Par rūpniecības izlaidi 2013.gada jūlijā
Šāgada vasara dabā bija galējību laiks, un daudz skaitļu, kas liek plaši ieplesties acīm, redzami arī vasaras kulminācijas mēneša rūpniecības datos.
Pirmo reizi šogad apstrādes rūpniecībai ir gada pieauguma temps, kuru var nosaukt par pieklājīgu, tas ir 4,2%. Jāpiebilst, ka (sezonāli izlīdzinātais) izlaides apjoms jūlijā bija lielākais kopš neatkarības atjaunošanas, nedaudz pārspējot pērnā gada decembra līmeni. Notikumi eksporta tirgos ļauj cerēt, ka tas ir jauna, spēcīgas un noturīgas izaugsmes perioda sākums, bet šā gada pirmā puse nozarei paliks atmiņā vienkārši kā nepatīkama epizode.
Latvijas rūpnieku noskaņojums jau divus gadus ir bez nozīmīgām izmaiņām, bet galvenajos tirgos, izņemot Krieviju, tas pēdējo mēnešu laikā ir strauji uzlabojies. Skaidrs, ka labs noskaņojums vien nelīdzēs, rūpniecības attīstībai vajadzīga konkurētspēju veicinoša vide.
Tāpēc nedrīkst būt nekādu kompromisu elektrības OIK radītā sloga samazināšanas jautājumā. Enerģētika nav un nebūs nozīmīga naudas pelnītāja mūsu valstij, tā ir pārējo ekonomiku apkalpojoša nozare, kurai jāzina sava vieta.
Apstrādes rūpniecības kopējie skaitļi ir tīkami un atspoguļo mierīgas pārmaiņas, bet to nekādi nevar teikt par vairākām apakšnozarēm.
Jo īpaši šoreiz izceļas elektronika, kurā izlaide augusi par 61% gada griezumā, bet mēneša apjoms vairāk nekā par piektdaļu pārsniedz jebko līdz šim pieredzēto. Šis notikums ir tik interesants tāpēc, ka šajā nozarē izlaide parasti tik krasi nesvārstās.
Citu transportlīdzekļu ražošana (kuģi, vilcieni) ir ļoti svārstīga, tāpēc jūlija izlaides apjoms, kas visus iepriekšējos sasniegumus pārsniedz par trešdaļu, tik ļoti nepārsteidz, kaut arī, bez šaubām, ir ļoti interesants fakts.
Ne ar tik lielu atrāvienu, bet jauns izlaides rekords ir arī elektrisko mašīnu, kā arī piekabju un puspiekabju ražošanā.
Jūlijs ir bijis izcils mēnesis mašīnbūvē kopumā, jo arī (neelektrisko) iekārtu un mašīnu ražošanā rādītāji ļoti labi.
Savukārt metālu ražošana, izrādās, spēj krasi (par 10%) samazināt izlaidi arī tad, ja „Liepājas metalurgā” jau apstājusies ražošana. Iespējams, ka zemās metālu cenas ir iemesls ražošanas kritumam, par mērenām grūtībām dzirdēts arī no citiem nozares uzņēmumiem. Metālizstrādājumu ražošana pret jūniju samazinājusies par 7,2%, bet tas skaidrojams ar iepriekšējā mēneša neparasti lielo apjomu. Citādi apjoms ir „normāls”.
Straujās svārstības vairākās nozarēs daļēji varētu skaidrot tas, ka šajā mēnesī ir bijuši atvaļinājumi. Protams, tie ir katru gadu, bet var tikt plānoti dažādos laikos un šo ietekmi sezonāla izlīdzināšana nevar izravēt. Tāpat par mēneša datiem, jo īpaši Latvijas ekonomikā, vienmēr var minēt, ka „tā gadījās” – mēnesis nav ilgs periods un iespējamas sakritības.
Diezgan strauji mēneša kritumi bijuši arī apģērbu ražošanā (-5,3%) un poligrāfijā (-8,8%). Aplūkojot sīkāku pārtikas rūpniecības dalījumu, tas noticis arī šogad līdz šim ļoti veiksmīgajā zivju pārstrādē (-18,2%). Farmācija turpina radīt izbrīnu, nozarē ir kritums (šoreiz -21,2% gada griezumā), bet uzņēmumiem klājas labi.
Straujais kritums gada griezumā audumu ražošanā ir pērnā gada attiecīgā mēneša neparasti lielā apjoma dēļ – izlaide jūlijā bijusi tuva šā gada vidējam. Turpretim ļoti veiksmīgs mēnesis bijis gumijas un plastmasas ražošanai, straujš kāpums gan mēneša, gan gada griezumā. Pēckrīzes perioda lielākais apjoms reģistrēts nemetālisko minerālu (galvenokārt būvmateriāli, stikla šķiedra) ražošanā.
Kokapstrādē un pārtikas ražošanā, kas, atsevišķi aplūkojot, ir divas lielākās nozares, jūlijs ir bijis samērā mierīgs mēnesis. Kokapstrādē jūlijā bijis mazākais mēneša apjoms šogad, bet atšķirība nav liela. Pieaugums jūlijā gada griezumā gan bija pozitīvs, „glābēja” ir pērnā gada zemā bāze.
Pārtikas izlaide samazinājusies par 1,3% pret jūniju, kāpums gada griezumā (+1,9%) mazākais šogad un mazāks par I-VII vidējo rādītāju (5,3%). Produktu cenu dinamika it kā nav īpaši labvēlīga, taču arī svarīgas izejvielas, piemēram, graudi, kļuvuši lētāki, pieprasījums Latvijā un eksports turpina augt. Tāpēc šeit sagaidāma atgriešanās pie straujākiem izaugsmes tempiem.
Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis
Komentāri (14)
dro 04.09.2013. 11.03
Uzspļāvāt? Nu tagad varat būt apmierināti,ka vismaz šī diena nav nodzīvota velti:)
0
marchaeva 04.09.2013. 21.45
Pētera kgs, kā OIK ierādīt vietu, ja jāsāk maksāt TEC-2 2. kārtas pārsimt miloni? Nu, tie kur esot lielākā korupcija Latvijā. TEC-2 2. kārta ir dabas gāzes stacija Salaspilī. Tai nav saistības ar atjaunojamiem energoresursiem. Arī maksāts tiek par uzstādīto jaudu ne izstrādi. Kādam jau ir jāmaksā, un to nosaka ne nozare, bet nozares pieskatītājs – EM. Vai tad nezinājāt?
0
dzerkaleliva 04.09.2013. 11.22
Par 1.9% pieauga pārtikas ražošana un par 1.8% koku ciršana. Viss pārējais ir bulšits un sīknaudā samainītā dzeja. Reāli kopumā būtu tāds pats mīnuss, kā visu gadu, ja vien Rīgas kuģu būvētava nebūtu nodevusi ekspluatācijā kuģi, grāmatvedībā uzrādot jūlijā 356% pieaugumu. Datortehnikas ražošanas apjomiem kopumā nav nekādas ietekmes uz rūpniecību, tie ir niecīgi, lai arī pieaugums 60%, kas pats par sevi, protams ir labi. Bet tā jūlijā statistiku izglāba RKB nodotais kuģis, bet sīknaudā samainītais atkal sarakstījis tādu poēziju it kā mēs būtu trešo pasaules karu uzvarējuši. Te ir tie dati. http://www.csb.gov.lv/notikumi/julija-rupniecibas-produkcijas-apjoms-pieauga-par-18-36550.html
5
0
-2
Atbildēt
0
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@piziks > dzerkaleliva 04.09.2013. 13.07
Kusunoki… Būtu kaut viens vienotībnieks vai “mūslaiku politiskais nacionālis” RKB valdē, tad gan kāds jau sen te būtu par kuģi pastāstījis, bet, redz, ja to kuģīti izstaipa pa excel rūtiņām statistikā, tad — kas par bildi! :)
0
piziks > dzerkaleliva 04.09.2013. 13.08
Kusunoki…
Success story arvien vairāk uz suck-cess story pusi? :)
0
dzerkaleliva > dzerkaleliva 04.09.2013. 13.10
Vai ir korekti pēc viena mēneša, pēc šī viena posteņa izaugsmes, pasludināt uzvaru visu gadu esošajai rūpniecības krituma tendencei, spriediet paši.
————————————————
Citu transportlīdzekļu ražošana (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) +356.1
0
dzerkaleliva > dzerkaleliva 04.09.2013. 13.15
Optiskais – nu, kokus jau mēs vienmēr varam izcirst vēl vairāk, ja kas, tās rezerves mums vēl gadiem 100 pietiks, tikmēr izaugs jauni, vienīgi vajag, lai starptautiskā ekonomiskajā situācijā būtu pieprasījums pēc tiem kokiem un, lai nekrīt cenas. Pagaidām ir OK, lepoties, gan tur diži ar ko nav.
———————————-
Savukārt tā RKB neuzrāda peļņu, šmaucas, ofšorizējas un visādi citādi izdarās.
0
dzerkaleliva > dzerkaleliva 04.09.2013. 13.06
Te būs 2012.jūlijs vs 2013.jūlijs
Visa rūpniecība +2.1
——————————————————
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde +12.2
——————————————————
Apstrādes rūpniecība +4.2
——————————————————
Pārtikas produktu ražošana +1.9
——————————————————
Tekstilizstrādājumu ražošana (-9.4)
——————————————————-
Apģērbu ražošana +0.1
——————————————————
Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles +1.8
——————————————————–
Poligrāfija un ierakstu reproducēšana (-8.3)
——————————————————–
Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana (-18.6)
——————————————————————–
Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana (-21.2)
———————————————————————
Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana +11.1
———————————————————————–
Metālu ražošana (-72.0)
———————————————————————
Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas +5.0
———————————————————————-
Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana +61.0
———————————————————————-
Elektrisko iekārtu ražošana +11.7
————————————————————————–
Iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana +18.3
————————————————————————-
Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana +12.5
—————————————————————————-
Citu transportlīdzekļu ražošana (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) +356.1
—————————————————————————-
Mēbeļu ražošana +7.4
————————————————————————–
Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (kuģu un laivu remonts un apkope, visāda veida iekārtu un ierīču remonts un apkope, ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana) (-5.9)
————————————————————————–
Elektroenerģija un gāzes apgāde (-9.1)
0