Kokins: Elektroniskā balsu skaitīšana ir “puszaļš pusfabrikāts”

Rīgas vēlēšanu komisijai un CVK vadībai atšķiras viedokļi par sistēmas veiktspēju

Elektroniskās balsu skaitīšanas sistēmas tehnisko problēmu dēļ Rīgā vēlēšanu rezultātu saskaitīšana šogad bijusi vismaz par četrām stundām ilgāka, nekā 2009.gadā balsu skaitītāji paši manuāli saskaitīja vēlēšanu rezultātus, kaut gan balsotāju skaits tagad samazinājies, Ir.lv atzina Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins. Viņš elektronisko balsu skaitīšanas sistēmu raksturo kā “puszaļu pusfabrikātu”, kas vēl nebija gatavs praktiskai izmantošanai vēlēšanās. Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars gan kritiku noraida un pārmetumus velta Rīgas vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem par sistēmas lietošanas “baušļu” neievērošanu.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars neuzskata, ka elektroniskā balsošanas sistēma, ko viņš, atsaucoties uz starptautisku ekspertu sacīto, dēvē par “Latvijas Nokia”, pašvaldību vēlēšanās būtu izgāzusies. Bijušas vien dažas problēmas, kas saistītas ar sistēmas nepareizu lietošanu, atsevišķos Rīgas vēlēšanu iecirkņos “ļaudīm bijusi iekšēja pretestība pret šo projektu” – norādes neesot pildītas, tāpēc process kavējies.

Kaut arī jau vēlēšanu naktī CVK mājaslapā bija redzams, ka rezultātu datu publiskošana bija iestrēgusi vēl nepieredzētos apmēros un uz laiku informācija vispār netika papildināta, pēc CVK vadītāja domām, kopumā šā gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti apkopoti daudz ātrāk nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās.

Savukārt elektroniskā balsu skaitīšana problēmas esot radījusi tikai Rīgā, apgalvo Cimdars. Tas esot saistīts ar to “Rīgā šiem ļaudīm [balsu skaitītājiem] ir iekšēja pretestība pret šo projektu,” sacīja Cimdars. No viņa teiktā izrietēja, ka savu lomu tajā spēlējis arī portālā Ir.lv pirms pāris dienām publicētais “tendenciozais raksts” par sistēmas testā konstatētajām problēmām.

Pēc Cimdara teiktā, balsu skaitīšanā Rīgā nebija masveida problēmu, kavēšanās iemesli – dažādos iecirkņos dažādi. Izteiktākās problēmas bija saistītas ar nepareizu elektroniskās balsošanas sistēmas lietošanu. Gan par to, cik datoros sistēma vienlaicīgi var tikt lietota, gan arī uz sagatavošanas darbiem – balsu skaitītājiem bijis jāievēro “vairāki baušļi” – vēlēšanu zīmes jāskanē nelielās kaudzītēs [pa 30], nevis pa tūkstošiem. Tad sistēma uzkaras, viss jāsāk no gala. Tāpat svarīgi bija, lai balsošanas zīmes būtu sakārtotas ļoti akurāti, ja tas nav – dators var neatpazīt partiju.

“Rīgā šiem ļaudīm ir iekšēja pretestība pret šo projektu, viņi ignorēja šos nosacījumus, kā rezultātā bija situācija, ka netiek uz priekšu,” stāsta Cimdars. Viņš sola izanalizēt un izvērtēt katru kavēšanās gadījumu.

Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins Ir.lv gan atzina, ka šogad pašvaldību vēlēšanās, salīdzinot ar 2009.gada vēlēšanām, elektroniski balsis saskaitīt nācies par aptuveni četrām stundām ilgāk nekā iepriekš, to darot manuāli. Kavēšanās iemesls – tehniskas problēmas. “Tādas lietas jāveido savlaicīgi, nevis poligonā, kad notiek jau vēlēšanas, ” saka Kokins.

Viņš norāda, ka lielākās problēmas bijušas saistītas ar tehniku – “programmas ne visai labi adaptējās, ne visai labi strādāja”. Sākotnējā doma bija, ka tiks skenēti gan vēlētāju saraksti, gan biļeteni. Sarakstus neizdevās – beigās no tiem elektroniski tikai saskaitīti kādi 30%, viss pārējais manuāli, turklāts zaudēts laiks. Elektroniski lielāko daļu nevarēja apstrādāt, jo izrādījās, ka vēlētāju parakstīšanās gaitā tie bijuši “fiziski pārāk nolietoti” – programma šādu papīru vairs neņēma pretī.

Ar vēlēšanu biļetenu elektronisko skaitīšanu gājis “druscīt vieglāk”. Tehniskās problēmas, kas saistītas ar šo procesu, Kokins neņēmās uzskaitīt – “tas ir kā datoru no iekšpuses atvērt”, bet beigās tomēr lielākā daļa Rīgas vēlēšanu biļetenu saskaitīti elektroniski – tikai aptuveni četros iecirkņos tie skaitīti manuāli, stāstīja Kokins.

Vaicāts, vai piekrīt Cimdara teiktajam, ka šī elektroniskā balsošanas sistēma ir “Latvijas Nokia”, Kokins atbildēja: “Ja ņem to pašu vecāko modeli, droši vien.” Viņš to nosauca par “puszaļu pusfabrikātu”, pie kura vēl daudz darāmā laboratorijās. “Tas ir tāpat kā – ja ar automobili izbrauc uz ielas un tad redzi – ripo vai neripo, ir bremzes vai nav. Bet mēs saskaitījām!”. Pēc viņa teiktā noprotams – turpmāk, ja šādu skaitīšanas sistēmu gribēs turpināt Rīgā, vēlēšanu komisiju darbiniekiem būšot daudz vairāk prasību par to, lai reāli būtu nodrošināta tās darbība. Vainīgos notikušajā Kokins nemeklēšot.