ECT: Latvijā pret žurnālisti pārkāpta konvencija par vārda brīvību (papild.)

Tiesa piespriež valstij maksāt Ilzei Naglai 20 000 eiro par viņas mājā veikto kratīšanu Neo lietā

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) piespriedusi Latvijai maksāt 20 000 eiro (14 056 latus) bijušajai “De facto” žurnālistei, tagadējai “Ventspils naftas” sabiedrisko attiecību vadītājai Ilzei Naglai, kura Strasbūrā sūdzējās par viņas dzīvesvietā veikto kratīšanu tā dēvētajā Neo lietā, ziņo LETA.

Latvija pārkāpusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību, atzinusi ECT. Tiesa uzskata, ka jebkura kratīšana, kurā žurnālistam tiek izņemtas datu glabāšanas ierīces, rada jautājumu par žurnālista vārda brīvības, tai skaitā informācijas avotu, aizsardzību. ECT uzskata, ka konkrētajā lietā netika sniegti atbilstoši un pietiekami iemesli kratīšanas veikšanai, liecina ECT publicētais spriedums.

Nagla par traumatisko pieredzi un sabojāto reputāciju esošo un potenciālo informācijas avotu acīs bija lūgusi 50 000 eiro (35 140 latu) morālo kompensāciju. Tiesa piesprieda valstij viņai izmaksāt morālo kompensāciju 10 000 eiro (7028 latu) apmērā. Tāpat Nagla prasīja 12 679 latus kā tiesāšanās izdevumu kompensāciju. Tā vietā viņai piespriests izmaksāt 10 000 eiro (7028 latu) tiesāšanās izdevumu kompensāciju.

„Esmu gandarīta par šo Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu un tiešām ceru, ka tas kalpos par precedentu un uzlabos vārda brīvības un mediju brīvības situāciju Latvijā,” Ir.lv saka Ilze Nagla. Bijusī žurnāliste norāda, ka tiesas argumentācija bija ļoti pamatīga un visi astoņi ECT tiesneši vienbalsīgi nolēma, ka ir noticis pārkāpums.

Nagla cer, ka pēc šā sprieduma valsts mācīsies. Viņa skaidro, ka ECT vērsusies principa dēļ, „jo nevar runāt par vārda brīvību demokrātiskā valstī, ja policija var ierasties pie žurnālista, to izkratīt un izņemt viņam visus informācijas avotus”. Nagla skaidro, ka šādi sabiedrībai tiek liegta svarīga informācija un tas „ir ļoti bīstami demokrātiskai sistēmai kopumā”.

Bijusī žurnāliste uzsver, ka Latvijā nav tik lielas problēmas ar tiesisko regulējumu, bet gan ar likuma interpretāciju. Viņa norāda, ka izmeklētājiem un tiesnešiem „eksistē tikai viens likums, tas ir Krimināllikums.” Viņi aizmirst, ka valstī darbojas arī citi likumi.

Arī Ilmārs Poikāns norāda, ka tiesneši neskatās pietiekami plaši un kontekstā. Viņš cer, ka šis būs precedents Latvijā. „Tas ir stulbi, ka jāiet cilvēkiem līdz Eiropas tiesai, lai izcīnītu taisnību,” – tā Poikāns.

Poikāns cer, ka valsts no šā gadījuma mācīsies. Taču, viņaprāt, Latvijas amatpersonas nenes atbildību par savām pieļautajām kļūdām. Poikāna lietu tiesā skatīs tikai 2014. gada aprīlī. „Tas, protams, ir dīvaini, ka noslogota Eiropas Cilvēktiesību tiesa Naglas lietas jau ir izskatījusi, bet man vēl jāgaida vairāk nekā pusgads, kamēr tiesa tikai sāksies,” saka Poikāns. „Tas, protams, kaut ko liecina par tiesībsargājošo institūciju absurdu,” nosaka Nagla.

Zvērināts advokāts Ilmārs Punka Ir.lv par ECT spriedumu teica, ka tas pilnīgi noteikti ietekmēs Latvijas tiesu praksi. “Turpmāk tiesas dos atļauju rīkot kratīšanu žurnālista dzīves vai darba vietā, ja šādas darbības nepieciešamība būs pamatota daudz rūpīgāk nekā Naglas gadījumā,” teica Punka.

Viņš uzskata, ka, pieņemot lēmumu par kratīšanas atļauju, būs jāvadās no tā, vai žurnālistu avotu atklāšanai ir tiešām ļoti svarīgs iemesls, kas avotu atklāšanu padarītu attaisnojamu – piemēram, reālu nāves draudu novēršana vai tml.

Otra atziņa, kas ir svarīga Latvijas tiesām un visai sabiedrībai, pēc Punkas teiktā, ir vārda brīvība un žurnālista loma, kas ir tik nozīmīga, ka to ir jāsargā īpaši. “Tajā skaitā, reizēm arī no pārmērīgi centīgiem policijas darbiniekiem,” saka Punka.

Viņš pieļauj, ka šis spriedums aktivizēs Saeimas Cilvēktiesību komisijā sākto diskusiju par nepieciešamību radīt īpašas likuma garantijas žurnālista avotu aizsardzībai.

Spriedums bija iepriekš paredzams, uzskata mediju eksperte Anda Rožukalne. Viņai ir gandarījums par to, ka, iespējams, šis spriedums ļaus izdarīt secinājumus arī citos līdzīgos gadījumos. Rožukalne cer, ka policijas un valsts līdzekļi turpmāk tiks izmantoti tam, kam tie ir domāti. Viņasprāt, lielas izmaiņas likumdošanā nav nepieciešamas, jo pamatnormatīvie akti aizsargā žurnālista darbību, bet ir nianses, kuras būtu jāmaina.

Kratīšanu Naglas dzīvesvietā veica Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (Ekonomikas policijas pārvalde). Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Sintija Virse aģentūrai LETA teica, ka tā bija tiesas sankcionēta kratīšana. Visās instancēs Latvijā tiesa atzinusi, ka kratīšana veikta likumā noteiktajā kārtībā, tādējādi atzīstot to par pamatotu un Latvijā spēkā esošajai likumdošanai atbilstošu.

Saskaņā ar konvencijas 43.pantu trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai ECT Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā. Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce norādīja, ka lēmumu par ECT spriedumu Naglas lietā pieņems Ministru kabinets.

Nagla ECT vērsās, sūdzoties par viņas mājā 2010.gada maijā veikto kratīšanu, kas bija kā daļa no izmeklēšanas saistībā ar noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Nagla par noplūdi sabiedrību bija informējusi 2010.gada februāra Latvijas Televīzijas raidījumā. Kratīšanas laikā viņai tika izņemts klēpjdators, ārējais cietais disks, atmiņas karte un četras zibatmiņas.

Nagla sūdzībā atsaucās uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību, norādot, ka kratīšanas rezultātā gribēts viņu piespiest atklāt informāciju, kas veicinātu žurnālista avota identificēšanu. Tāpat Nagla atsaucās uz direktīvas 8.pantu par tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi.

Kā ziņots, 2010.gada maija sākumā saistībā ar vērienīgo datu noplūdi no VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas ierosinātajā kriminālprocesā tika veiktas vairākas izmeklēšanas darbības, tostarp aizturēts Latvijas Universitātes pētnieks Ilmārs Poikāns, kurš vēlāk atzina, ka ir Neo – persona, kura datus no VID sistēmas ieguvusi un daļu no tiem publiskojusi. Tāpat sāktā kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā tika veikta kratīšana toreizējās Latvijas Televīzijas raidījuma “De facto” žurnālistes Naglas dzīvesvietā, viņa vēlāk tika atzīta par liecinieci.

Nagla saistībā ar veiktajām izmeklēšanas darbībām iesniedza sūdzību Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai, kura to noraidīja. Vēlāk viņa vērsās ECT.

(papildināta ar Naglas, Poikānu, Punkas un Rožukalnes viedokli)