“Kommersant”: Rubiķa iestudētā Bernsteina “Mesa” ir liela veiksme

Krievijas recenzente slavē latviešu mākslinieku iestudējumu Novosibirskas operas un baleta teātrī

Tik labskanīga Leonarda Bernsteina “Mesas” debija Krievijā ir liela veiksme. Tāda pati, kā Aināra Rubiķa nodoms Novosibirskas teātra ikdienā ieviest ne tikai viņa kā diriģeta maigā žesta burvību un jutīgo dzirdi, bet arī drosmīgos uzskatus un pārdomāto repertuāra politiku. Tā šodien raksta Krievijas avīzes “Kommersant” kritiķe Jūlija Bederova, kas noskatījusies latviešu diriģenta un režisores Rēzijas Kalniņas veidoto iestudējumu Novosibirskas operas un baleta teātrī. 

Leonarda Bernsteina “Mesu” Novosibirskas operas un baleta teātrī iestudējis tās galvenais diriģents Ainārs Rubiķis, kurš teātrī šajā amatā strādā kopš pagājušā gada. Režisore ir Dailes teātra aktrise Rēzija Kalniņa. Iestudējumā bijuši iesaistīti vēl vairāki Latvijas mākslinieki – Kristaps Skulte veidojis scenogrāfiju, kustību partitūru kopā ar pazīstamo Krievijas horeogrāfu Kirilu Simonovu veidojusi Ilze Zīriņa, kostīmu māksliniece ir Anna Heinrihsone, savukārt gaismu mākslinieks ir Igors Kapustins no Igaunijas.

Bernsteina “Mesa” Rubiķim ir pirmais darbs Novosibirskā. Šo darbu visā pasaulē iestudē reti tā vērienīguma un īpašās, daudzveidīgās mūzikas valodas dēļ, kurā akadēmiskās mūzikas pasaule satiekas ar populāro kultūru, “Mesu” raksturo mūzikas kritiķe Inese Lūsiņa. Vēsturiskā pirmizrāde Krievijā ar Aināru Rubiķi pie diriģenta pults notika 29. janvārī.

Krievijas avīzes kritiķe par Rubiķa iestudēto “Mesu” raksta – lai arī Rubiķis ir pavisam jauns diriģents, viņš skaņdarbu pārzinot “pēc tās pašas vecās skaņuplates, ko pagājušā gadsimta 70. gados izdevusi “Sony Classical” un kuru mīlēja par brīnumaino mūziku un satura degsmi”.

Šajā ļoti iespaidīgajā un daudzslāņainajā mūzikas darbā, piemēram, ir paredzēti divi kori, no kuriem viens ir “ielu” jeb tautas koris, kuram jāuzrunā publiku lielpilsētu sadzīves valodā. Savukārt “Mesas” galvenajam varonim jādzied arī popmūzikas un Brodveja mūziklu manierē.

Kritiķe arī atzīmē, ka ceļš, kādu iestudējumam izvēlējušies latviešu mākslinieki, ir vispiemērotākais un sabalansētākais. “Šeit malā atstāts politiskais patoss,” raksta kritiķe Bederova. “Muzikālais darbs ir paveikts kārtīgi, temps nesteidzīgs, kas publikai ļauj sadzirdēt ne tikai pamattēmu, bet arī sarežģīti dramatisko simfonisko partitūru ar visām tās brīnišķīgajām Bernsteina mūzikas valodas detaļām un sīkumiem.”

Kritika uzslavē arī režisori Rēziju Kalniņu, kuras iestudētā rēvija uz “Sibīrijas Kolizeja milzīgās skatuves ir lakoniska, bez jebkāda radikālisma”. Kalniņa lielos korus efektīvi izvietojusi skatuves telpā, savukārt skopā scenogrāfija un spilgtie mūzikla varoņu tērpi cits citu papildina un pat esot savstarpēji ironiski, kas, pēc kritiķes domām, labi iederas Bernsteina “Mesā”.

Taču pats galvenais Bernsteina “Mesas” iestudējumā Novosibirskas teātrī esot tas, cik cienījami un precīzi, ne reizi nepārkāpjot labas gaumes robežas, uzveduma iestudētāji un izpildītāji “iziet caur Bernsteina estētikas bīstamo robežpunktu pagriezieniem”.

Novosibirskas teātra publika – 1,8 tūkstoši skatītāju – uzmanīgi sekojuši darbībai līdz pašam finālam, kopā pārdzīvojot ar varoņiem dramatiskos pārbaudījumus un skaistās, izmalcinātās sāpes, raksta kritiķe. Viņa arī uzsver, ka visas trīs pirmizrādes ir pilnībā izpārdotas, bet pirmizrādes translāciju interneta vietnēs “Paraclassics” un “Colta.ru” noskatījušies vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku.