Vēsturi rakstām pa gabaliņiem

Par rūpniecības izlaidi 2012.gada novembrī

Gadu mijā aktivizējās diezgan neauglīgā diskusija par to, vai Latvijas ekonomikas neseno vēsturi var uzskatīt par veiksmes stāstu. Neauglīga tāpēc, ka uz šo jautājumu nav vienkāršas atbildes.

Ja aplūko kopējo makroekonomisko datu ainu, dzīves līmeni Eiropas kontekstā un ekonomikas vēsturi kopš pievienošanās ES, var teikt daudz skarbu vārdu. Tomēr situācija ir daudz labāka, nekā prognozējām pirms 3-4 gadiem, un, iedziļinoties detaļās, garastāvoklis dažkārt uzlabojas vēl vairāk. Bieži dzirdēto rezignēto nopūtu par to, ka makroekonomikas izaugsmi neredz ikdienas dzīvē, var apgriezt ar kājām gaisā – Latvijas ekonomikā detaļas var izskatīties labāk par lielo bildi, runājot par procesiem, kas veido pamatu noturīgam labklājības pieaugumam nākotnē.

Šo domu labi ilustrē jaunākie dati par rūpniecības sniegumu, tātad izlaides statistika par 2012.gada novembri.

Ziņas par apstrādes rūpniecību novembrī īstajā brīdī stiprina ticību tam, ka Latvijas rūpniecība spēs pretoties recesijai eirozonā un vājai izaugsmei citās attīstītajās valstīs, kā arī Centrāleiropā.

Jau trešo reizi šogad var lepni pavēstīt, ka apstrādes rūpniecībā sasniegts mēneša izlaides rekords (šeit un turpmāk – sezonāli izlīdzinātie dati). Rūpniecības kopējo sniegumu, kā jau šogad ierasts, vilka uz leju ieguves rūpniecība un enerģētika, bet īpaša uzmanība ir jāpievērš tieši apstrādes rūpniecībai, jo pārējā rūpniecībā īslaicīgās tendences stipri ietekmē laika apstākļi. Apstrādes rūpniecības izlaide pret oktobri pieauga par 3,5%, kas ir ļoti laba ziņa – iepriekš zināmais ļāva nojaust izaugsmi, bet daudz mērenāku. Tas ļāva palielināt izaugsmi gada griezumā no 5,3% oktobrī līdz 7,9% novembrī, kas ir mazāk par gada vidējo, bet citas Eiropas valstis par šādu sniegumu šobrīd var tikai karsti sapņot.

Lielākais pārsteigums ir straujais kāpums kokapstrādē – par 4,7% pret oktobri, spītējot visai nelabvēlīgajai ārējai videi. Nozarē bijis otrais līdz šim lielākais apjoms, turklāt panākumus kārtējo reizi nodrošinājusi tieši tālākas pārstrādes produktu ražošana. Zāģētavām nav veicies tik labi, to apjomi ir zem pērnā gada līmeņa, kamēr koksnes izstrādājumu ražošanā uzstādīts jauns apjomu rekords.

Lielākā negatīvā ietekme uz apstrādes rūpniecību šoreiz bijusi pārtikas ražošanai, pēc ilgāka laika te bijis kritums gada griezumā, bet tas noteikti ir īslaicīgi, un daļēji tas noticis pērnā gada augstās bāzes dēļ.

Starp metālu nozarēm īpaši straujš ražošanas kāpums gada griezumā atkal bijis metālu ražošanā, bet turpmāko trīs mēnešu laikā tas „pazudīs”, apritot gadam kopš „Liepājas metalurga” jaunās ražotnes iedarbināšanas ar pilnu jaudu, jo kopš marta apjomi nav būtiski mainījušies. Turpretim, aplūkojot norises mašīnbūvē, tur redzams noturīgs progress, tātad metālu nozares turpina virzīties uz lielāku diversifikāciju un augstāku pievienoto vērtību.

No vājuma perioda izkļūst metālizstrādājumu ražošana, kāpinot ražošanu pret oktobri par 8,8%, – periodā no jūlija līdz septembrim tā piedzīvoja izteiktu vājuma brīdi. Šī ir īpaši svarīga kā „signālnozare”, jo tā piegādā komponentes mašīnbūvei galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, kas savukārt ir svarīgs vispārējā ekonomikas cikla indikators.

Pārējās nozarēs ir kopumā labvēlīga virzība ar atsevišķiem spilgtiem akcentiem. Izlaide par 19,7% pret oktobri kāpusi nemetālisko minerālu ražošanā, un jāvaicā, vai tam ir kāda saistība ar „Valmieras Stikla šķiedras” jaunās stikla kausēšanas krāsns palaišanu. Farmācijā gada pieaugums ir ļoti neliels, bet pērnā novembra ļoti augstās bāzes dēļ, plašākā kontekstā novembris tāpat kā oktobris ir bijis ļoti veiksmīgs mēnesis.

Turpretim vismazāk iepriecinošie dati novembrī ir elektronikā, kurā šogad bijis mazākais apjoms un kopš jūnija vispārējā tendence ir drīzāk lejupejoša. Pati nozare gan uzskata, ka noteikta izmaiņu virziena pašlaik nav, tāpēc varbūt tā ir vienkārša sakritība.

Mēneša statistikas dati nemēdz atklāt vēl nezināmas patiesības, kas liktu krasi mainīt domas par valsts un pasaules nākotni, taču jaunākie rūpniecības dati stiprina pārliecību – ja jau mūsu apstrādes rūpniecība spējusi noturēt izaugsmi līdz šim, tad varam paļāvīgāk raudzīties nākotnē, jo situācija pasaules rūpniecībā kopumā stabilizējas. „JP Morgan” veidotais pasaules rūpniecības iepirkumu vadītāju noskaņojuma indekss pērnā gada decembrī pirmo reizi kopš maija pakāpās virs 50 punktu, tātad neitrālās atzīmes.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis