Lembergs ne tikai lēmis par pašvaldībai piederošu uzņēmumu pārdošanu sev pašam vai savām atvasēm, bet arī par aizdevumiem sev slēpti vai pastarpināti piederošām kompānijām
Ventspils mēram Aivaram Lembergam un viņa bērniem Anrijam un Līgai Lembergiem pastarpināti piederējušas vai pieder daļas un viņi bijuši patiesie labuma guvēji virknē Ventspilī darbojošos uzņēmumu, par kuru interesēm Lembergs kā domes priekšsēdētājs pieņēmis lēmumus, tā nonākot interešu konflikta situācijā. To apliecina LTV raidījuma „de facto” rīcībā esošā informācija, turklāt daļa no uzņēmumiem līdz šim publiski neesot tikusi saistīta ar Lemberga ģimenes interesēm.
Svētdienas vakarā LTV raidījums “de facto” vēsta, ka tā rīcībā esošā informācija liecina – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža nosūtītajā vēstulē analizēta Aivara Lemberga darbība laikposmā no 1998.gada 26.janvāra līdz 2006.gada 20.februārim. Pārmetumi saistīti ar lēmumiem, kuru tapšanā Lembergs piedalījies gan kā Ventspils domes priekšsēdētājs, gan kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs.
Ministrijas rīcībā esošās ziņas liecinot, ka Lembergs un viņa bērni Anrijs un Līga esot patiesā labuma guvēji vismaz 25 uzņēmumos, kas darbojas Ventspilī. Lemjot par šo uzņēmumu privatizēšanu, gan arī par ieguldījumu apmēriem, parādu atlaišanu un nomas maksām, Lembergs nonācis interešu konfliktā.
Kā skaidro ministra padomniece Inga Antāne, interešu konflikts konstatēts, balsoties uz šā gada augustā Ģenerālprokuratūras sniegtajā ziņām. „Mūsu rīcībā tie nonāca pirmo reizi. Līdz ar to ir tikai loģiski un pareizi, ka ministrija reaģē pēc šādas informācijas saņemšanas. Jo tie ir ap 300 lēmumu, kuri pieņemti, esot interešu konflikta situācijā, un tie visi skar 25 komersantus Ventspilī (..), lielākā daļa joprojām darbojas,” raidījumam sacīja Antāne.
“de facto” rīcībā esošā informācija liecina, ka liela daļa no vēstulē minētajiem uzņēmumiem jau iepriekš saistīti ar Lemberga un viņa ģimenes interesēm. Daļa uzņēmumu nosaukumi atrodami arī iepriekš prokuratūras arestēto mantu sarakstos. Lembergam nosūtītajā vēstulē pārmests, ka viņš, esot interešu konflikta situācijā, lēmis par virkni Ventspils ostā strādājošo uzņēmumu – “Baltic Coal Terminal”, Baltic Juice Terminal”, “Kālija parks”, “LatRosTrans”, “Mineral-Trans-Serviss”, “Nord Natie Ventspils Terminals”, “Ostas flote”, “Ventbunkers”, “Ventspils nafta”, “Ventspils Tirdzniecības osta”, “Seastar”, “Ventamonjaks”.
Lembergam nosūtītajā vēstulē secināts, ka viņš un viņa ģimene bijuši ne tikai labuma guvēji minētajos uzņēmumos, bet gan vēl virknē citās kompānijās, vairākas no tām iepriekš nav tikušais saistītas ar Lemberga interesēm, piemēram, atsevišķi kuģu aģentēšanas uzņēmumi.
Vēstulē secināts, ka Lembergs un viņa ģimene ir vai bijuši arī patiesā labuma guvēji vairākos būvniecības uzņēmumos – “Ventbetons” un “Venceb”. Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā atrodamas ziņas, ka, piemēram, “Ventbetons” kopš 2005.gada regulāri uzvar pašvaldības rīkotajos iepirkumos par bruģakmens piegādi Ventspils ielu rekonstrukcijas projektos. Tāpat vēstulē ar Ventspils mēru saistīts arī apavu ražotājs “Ventshoes” un nu jau likvidētais “VentTopaz”, kā arī citās nozarēs darbojošies uzņēmumi, piemēram, “Ventspils zivju konservu kombināts”. Kopā tie ir 25 uzņēmumi, arī kāds Lihtenšteinā reģistrēts “BWA Holding Establishment”.
Secināts, ka Lembergs ne tikai lēmis par pašvaldībai piederošu uzņēmumu pārdošanu sev pašam vai savām atvasēm, bet arī lēmis gan par aizdevumiem sev slēpti vai pastarpināti piederošām kompānijām, gan par nodokļu parādu atlaišanu, nomas maksām un dažādiem celtniecības projektiem. Piemēram, 1998.gada septembrī Lembergs balsojis “par” pašvaldībai piederošo 1015 “Ventamonjaks” akciju pārdošanu uzņēmumiem, kas, kā apgalvots ministrijas vēstulē, saistīts ar pašu pilsētas galvu.
Ventspils vadītājs pārmetumus gan noraida. “Neviens no minētajiem apgalvojumiem neatbilst patiesībai, ko jau vairākkārt esmu uzsvēris, tai skaitā to, ka ar manā īpašumā esošajiem aktīviem iespējams iepazīties manā valsts amatpersonas deklarācijā. [..] Man izvirzīto apsūdzību jau četrus gadus skata Rīgas apgabaltiesā, un, kamēr spēkā nav stājies notiesājošs spriedums, spēkā ir Latvijas Republikas Satversmes un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas garantētais nevainības prezumpcijas princips,” šonedēļ izplatītajā paziņojumā pauda Lembergs.
Jau pirmdien Ventspils mēram jāsniedz skaidrojumi par vēstulē minētajām situācijām. Pēc tam Sprūdžs varētu lemt par viņa atstādināšanu no amata, kas vēlāk varētu noslēgties ar piejūras pilsētas vadītāja atlaišanu.
Prokuratūra pagaidām nav komentējusi, vai ministram sniegtā informācija saistīta ar jau tiesā nonākušo kriminālprocesu, vai sākta vēl kāda izmeklēšana. Atbildes uz jautājumiem Ģenerālprokuratūra sola sniegt pēc tam, kad ministrija būšot saņēmusi Lemberga paskaidrojumus.
Uzņēmumu saraksts, par kuriem VARAM konstatēja interešu konfliktu Aivara Lemberga darbībā:
a/s “Baltic Coal Terminal”, SIA “Baltic Juice Terminal”, a/s “Kālija parks”, SIA “LatRosTrans”, SIA “Mineral-Trans-Serviss”, SIA “Naftas filtrs”, a/s “Naftas parks”, SIA “Nord Natie Ventspils Terminals”, SIA “Ostas flote”, SIA “Seastar”, SIA “Solvtrans”, SIA “Transventa”, a/s “Venceb”, SIA “Ventall Termināls”, a/s “Ventamonjaks”, SIA “Ventbetons”, a/s “Ventbunkers”, a/s “Ventminerāls”, SIA “Ventplac”, SIA “Ventshoes”, a/s “Ventspils nafta”, a/s “Ventspils Tirdzniecības osta”, a/s “Ventspils zovju konservu kombināts”, a/s “VentTopaz”, “BWA Holding Establishment” (Lihtenšteina)
Dzīvo šķirkli par Aivaru Lembergu un viņa uzņēmumiem lasiet šeit.
Komentāri (28)