Kunst Haus Wien tagad sevi sauc par pasaulē zaļāko muzeju, jo atteicies no apkures ar dabasgāzi, pilnībā pārslēdzoties uz ģeotermālo enerģiju. Foto — Scanpix
Vīne vēlas pierādīt, ka ēku apsildīšanā var iztikt arī bez dabasgāzes
Vīnes lielākajā zaļajā oāzē — Prātera parkā — daudziem kokiem lapas pērn sāka krist jau augustā. Brūnas un sačokurojušās tās padevās lielajam karstumam un lietus trūkumam, kas Austrijas galvaspilsētu sāka vajāt jau maijā. Meteorologi sarēķināja, ka vidējā gaisa temperatūra pagājušā gada pirmajos astoņos mēnešos bija par četriem grādiem augstāka, salīdzinot ar vēsturiskajiem datiem.
«Vīta» arī cilvēki. Statistika liecina, ka no karstuma šajā lielpilsētā pēdējos gados mirst vairāk cilvēku nekā satiksmes negadījumos.
Jau pirms dažiem gadiem Vīnes pašvaldība ķērās pie eksperimentāla projekta Vēsās ielas, gada siltajos mēnešos slēdzot satiksmei 18 pilsētas ielas, ierīkojot tajās lapenes, pagaidu bērnu rotaļu laukumus un uzstādot ūdens izsmidzināšanas iekārtas, dodot iespēju pārkarsušajiem cilvēkiem ienirt atvēsinošu sīkpilienu mākoņos. Vietējiem šī ideja patika, un tagad Vīnes pašvaldība plāno šo projektu atkārtot. Taču, protams, ar dažām ielām visai divu miljonu pilsētai nepietiek. Tāpēc ir tapis karstuma novēršanas plāns, kas iet rokrokā ar Vīnes Klimata plānu. Visu pašvaldības pasākumu koordinēšanu ir uzņēmies Dāvids Vitmans. Vīnē uzaugušais trīsdesmitgadnieks man stāsta, ka, protams, arī viņš jūt, kā globālās klimata pārmaiņas viņa dzimto pilsētu uzkarsē arvien vairāk. «Un arī ziemās vairs nav sniega, kā tas bija manā bērnībā,» viņš saka.
