Kremļa cilvēktiesību padome kritizē kratīšanas NVO

Tik masveidīgas kratīšanas nevalstisko organizāciju telpās pēdējo 25 gadu laikā nebija pieredzēta

Vairāki Kremļa cilvēktiesību padomes locekļi ceturtdien asi nosodīja varasiestāžu veiktās kratīšanas nevalstiskajās organizācijās, norādot, ka šādas rīcības mērķis ir paralizēt aktīvistu darbu un apklusināt kritiķus, ziņo LETA/AFP.

Pēdējo dienu laikā pārbaudes notikušas vairāk nekā 100 nevalstiskajās organizācijās, arī starptautisko cilvēktiesību aizsardzības organizāciju “Human Rights Watch” un “Amnesty International” birojos.

“Tik masveidīga kratīšana nevalstisko organizāciju telpās pēdējo 25 gadu laikā nebija pieredzēta,” atzina organizācijas “Memoriāls” un Kremļa cilvēktiesību padomes loceklis Sergejs Krivenko. “To iespējams salīdzināt tikai ar 1929.gada notikumiem, kad masveidā tika slēgtas reliģiskās organizācijas, un 1937. un 1938.gadu, kad tika slēgtas visas ārvalstu organizācijas.”

Arī paša Krivenko pārstāvētajā organizācijā “Memoriāls” tika pieredzēta kratīšana, kas ilga vairākas dienas.

Savukārt tiesību aizstāvju organizācijas AGORA vadītājs un Kremļa cilvēktiesību padomē strādājošais Pāvels Čikovs pavēstīja – līdzšinējā informācija liecina, ka kratīšana notikusi simts organizācijās 25 Krievijas reģionos.

Pēc viņa teiktā, kratīšanās iesaistīts Federālais Drošības dienests (FDD), policija un pat Krievijas patērētāju tiesību aizsardzības organizācija.

“Pirmkārt, un galvenokārt prokurorus interesē tās nevalstiskās organizācijas, kuras saistītas ar politisko darbību, protestiem, varasiestāžu kritizēšanu, kā arī tās nevalstiskās organizācijas, kas saņem finansējumu no ārvalstīm,” skaidroja Čikovs. “Viņu iespējamais mērķis ir uz zināmu laiku paralizēt nevalstiskās organizācijas un tās iebaidīt.”

Tikmēr Kremļa cilvēktiesību padomes vadītājs Mihails Fedotovs pauda izbrīnu, kāpēc kratīšanās iesaistīts tik liels skaits nodokļu inspektoru un ugunsdzēsības drošības ekspertu. “Vai viņi vēlas pārbaudīt, vai nevalstiskās organizācijas netaisa spridzekļus?” vaicāja Fedotovs. “Viņi konstatēja, ka kāda organizācija nebija izstrādājusi plānu, kā atbrīvoties no žurkām.”

Kratīšanas sākušās pēc tam, kad Krievijā spēkā stājās jaunais likums, kurā sabiedriskās organizācijas, kuras saņem ārvalstu finansējumu, kvalificētas kā “ārvalstu aģenti” un noteikts, ka tajās veicamas stingrākas pārbaudes.

Tiesa, Krievijas varasiestādes kratīšanu vilni nesaista ar “ārzemju aģentu” likumu un, pēc visa spriežot, cenšas veikt padziļinātu izpēti tajās organizācijās, kuru aktivitātes izraisa varas struktūru nepatiku.

Represijas varētu radīt jaunus apgrūtinājumus Krievijas prezidenta Vladimira Putina jau tā sarežģītajās attiecībās ar Rietumiem.

Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone otrdien sacīja, ka Krievijā veiktās pārbaudes un kratīšanas ir “satraucošas, jo, kā šķiet, to mērķis ir vēl vairāk iedragāt pilsoniskās sabiedrības aktivitātes šajā valstī”.

Kratīšana notikusi arī Vācijas politisko fondu pārstāvniecībās Krievijā. Satraukumu par to paudis Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle, bet Berlīnē uz pārrunām Ārlietu ministrijā tika uzaicināts Krievijas vēstniecības otrs augstākais diplomāts, Berlīnei šādi paužot protestu par Krievijā notiekošo.