz dzīvi citviet. „Nost ar kapitālismu! Piespiedīsim arī tos, kam ir kāda iniciatīva, kļūt par proletariātu,” domā VID.
Iespējams, cilvēkiem, kuri nenodarbojas ar uzņēmējdarbību, rodas jautājums: kas tad tas par uzņēmumu – bez darbiniekiem? Nu, iedomāsimies jaunu uzņēmēju, kurš savā naivumā, valsts deklarēto saukļu iedvesmots, vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību Latvijā. Viņš vēlas, piemēram, izveidot interneta veikalu, kas nodarbojas ar vietējā ražojuma koka krēslu tirdzniecību. Lai ieceri realizētu, viņš 2013.gada janvārī nodibinājis uzņēmumu ar lata pamatkapitālu un noslēdzis sadarbības līgumu ar pieciem Latvijas koka krēslu ražotājiem, kas aiz laimes staro, priecājoties par jauno noieta kanālu. Taču jaunais uzņēmējs zina, ka uzcenojumu viņš nevar atļauties lielu, jo ļaužu pirktspēja nav liela. Tāpēc, plānojot saprātīgu 10% peļņu, viņam no katra 40 latu vērtā krēsla „atlec” 4 lati. Pārdod viņš aptuveni 10 – 15 krēslus mēnesī. Tādējādi gada apgrozījums sasniedz 5000 latu, no kuriem 750 latu ir viņa peļņa. To viņš saņem dividendēs, nodokļos samaksājot aptuveni 190 latu. Taču, strādājot saprātīgi un lēnām attīstoties, viņš jau var sākt domāt par to, ka nākamajā gadā varētu sākt tirgot arī koka gultas… Bet, ak, nē! 2013.gada nogalē tiek paziņots, ka nākamajā gadā viņam jāmaksā gandrīz 1000 latu liels sociālais nodoklis! Tātad, turpmāk par katru pārdoto krēslu, jaunais uzņēmējs nevis nopelnīs 4 latus, bet gan zaudēs 1 latu.
Vēl viens piemērs – uzņēmējs reizi gadā ar vienu telefona zvanu nopērk preci par 10 000 eiro Krievijā un ar otru – pārdod to par 11 000 eiro Baltkrievijā. Ņemot vērā jaunās represijas, uzņēmējs gadu noslēgs vismaz ar 280 eiro zaudējumiem. Absurds.
Gadu no gada dzirdami valsts amatpersonu paziņojumi par to, ka valstij naudas vienmēr ir par maz. Līdzīgi kā alkatīgs cilvēks vēlas vēl un vēl, tāpat arī valsts vara, – kuru reāli uztur nabadzīgais iedzīvotājs, – mēģina maksimāli lielu daļu valstī pastāvošās naudas plūsmu virzīt savā virzienā. Ar šādu pieeju tās budžetā vienmēr būs par maz!
Ar šādu politiku valsts tikai turpina izraidīt savus uzņēmīgos iedzīvotājus. Neraugoties uz re-emigrācijas plāniem, jaunā nodokļa politika ir vēsta uz pretējo. Jaunais nodoklis ir kārtējais sitiens “mazajam cilvēkam”, šoreiz mazajam uzņēmējam, kurš īsti nevar izvairīties no uzliktā sloga, sevišķi ja uzņēmuma apgrozījumam pretī stāv līzinga maksājums.
Ironija šajā stāstā ir tā, ka, neskatoties uz skaļi stāstītiem ēnu ekonomikas it kā samazināšanās cipariem (kas pēc zviedru Ekonomikas augstskolas profesoru aprēķiniem nesen esot samazinājusies par veseliem 17%), valsts budžetā tā arī nav sagaidīti stāsta pierādījumi adekvāta ieņēmumu 17% pieauguma veidolā, tas ir vismaz 300 – 400 miljoni latu 2012. un 2013. gadā.
Arī šis jaunais nodoklis ir pierādījums, ka ēnu ekonomiku Latvijā neviens apkarot nevēlas, tā vietā meklējot arvien jaunus nodokļus, ko uzgrūst uz vēl palikušo maksātāju kakla, vai arī patriekt tos no valsts ar visiem viņu uzņēmumiem, nemaz nerūpējoties par faktisku ēnu ekonomikas apkarošanu.
Autors ir ekonomists, biedrības “Demokrātiskie patrioti” Tautsaimniecības domnīcas vadītājs
Komentāri (47)
agija_kola 27.09.2013. 17.03
Domāju, ka tās jaunās klaušas būs lielākas, jo no 01.01.2014 min alga šķiet būs 225 Ls/ ekvivalents eiro.
Draudēšana ar mazo pensiju nākotnē – nekorekta. Tiek postulēts, ka mēs katrs sev nopelnam pensiju, ja nav iemaksu soc budžetā, pensija nav nopelnīta.
Par mazu pensiju šodien runā tie, kas visu mūžu ir strādājuši, kas nekādi nav varējuši ietekmēt savas iemaksas pensiju fondā un šodien dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Gan jau tas, kas šodien dzīvo no dividentēm, rīt pensiju Jums nelūgs. Mazie uzņēmēji dividentes redz tikpat bieži, kā savas ausis. Faktiski šis nodoklis ir kārtējais nodoklis iespējai – iespējai, ka Tu vari nemaksāt nodokļus. Tāpat kā auto nodoklis ir nodoklis iespējai, ka tu izmanto transporta līdzekli savam vajadzībām un blēdies. Un UIN avansa maksājums iespējai, ka Tev būs peļņa. Un soda naudas UIN avansa maksājumam – iespējai, ka Tev nav naudas. Grūti saprast vienu – kurš ir izdomajis, ka, piemēram, viena ģimene strādājot savā uzņēmumā krāps pati sevi?
2
Kristīne > agija_kola 27.09.2013. 17.14
” Mazie uzņēmēji dividentes redz tikpat bieži, kā savas ausis.”
===
Ik reizi pieejot pie spoguļa?
0
Miervaldis > agija_kola 08.11.2016. 17.14
Tieši tā – ”mikrouzņēmuma” statuss bieži tiek lietots kā nodokļu krāpšanas shēma.
0
Liene Perevalova 27.09.2013. 15.23
Gadījums kā no grāmatas. “Even though market forces help shape the degree of inequality, government policies shape those market forces. Much of the inequality that exists today is a result of government policy, both what the government does and what it does not do. Government has the power to move money from the top to the bottom and the middle, or vice versa.” – The Price of Inequality: How Today’s Divided Society Endangers Our Future by Joseph E. E. Stiglitz.
6
simpsons > Liene Perevalova 28.09.2013. 21.45
Raksta autors sniedza īpaši atlasītu informāciju, kā reiz lai ‘radītu lieku satraukumu’. Kurš būtu lasījis, ja viņš būtu uzrakstījis objektīvāk?
– likumprojekts paredz, ka vismaz minimālo sociālo nodokli maksā arī tie, kas šobrīd izmanto likuma nepilnības un izvairās no nodokļa;
– biedrībai ‘Demokrātiskie patrioti’ tas nepatīk, jo [DP vai viņu atbalstītāji izmanto šo likuma caurumu];
– arī turpmāk sociālais nodoklis ir jāmaksā tikai parastajiem cilvēkiem, bet gudriem nē, tāpēc balsojiet par DP!
0
simpsons > Liene Perevalova 28.09.2013. 15.15
Tāds ĻOTI viltīgs citāts. Pirmajā mirklī šķiet, ka lamā valdību un atbalsta raksta autora demagoģiju. Acīmredzot tāpēc nopelnījis plusiņus.
Patiesībā StirnaGun ir par likumprojektu, jo tas samazinās nevienlīdzību. Piemēram, tādiem kā Guigo (komentārs zemāk) būs jāsāk maksāt sociālais nodoklis, kaut no minimālās algas.
Šobrīd viņa uzņēmums sniedz konsultāciju pakalpojumus, bet uzņēmumā nav neviena! darbinieka. Līdz ar to Guigo, samaksājis 15% no peļņas (pēc auto, telefona, interneta, restorāna u.c. izdevumu atskaitīšanas) var likumīgi smaidīt par ‘reņģu ēdājiem’, kuri maksā 25% no algas plus vēl sociālo nodokli. Pēc likuma pieņemšanas viņa smaids būs par 900 latiem gadā mazāks.
0
simpsons > Liene Perevalova 28.09.2013. 18.44
Redziet, es nenoslinkoju un ieskatījos gan likumā, gan anotācijā. Tas attiecas tikai uz uzņēmumiem, kuriem ir ienākumi, bet nav NEVIENA darbinieka. Šādi iestādījumi reāli ir pašnodarbinātie. Pašnodarbinātie var izvēlēties no cik lieliem ienākumiem maksāt nodokli, bet ir minimums.
Jau daudzus gadus likumā ir ‘caurums’. Ja pašnodarbinātais piereģistrē uzņēmumu, tad viņš sociālo nodokli var nemaksāt vispār un IIN tikai no dividendēm. Likumprojekts aiztaisīs šo ‘caurumu’ ciet.
Ja uzņēmumā ir kaut viens cilvēks (arī pats īpašnieks), kurš saņem vismaz minimālo algu, likums uz viņiem neattieksies. Līdz ar to autors un komentētāji lej asaras par vidēja/augsta līmeņa grāmatvežiem/konsultantiem, kuriem tagad būs jāmaksā tāds pats sociālais nodoklis kā sētniekiem, bet mazāks kā Maksimas pārdevējam.
0
Zoņtiks > Liene Perevalova 28.09.2013. 18.58
“Ja uzņēmumā ir kaut viens cilvēks (arī pats īpašnieks), kurš saņem vismaz minimālo algu, likums uz viņiem neattieksies” – lūk viss, kas ko bija nepieciešams izcelt, lai neradītu lieku satraukumu. Paldies, aivars15!
Bet tas, ka šī informācija pieejama kaut kur anotācijā (pardon, kuram ir laiks sekot līdzi visiem likuprojektiem kuri ir izstrādes procesā un vēl zināt kur tiem ir anotācijas pieejamas?)… nu tas ir no sērijas, ka pie jums ierodas mājās un paziņo, ka jūsu māju jauks nost un uz jūsu pārsteigumu reaģētu stilā – nu pašvaldībā pie dēļa bija izlikta informācija – vajadzēja atnākt un pateikt, ka jums tas nepatīk, tagad jau par vēlu protestēt!
0
Liene Perevalova > Liene Perevalova 28.09.2013. 15.58
Runājot par nevienlīdzību domtāju nevis par mikronos mērāmu nevienlīdzība starp konsultatnu un sīktirgotāju, bet gan par būtiskāko trūcīgo un viduslāņa dramatisko ienākumu nevienlīdzību salīdzinājuma ar niecīgo bagātnieku slānīti. http://en.wikipedia.org/wiki/Gini_coefficient Par to arī citāts. Uzskatu ka mazais uzņēmējs jāatbalsta jo tie komumā veido ekonomikas ilgtspēju. Minētie MK noteikumi to noteikti neveicina. Nekādas viltības citātā nav. Tā var būt tikai citāta interpretācijā. Jūsu komentārs novērš uzmanību no būtiskā uz matu skaldīšanu.
0
Zoņtiks > Liene Perevalova 28.09.2013. 15.53
aivars15, Tavs spriedums šķiet pārlieku vienkāršots…
Man šķiet šis ir jautājums par vērtībām un par kopējo virzienu – vai Latvijai ir nepieciešama uzņēmējdarbības attīstība? (jādomā, taču piekritīsiet, ka uzņēmējdarbības attīstība bez jaunu uzņēmēju rašanās ir visai nosacīti iespējama?)
Kaut kā atļaušos pieņemt, ka lielais vairums (arī to, kuri paši nav izvēlējušies izmēģināt spēkus uzņēmējdarbībā) tomēr piekritīs, ka uzņēmējdarbības attīstība Latvijā IR nepieciešama. Tad nākamā lieta būtu nodrošināt, lai šie atvieglojumi kalpotu izvirzītajam mērķim un, lai tie būtu samērīgi – lai nebūtu tā, ka tie veicina nevienlīdzību, lai tie netiek izmantoti negodīgi.
Tiem, kas uztraucās par to, ka jaunie/mazie uzņēmēji no šiem atvieglojumiem dikti uzvārās vajadzētu atcerēties dažas lietas:
1) jaunie/mazie uzņēmēji nevar piedalīties nekādos valsts iepirkumos, jo neiztur visādas prasības – tātad konkurē reālā tirgū ar lielajām, pieredzējušajām kompānijām, kurām ir daudz priekšrocību
2) darba algām ir noteikti griesti 500Ls mēnesī – jā, kādam tas var šķist ārprātīgi daudz, bet patiesībā ir ļoti daudz jomas kurās darbiniekus par šādu atalgojumu nav iespējams piesaistīt
3) ja gadījumā uzņēmums izaugs (kas pastarpināti tomēr būtu labums visai sabiedrībai), tad labvēlības statusu pazaudēs un nekādi atvieglojumi vairs nebūs (tātad normālā situācijā atvieglojumi ir tikai pirmajos gados)
4) jaunam uzņēmumam visticamāk krietnu laiku nebūs optimāla noslodze – būs ilgāki “bez/maz pasūtījumu” periodi, papildus nodokļu slogs nekādā ziņā neveicinās jauno uzņēmumu dzīvotspēju, jo tā jau sanāk cīnīties par izdzīvošanu
Tāpēc arī jautājums – kāds ir mērķis šīm izmaiņām? Kāds labums no tā sabiedrībai?
0
Pauze 28.09.2013. 19.29
Es tieši strādāju šādā uzņēmumā. Esmu vienīgā darbiniece, bet ne īpašniece un par minimālo algu pagaidām varu tikai sapņot – varbūt nākamgad. Īpašnieki joprojām strādā citā pamatdarbā un iegulda gan savu darbu, gan naudu, lai kaut kad – varbūt vēl pēc pāris gadiem sāktu kaut drusku pelnīt. Ja šie grozījumi paliks spēkā, uzņēmums faktiski jālikvidē. Manuprāt, atkal tiek pārbaudītas mūsu pacietības robežas. Tomēr labi, ka šī ziņa nāk klajā tagad, jo atturēs divus man pazīstamus jauniešus dibināt savu uzņēmumu. Kulsies tāpat “pa melno” – jo reāli pelnīt tik daudz, lai samaksātu 900 Ls gadā valstij (kas Lipmanam uzdāvina dažus desmitus miljonu) sāks labi ja pēc 3 gadiem.
6
0
-2
Atbildēt
+1
-3
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@Inga > Pauze 28.09.2013. 22.23
Izlasi augstāk par citām izdevīgākām izvēlēm uzņēmumu noformēt!
0
Zoņtiks > Pauze 28.09.2013. 19.55
Nu varbūt tad īpašniekiem būs izdevīgāk jums maksāt vismaz to minimālo algu – tad uz viņiem šis nodoklis neattieksies… (kā var spriest no likuma anotācijas)
0
simpsons > Pauze 29.09.2013. 10.41
Izdevīgāka kā reiz ir šī forma. Ja esi algots darbinieks ar vairāk kā 2000 latiem uz papīra, tad jāmaksā IIN un sociālais nodoklis no visas summas.
Taču, ja nodibini SIA un savam darba devējam piestādi rēķinus par ekvivalentu summu, tad var ‘maksāt’ sev savā uzņēmumā minimālo algu un no pārējā 15% peļņas nodokli.
Izrādās ir vairāki tūkstoši, kam arī nodokļi no minimālās algas (nevis no 2000+) liekas par daudz, tāpēc viņi algu neuzrāda vispār. Paraudāsim kopā ar ‘Demokrātiskajiem Patriotiem’ par šiem nabadziņiem. Un atcerēsimies nākamajās vēlēšanās.
0
janis17 > Pauze 29.09.2013. 10.10
Uldi, ja citas formas ir izdevīgākas, tad kāpēc šī vispār vajadzīga???
Tāpēc, lai nemitīgi pārreģistrētu uzņēmumus no i/u uz sia, mikro, a/s utt.??
0
agija_kola > Pauze 30.09.2013. 12.56
Pakomunicējiet ar VID par iespēju, ka viena īpašnieka SIA, sniedz pakalpojumus tikai vienam pasūtītājam. Pakalpojuma sniegšanas vieta – pasūtītāja teritorija. Kā VID skatās uz iespēju, ka tiek maskēts darba līgums.
Kādas sankcijas var piemērot pret darbinieku, kas radījis – apzināti vai neapzināti, zaudējumus DD. Un kādas tieši tādā pašā situācijā pret SIA? Lasot komentāru, nepamet sajūta, ka Jūs uzskatat, ka SIA īpašnieks savā SIA var darīt kā grib un ko grib… :)))
0
agija_kola > Pauze 28.09.2013. 22.08
Iipashniekiem var buut ir izdeviigaak savai darbiniecei maksaaut 10000Ls + ap 6000 Ls valstij algas nodokljos. Bet naudinjas ta naff. Bizness tikko kaa saakts. Taa arii meedz gadiities, kad jaasaak buuveet savs no 0
0