Latvija globālās konkurētspējas indeksā pakāpusies par trim vietām

Pirmā joprojām ir Šveice; no Baltijas valstīm konkurētspējīgākā ir Igaunija

Pasaules ekonomikas foruma (WEF) publiskotajā jaunākajā pasaules valstu konkurētspējas reitingā Latvija pakāpusies par trim pozīcijām – līdz 52.vietai, bet Šveice saglabājusi pasaules konkurētspējīgākās ekonomikas statusu. Pērn Latvija Globālās konkurētspējas reitingā ieņēma 55.viet, zņo LETA.

No Baltijas valstīm viskonkurētspējīgā joprojām ir Igaunija, kas reitingā atrodas 32.vietā, gada laikā pakāpjoties par divām pozīcijām. Savukārt Lietuva reitingā nokritusies par trim pozīcijām – līdz 48.vietai.

Vērtējot pēc šiem atsevišķajiem faktoriem, Latvijai vislabākā pozīcija ir darba tirgus efektivitātes jomā, kur tā ieņem 26.vietu pasaulē. Vislielāko kāpumu Latvija piedzīvojusi makroekonomiskās vides novērtējumā, pakāpjoties uz 29.vietu, salīdzinot ar 46.pozīciju pagājušā gadā.

Augsti novērtēta arī tehnoloģiju pieejamība, kur Latvija ierindojas 38.vietā, bet pēc preču tirgus efektivitātes 40.vietā un finanšu tirgus attīstības 45.vietā. Viszemākais novērtējums saņemts par tirgus izmēru, kur Latvija ieņem 95.vietu pasaulē.

Savukārt Šveice, kas finanšu krīzē palikusi salīdzinoši neskarta, savu līderpozīciju saglabā piekto gadu pēc kārtas. Savas pozīcijas saglabājusi arī otrās un trešās vietas ieguvējas – Singapūra un Somija. Pirmo piecinieku noslēdz Vācija un ASV, kas katra gada laikā reitingā pakāpušās par divām pozīcijām.

Reitinga pirmajā desmitniekā ierindojas arī Zviedrija, Honkonga, Nīderlande, Japāna un Lielbritānija.

WEF norāda, ka ASV vēl joprojām ir pasaules līderis inovatīvu produktu un pakalpojumu ieviešanā tirgū, tomēr saglabājas bažas par ASV makroekonomisko stabilitāti.

Kaut arī reitingā galvgalī dominē Eiropa, īpaši Ziemeļeiropas valstis, kontinenta dienvidu nācijās situācija saglabājas vāja. “Eiropā galveno lomu ir ieņēmuši centieni cīnīties ar valsts parādiem un izvairīties no eiro sabrukšana, atstājot novārtā konkurences jautājumus,” norāda WEF.

Krīzes skartā Grieķija pakāpusies par četrām pozīcijām – līdz 91.vietai, Spānija pakāpusies par vienu pozīciju – līdz 35.pozīcijai, bet Portugāle noslīdējusi par divām pozīcijām – līdz 51.vietai. Savukārt Francija noslīdējusi līdz 23.vietai, salīdzinot ar 21.vietu pērn un 18.vietu 2011.gadā.

Krievija pasaules konkurētspējas indeksā ieņem 64.vietu, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pakāpjoties par trim vietām, savukārt strauji augošā Ķīnas ekonomika indeksā saglabājusi 29. pozīciju.

Viszemākā ekonomikas konkurētspēja ir Burundi, Gvinejā un Čadā.

Reitings veidots pēc WEF aprēķinātā valstu konkurētspējas indeksa, kurā izmantoti gan publiski pieejamie dati, gan biznesa līderu aptaujas. Indeksa tapšanas gaitā aptaujāti vairāk nekā 15 000 biznesa līderu 148 pasaules valstīs.

Konkurētspējas indeksa aprēķināšanā izmantotas 12 kritēriju grupas, kas izvērtē katras valsts institūcijas, infrastruktūru, makroekonomisko stabilitāti, veselības aprūpi un pamatizglītību, augstāko izglītību un pieaugušo apmācību, preču tirgus efektivitāti, darba tirgus efektivitāti, finanšu tirgus attīstības pakāpi, tehnoloģiju attīstību, tirgus lielumu, biznesa attīstības līmeni un inovācijas