Par ārējo tirdzniecību un rūpniecības apgrozījumu 2012.gada augustā
Preču eksports augustā pirmo reizi pārsniedzis 600 miljonu latu līmeni. Tas nav milzu pārsteigums, taču tas nenotika arī paša gaidītākā iemesla dēļ.
Nav šaubu, ka šogad būs milzīgs graudu eksporta kāpums, taču šķiet, ka augustā labības ražotājiem nav bijis pat laika aizbraukt līdz ostai. Nopietni runājot, sezonālo kāpumu varētu kavēt investīcijas graudu uzglabāšanā Latvijā, eksports bijis pat mazāks nekā pirms gada. Rapša audzētāji gan ir pacentušies, eļļas augu sēklu eksports gada griezumā kāpis 2,6 reizes.
Grūti atcerēties mēnesi, kad tik izteikti eksporta kāpumu virzītu reeksports.
Pieaugums gada griezumā lielākajās kategorijās, kuru norisēs vairāk dominē loģistika nevis ražošana, bijis dzērieniem (+79,9%), mehānismiem un ierīcēm, elektroiekārtām (+33,8%), minerālproduktiem (+27,1%).
Turpretim koksnes eksportā sniegums ir pieklājīgs (+6,2%), bet ne izcils. Ir arī vietējas izcelsmes ražojumu „apdzīvotas” kategorijas, kurās vērojams straujš kāpums, piemēram, gaļas un zivju izstrādājumi (+37,1%), apģērbi (28,1%), mēbeles un tamlīdzīgas preces (+26,4%, sasniedzot līdz šim lielāko apjomu).
Arī mēneša griezumā jeb pret jūliju īpaši strauji starp lielajām kategorijām audzis minerālproduktu (+23,4%), mehānismu un ierīču, elektroiekārtu eksports (+11,1%).
Aplūkojot apstrādes rūpniecības apgrozījuma rādītājus, aina paveras ļoti cerīga – apgrozījums eksportā augustā bijis par 27,9% lielāks nekā pirms gada un ir zināms, ka cenu izmaiņām tur varēja būt tikai neliela loma.
Taču te savukārt iespaidu, visdrīzāk, radījusi starpnieku lomas samazināšanās eksporta operācijās, tik strauji ražošana eksportam nevarētu būt pieaugusi. Par to liecina vietējā tirgus apgrozījuma pieaugums tikai par 3,4% laikā, kad nominālā IKP kāpums ir aptuveni divreiz lielāks.
Tāpat augusts varētu būt bijis viens no mēnešiem, kurā nedaudz vairāk pārdod nekā saražo, kopējam apgrozījumam kāpjot par 14,7%. Jāpiebilst, ka noliktavu tukšošana ir laba zīme nākotnei, un cerības pastiprina pasūtījumu dinamika – to sezonāli izlīdzinātais indekss pārspējis līdz šim augstāko (šā gada maija) līmeni par 6,1%, pateicoties tieši eksporta pasūtījumu kāpumam.
Rezumējot, „reālais” jeb pašu saražotā eksporta kāpums gada griezumā noteikti ir bijis zem 14,5%, ko redzam ārējās tirdzniecības datos, kas ir kopējais eksporta pieaugums. Bet varētu būt bijis 10% – arī tas pašreizējā pasaules ekonomiskajā situācijā ir ļoti labi.
Jaunākās ziņas liecina, ka augustā situācija ražošanā pasaules mērogā turpinājusi pasliktināties, globālais iepirkuma rādītāju indekss noslīdējis no 48,4 līdz 48,1 punktam.
Tā kā augusta eksporta rekordu nav veicinājusi šā gada īpaši lielā un dārgā graudu raža, septembrī varētu sagaidīt vēl vienu kāpienu uz augšu.
Merkantili domājošus cilvēkus savukārt var iepriecināt ar ziņu, ka imports augustā audzis lēnāk nekā eksports. Augustā līdz šim vislielākais bijis ne tikai eksporta, bet arī importa apjoms, taču nav šaubu, ka importa kāpumā izšķirīgs faktors ir investīcijas.
Bažas par emigrācijas ietekmi uz valsts nākotni turpina augt, taču palikušie vismaz gatavo ceļiniekiem vietu, kur atgriezties.
Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis
Komentāri (7)