FOTO: Latvijā atceras komunistiskā genocīda upurus

Pabriks: Zinot par PSRS zvērībām 1939.gadā, Latvijas sabiedrības attieksme būtu citāda

Vēsturiskās pieredzes izpratnei saikne starp represētajiem un jaunsargiem ir īpaši nozīmīga, uzrunā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā pie Gulbenes dzelzceļa stacijas atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība). “Ja sabiedrībai jau 1938.-1939.gadā būtu bijusi pieejama informācija par to, kas notiek Padomju Savienībā, iespējams, mūsu attieksme būtu atšķirīga, mēs būtu reaģējuši citādi, būtu saredzējuši briesmas,” sacīja Pabriks.

Pieminot 72.gadadienu kopš 1941.gada 14.jūnija, kad no Latvijas tika izvesti vairāk nekā 15 000 dažādu tautību iedzīvotāju, piektdien arī Rīgā pie Brīvības pieminekļa notika ziedu nolikšana, pulcējot ap 200 gājiena dalībnieku un vairākus simtus skatītāju.

Aizsardzības ministrs Gulbenē teica, ka 14.jūnijs Latvijas vēsturē, sabiedrībā un politikā ir datums, kad laiks uz mirkli apstājas. Ne tikai tāpēc, lai pieminētu tos, kurus okupācijas vara izveda no dzimtenes un nomocīja, bet arī lai padomātu, kāpēc tas notika un ko varam darīt, lai nekas tamlīdzīgs nekad nākotnē vairs neatkārtotos, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Ministrs uzsvēra, ka neviena politiskā vara nevar pastāvēt, ja tā izturas ļauni pret saviem pilsoņiem, savukārt pilsoņiem ir jāsaprot, ka tā brīvība un tiesības, ko dod demokrātiska valsts, ir jāspēj nosargāt. 1941.gada 14.jūnija vakarā ap plkst.23 no Gulbenes stacijas uz Rīgu devās 17 – 20 vagonu vilciena sastāvs ar apcietinātajiem latviešu virsniekiem.

Savukŗt gājienā Rīgā piedalījās vecākās paaudzes cilvēki kopā ar Saeimas deputātiem, ministriem, Nacionālo bruņoto spēku (NBS), Rīgas domes un ārvalstu vēstniecību pārstāvjiem, kas Brīvības pieminekļa pakājē nolika ziedus. Gājiena dalībnieki rokās nesa ziedus un vainagus, atsevišķi tā dalībnieki rokās turēja Latvijas karogus ar sēru lentēm, kā arī pārējo Baltijas valstu karogus. Kāda gājiena dalībniece nesa baltu krustu, kas rotāts ar ziedošiem jasmīnu zariem, dzeloņdrāšu vainagu un skaitli “72”, bet vairāku gājiena dalībnieku rokās bija plakāti, kas aicināja neaizmirst nāves nometnēs bojā gājušos un “krievu sarkano fašismu nīst”.

“Šodien atceramies vairāk nekā 15 000 Latvijas cilvēku, kas pirms 72 gadiem bez tiesas un vardarbīgi tika aizvesti projām no mūsu zemes. Atceramies arī tos, kas Padomju Savienībā pazuda Lielā terora laikā 1937.gadā 1938.gadā, vairāk nekā 45 000 cilvēku, kas tika izvesti 1949.gadā, kā arī tos, kas dažādos laikos līdz pat 1989.gadam tika represēti – tas bija veids, kā tika veidota padomju valsts, kā komunistiskais režīms veidoja savu ietekmi,” piemiņas pasākumā sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš, piebilstot, ka, lai vienmēr atcerētos notikušo, ir jāiegulda liels darbs.

“Aicinu jūs izslieties, jo jūs esat brīvi cilvēki brīvā zemē. 23 gadi ir devuši brīvu valsti, kas var brīvi rīkoties. Mēs esam pasaulē lielākās valstu savienības un pasaulē stiprākās organizācijas – NATO – dalībnieki,” norādīja Valsts prezidents.

Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais izteica pateicību ārvalstu vēstniekiem par dalību ziedu nolikšanā. “Viņu piedalīšanās palīdz Rietumos veidot izpratni par to, kādas ir mūsu attiecības ar kaimiņu [Krieviju]. Rietumi tika atbrīvoti no fašisma, bet Baltijas valstis ne, jo atbrīvotāji palika šeit,” sacīja Resnais. “Taču mēs priecājamies par šodienu, noliekot vainagus, ne sēru vainagus, izsakot pateicību šai vietai, kas ir viena no svētākajām Latvijā,” viņš teica.