EP deputāts mudina pilnībā pāriet uz izglītību latviešu valodā (papild.)

Šadurskis: Divkopienu sabiedrība ir šķērslis, nevis stimuls demokrātijai

No 2015.gada jānotiek pakāpeniskai pilnīgai pārejai uz mācību procesu latviešu valodā vispārizglītojošajās skolās, kas dos iespēju novirzīt papildu finansējumu skolotāju algām, sekmēs izglītības kvalitāti, kā arī veicinās sabiedrības integrācijas procesu, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis (Vienotība).

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) Šadurska priekšlikumu no 2015.gada pakāpeniski pilnībā pāriet uz mācību procesu latviešu valodā vispārizglītojošajās skolās saista ar Eiroparlamenta vēlēšanu tuvumu.

“Pateicoties šādiem komentāriem, arī bez kalendāra var noteikt vēlēšanu tuvošanos, šajā gadījumā – Eiroparlamenta vēlēšanu. Ir acīm redzams, ka Eiropas Parlamenta deputāts ir apņēmies sacensties vienā lauciņā ar Nacionālo apvienību,” aģentūrai LETA teica izglītības ministrs.

“Esmu dzirdējis dažādus, arī diezgan radikālus priekšlikumus par skolu slēgšanu, lai atlikušajās skolās pedagogi varētu saņemt lielākas algas, tomēr piedāvājums slēgt skolas pēc etniskā principa izskan pirmo reizi,” norāda Dombrovskis.

Ministrs teica, ka Izglītības un zinātnes ministrija patlaban neplāno nekādas izmaiņas par mazākumtautību skolām, vienlaicīgi sekojot tam, lai tajās tiktu nodrošināta latviešu valodas apguve nepieciešamajā līmenī.

Deputāta padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Mārtiņš Langrāts informē, ka pagājuši desmit gadi, kopš notikusi pārēja uz mācību procesu daļēji latviešu valodā vispārizglītojošajās mazākumtautību vidusskolās. Tāpēc deputāts uzskata, ka ir laiks pilnīgai pārējai uz mācību procesu latviešu valodā.

“Ir pienācis laiks turpināt iesākto izglītības procesa latviskošanu. Valsts finansēta izglītība tikai latviešu valodā ir mūsu ceļš pašapzinīgas un patstāvīgas nācijas attīstībai ilgtermiņā. Mūsu pienākums šodien ir rūpēties un radīt nosacījumus krievvalodīgajiem Latvijā, lai pēc iespējas ātrāk un pilnvērtīgāk spētu iejusties un integrēties latviskajā vidē,” akcentē Šadurskis.

Viņaprāt, divkopienu sabiedrība ir šķērslis, nevis stimuls demokrātijai, labklājīgas un spēcīgas valsts attīstībai. Eiroparlamenta deputāts piedāvā pakāpeniski veikt pāreju uz latvisku valsts finansētu izglītību. No 2015.gada valsts skolās 1.klasē mācītos tikai latviski, no 2016.gada jau 1. un 2.klasē mācītos latviski, tā secīgi veicot pilnīgu pārēju mācību procesam latviešu valodā, klāsta Šadurskis.

“Ir svarīgi jau 2014.gadā piecgadīgos un sešgadīgos bērnus sagatavot, lai viņi bez pūlēm varētu sākt mācības skolā latviski. Valstij mazākumtautībām būtu jānodrošina iespēja savā dzimtajā valodā apgūt trīs priekšmetus – dzimto valodu un literatūru, kā arī ētiku vai kristīgo mācību sākumskolā. Pārējai apmācībai jānotiek latviešu valodā,” uzsver deputāts.

Šadurskis aģentūrai LETA sacīja, ka pie šāda piedāvājuma strādā profesionāļu darba grupa, kas analizē riskus, ieguvumus un darāmos darbus. Deputāts domā, ka šādas ieceres īstenošanai nav nepieciešams radīt jaunu mācību priekšmetu standartu, nav papildus jāapmāca pedagogi, līdz ar to tehniski esam gatavi to ieviešanai, vajadzīga vien politiskā griba.

Ar sagatavoto piedāvājumu ir iecerēts iepazīstināt paša pārstāvēto partiju. Eiropas parlamenta deputāts gan nevarēja pateikt, kad tieši tas varētu notikt. “Neskriesim vilcienam pa priekšu, pieņemsim vispirms 2014.gada budžetu uz esošās normatīvo aktu bāzes un tad domāsim par tālāko,” teica deputāts.

Šadurskis ir pārliecināts, ka no šādām izmaiņām ieguvums būs visai sabiedrībai, jo izglītības process valsts valodā ir efektīvākais ceļš sabiedrības integrācijai un tas veido monolītu, latvisku vienkopienas valsti. “Sekmīga izglītības apguve valsts valodā veicina ikviena cittautības iedzīvotāja ātrāku un pilnvērtīgu integrāciju, ciešāku saiti ar valsti, jebkādu barjeru izzušanu darba tirgū,” uzskata deputāts.

Pēc viņa domām, izglītība tikai valsts valodā sniegs iespēju rast papildu līdzekļus pedagogu atalgojumam. “Ja vienā ielā atrodas pustukšas krievu un latviešu plūsmas skolas, tad tā ir iespēja izveidot vienu latvisku skolu un ietaupītos līdzekļus novirzīt pedagogu atalgojumam. Jāpiebilst, ka šādu valsts finansētu divvalodīgu – luksusa – izglītības sistēmu nespēj atļauties neviena no Eiropas pārtikušajām valstīm,” skaidro Šadurskis.

Tāpat izglītības latviskošana ļautu straujāk tuvināt pedagogu atalgojumu vidējam līmenim Eiropā, kas esot ar koeficientu 1,2-1,3 no vidējā atalgojuma sabiedriskajā sektorā. Latvijas apstākļos tie būtu aptuveni 700 lati atbilstoši pašreizējam vidējam atalgojumam sabiedriskajā sektorā. Izglītība tikai valsts valodā sekmēšot arī izglītības kvalitāti, ko veicināšot gan iespējas palielināt pedagogu atalgojumu, gan konkurence.

(papildināta ar izglītības ministra Vjačeslava Dombrovska teikto)