Latvijas paradokss

90% izstrādāto IKT sistēmu netiek testētas

Patlaban līdz pat 90% par publisko finansējumu izstrādāto IKT sistēmu ekspluatācijā pieņem bez formalizētas to pārbaudes – testēšanas. Šāda attieksme raksturojama kā vieglprātīga, ņemot vērā kaitējumu, ko nepamanītās kļūdas var radīt iedzīvotājiem un ekonomikai kopumā.

IKT sistēmu testēšana – tikai uz papīra vai formāla

Programmatūras kvalitātes kompetences centra „SQUALIO” ekspertu novērojumi liecina, ka Latvijā līdz pat 90% par publisko finansējumu izstrādāto IKT sistēmu ekspluatācijā tiek pieņemtas bez formalizētas to pārbaudes – testēšanas. Tā var tikt uzticēta konsultantiem, kas arī tiek darīts, taču diemžēl šie konsultanti nereti paši ir rakstījuši iepirkuma dokumentāciju vai arī lielākoties tiem nav nedz testēšanas speciālistu, nedz nepieciešamo rīku kvalificētas testēšanas veikšanai.

Visbiežāk sistēmu testēšana ir pašu izstrādātāju un pasūtītājas iestādes darbinieku pienākums. Pasūtītājs, lai gan, no vienas puses, pārzina sistēmas aptvertos procesus, tomēr tā darbiniekiem nav nepieciešamo prasmju lielapjoma sistēmu testēšanai, kā arī trūkst laika vai iespēju veikt jebkādu testēšanas automatizāciju.

Situāciju varam salīdzināt ar piemēru no finanšu sfēras – lielākiem uzņēmumiem gada pārskatu pārbaudīšanai jāpieaicina speciālisti – zvērināti revidenti vai auditori. Šis pienākums nav pašu finanšu speciālistu ziņā. Savukārt IKT sistēmu testēšanā šis solis tiek izlaists, un rezultātā tās tiek pieņemtas ekspluatācijā ar lielu kļūdu skaitu, kuru labošana produkcijas apstākļos ir ilgstoša, dārga un atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz sistēmas lietotājiem. Pasūtītājs ir saņēmis apšaubāmas kvalitātes produktu, kura turpmāko kļūdu labošana izmaksā papildus līdzekļus.

Piemēru, kādas ir sekas, ja sistēmas tiek testētas formāli vai netiek testētas vispār, Latvijā ir daudz. Ja Valsts ieņēmumu dienesta sistēma būtu kvalitatīvi testēta un novērstas visas kļūdas, tā saucamās Neo lietas nebūtu, jo nebūtu iespējas izmantot sistēmas nepilnības informācijas iegūšanai.

Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes sistēmas elektroniskajai tautas skaitīšanai kļūdas ļāva jebkuram sistēmas lietotājam bez plašām IKT priekšzināšanām nepilnību dēļ piekļūt personu datiem un iesniegtajai informācijai.

Sistēmas neiztur slodzes testus

Latvijā tikai retai par publisko finansējumu radītai IKT sistēmai notiek veiktspējas testēšana – piemēram, pārbaudot, cik daudz lietotāju vienlaikus sistēma spēj apkalpot. Tādējādi iepirkuma dokumentācijā norādītās veiktspējas prasības faktiski ir fiktīvas – par to izpildi lielākoties nav pārliecības ne piegādātājam (jo tas parasti nekontrolē tehnisko infrastruktūru, kurā darbosies sistēma), ne arī pasūtītājam.

Šā iemesla dēļ arī rodas masu medijos izskanējušie gadījumi, kad kādas iestādes sistēma darbojas pārāk lēni vai vispār pārstāj darboties, kad to sāk izmantot krietni lielāks lietotāju skaits.

Tāpat arī tikai reta Latvijas publiskā IKT sistēma piedzīvo papildus drošības testus – visām publiskajām sistēmām Latvijā tiek veikti formāli drošības testi, izpildot minimālu pārbaudes programmu. Bet šeit varam runāt tikai par minimālo prasību izpildi, neizvērtējot konkrētās sistēmas prasības un lietotāju vajadzības.

Sistēmu testēšanai jābūt obligātai

Šogad noslēdzies Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)līdzekļu apguves periods (2007.-2013.), kuru diemžēl raksturo par piešķirtajiem līdzekļiem izstrādāto IKT sistēmu neatbilstība mērķiem, nepilnības, dārga kļūdu labošana un nodošana ekspluatācijā tikai formāli.

Bažas rada nākamais ERAF līdzekļu apguves periods – 2014.-2020.gads, kurā programmatūras testēšanai augstā kvalitātē jābūt obligātam nosacījumam finansējuma piešķiršanai.

Uzskatu, ka obligāta prasība pēc kvalitatīvas IKT sistēmas testēšanas pirms tās formālās un reālās nodošanas ikdienas lietotājiem ir vienīgais veids, kā izvairīties no kļūdu radītajām sekām, ietaupot lielus finanšu resursus.

Latvijas IKT nozare ir attīstīta un speciālisti spēj piedāvāt augstas kvalitātes inovatīvus risinājumus vietējam un eksporta tirgum, tādēļ nespēja atrisināt IKT sistēmu testēšanas jautājumu valsts iestāžu līmenī ir paradokss, kas būtu jānovērš iespējami operatīvāk.

Autors ir programmatūras testēšanas laboratorijas “SQUALIO” direktors