Kurp ej, Latvija?!

Pienācis laiks dzīves kvalitāti atzīt par atbilstošāko attīstības mērķi visos līmeņos

Pienācis laiks atkal izstrādāt Latvijas Nacionālo attīstības plānu (NAP) nākamajam laika periodam no 2014. līdz 2020.gadam. Valsts prezidenta paspārnē izveidota starpresoru analītiskā grupa, kam uzdots izstrādāt jauno NAP līdz 2012.gada septembrim.

Pirmais solis, ko veikusi šī grupa, ir NAP prioritāšu pamatojums, kas nodots plašā apspriešanā, tajā skaitā arī Latvijas Radio. Iepazīstoties ar pamatojuma tekstu un noklausoties radio pārraidi, rodas bezcerības sajūta. Tādas pašas sajūtas rodas, lasot NAP-2020 patlaban publicēto sākotnējo redakciju.

Atkal un joprojām nav atbildes uz jautājumu – kāds ir attīstības mērķis?

Ja iepriekšējā NAP 2006-2013 bija izvirzīts ilgtermiņa stratēģiskais mērķis – dzīves kvalitāte, tagad no šā mērķa autori ir atteikušies un nolēmuši ignorēt visu NAP izstrādes pēctecību, pieņemot par pamatu “Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģiju (LIAS) 2030”, kura arī izstrādāta bez skaidri noteikta stratēģiskā mērķa.

No LIAS ņemtas septiņas prioritātes, katra ar savu patstāvīgu mērķi, kas reducētas (?!) uz trim prioritātēm, kuras aptver cilvēku resursus, ekonomiku un dabas resursus. Šāda struktūra it kā atbilst labklājības izveidošanas pamatam un tāpēc var aizvietot mērķa funkciju. Šīs transformācijas rezultātā radusies haotiska situācija, kur NAP ir kļuvis par LIAS daļēju detalizāciju.

“Prioritātēs” norādīts, ka NAP vadmotīvs (?!) ir “gudra izaugsme” (acīmredzot no angļu valodas “smart growth”), ko varētu pieņemt par NAP mērķi. Šeit būtu vieta atgādināt, ka mērķis jebkurā gadījumā ir stāvoklis, nevis process. Tāpēc jebkura izaugsme ir uzskatāma kā līdzeklis mērķa sasniegšanai.

Ir pienācis laiks beigt izrīkoties ar dzīves kvalitāti kā ar karstu kartupeli un atzīt to par atbilstošāko attīstības mērķi visos līmeņos.

Palūkosimies pāri mūsu robežām. ES IAS vispārīgais mērķis ir identificēt un attīstīt akcijas, kas veicina ES panākt nepārtrauktu dzīves kvalitātes uzlabošanu gan pašreizējai, gan nākotnes paaudzēm, izveidojot ilgtspējīgas kopienas, spējīgas efektīvi izmantot resursus un dot impulsu ekonomikas, ekoloģiskās un sociālās inovācijas potenciālam, nodrošinot pārticību, vides aizsardzību un sociālo kohēziju. Tātad ekonomika ir viens no mērķa sasniegšanas līdzekļiem.

Tas ir Eiropas Savienības mērķis, kas ir saistošs visām ES dalībvalstīm.

Ieskatoties ES dalībvalstu IAS tekstos, var pārliecināties par lojalitātes un pārmantojamības principu ievērošanu. Piemēram, Igaunijas IAS izsrādāta, balstoties uz ES IAS principiem. Somijas stratēģiskais redzējums ir nodrošināt labklājību nacionālā un globālā līmenī dabas nestspējas robežās.

Apvienotās Karalistes ilgtspējīgās attīstības mērķis ir – labāka dzīves kvalitāte ikkatram, tagad un nākamām paaudzēm. Šī stratēģija balstās uz ES IAS atslēgmērķiem galveno izaicinājumu (prioritāšu) risināšanai – klimata maiņa, dabas resursu aizsardzība, ilgtspējīgs transports, iedzīvotāju novecošanās, sabiedrības veselība un globālās ilgtspējīgās attīstības dimensijas. Šie atslēgmērķi aptver visu stratēģiju un citas valsts programmas.

Dzīves kvalitāte (DK) ir rādītājs, cik lielā mērā objektīvas cilvēka vai sabiedrības vajadzības ir apmierinātas, salīdzinot ar personisko vai grupas subjektīvo labklājību. Dzīves kvalitātes pētījumos pielieto divas paradigmas.

Uz līdzsvara paradigmu (att. 1) balstās LIAS un NAP 2014 prioritātes, nosakot, kādā mērā atsevišķas apakšsistēmas (vide, ekonomika un sociālā sistēma) ietekmē dzīves kvalitāti. Tāda pieeja vairāk piemērota individuāla cilvēka dzīves kvalitātes noteikšanai.

Valsts, reģionu un kopienu līmenī piemērotāka ir hierarhiskā paradigma (att.2), kurā tiek uzstādīts sociālais mērķis un modelēta atbilstoša atbalsta sistēma, kas nodrošina mērķa sasniegšanu, rēķinoties ar savām iespējām un dabas sistēmas potenciālu (resursiem). Dzīves kvalitāti var definēt kā tālu vīziju, nosakot tās rādītājus dažādiem plānošanas posmiem, kas jāsasniedz attīstības gaitā.

NAP tālākajā izstrādes gaitā būtu jādefinē mērķis un jānosaka, kādi reāli līdzekļi ir šā mērķa sasniegšanai plānotajā termiņā. Sasniegšanas konkretizācija var koriģēt mērķa rādītājus.

Autors ir RTU profesors, Dr. habil. arch.