Dombrovskis pirmdien Stokholmā atzīmēs Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas 20.gadadienu
Lai piedalītos triju Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – neatkarības atjaunošanas 20.gadskārtai veltītajos svētkos, pirmdien, 15.augustā, darba vizītē Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā viesosies Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).
Pirmdienas pasākumi Stokholmā notiks Baltijas gada Zviedrijā ietvaros, infomē premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Centrālais notikums ieplānots plkst.12 (pēc Stokholmas laika) Normalmes laukumā Stokholmā, kur Baltijas valstu premjeri un Zviedrijas Ministru prezidents teiks svinīgās runas, uzstāsies Baltijas valstu mākslinieki. Latviju pārstāvēs Stokholmas latviešu koris.
15.augusta pasākums būs veltīts tā sauktās „Pirmdienas kustības” atcerei. Šī kustība – no 1990.gada marta līdz 19.marta līdz 1991.gada 16.septembrim – Normalmes laukumā 79 mītiņos pulcēja zviedrus un baltiešus Baltijas valstu neatkarības atbalstam.
Pusdienlaika demonstrācijas Normalmes laukumā (līdzīgi atbalsta pasākumi notika citās Zviedrijas pilsētās) ar devīzi “Mēs atbalstām baltiešus” savulaik bija pilsonisko partiju ierosinātas.
“Timbro” izdevniecības direktors Mats Juhansons atzinis: “”Pirmdienas kustībā” bija vieta daudziem. Bet tā neradās ne no kurienes. Aiz vājās organizētības un lielajiem mērķiem, ko vēlējās sasniegt, slēpās ilggadīgs un pacietīgs trimdas baltiešu, viņu pēcnācēju un zviedru draugu darbs, kas bieži notika klusi un ejot pret straumi.”
15.augusta pasākumā piedalīsies arī Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas premjerministri, Baltijas valstu vēstnieki Stokholmā, Zviedrijas vēstnieki Baltijas valstīs, kā arī personas, kas sniegušas savu ieguldījumu Baltijas valstu neatkarības atgūšanā.
Pēc tam V.Dombrovskis piedalīsies svinīgā Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas karogu pacelšanā Zviedrijas parlamentā Riksdāgā.
Komentāri (15)
Gunārs Nažinskis 13.08.2011. 00.16
No skandināviem mēs vienmēr varam sagaidīt atbalstu saviem nacionāliem centieniem. Pēc pārējiem baltiešiem, skandināvi, tostarp zviedri mums ir tuvākās nācijas.
Ja latvieši būtu pietiekoši prātīgi, tie censtos pēc iespējas apzināt zviedru pieredzi nācijas stiprināšanai.
Ļoti cienu zviedrus un Zviedriju kā vienu no gudrākajām un saprātīgākajām nācijām..
0
stradsg 14.08.2011. 14.00
Zociķu (sociāldemokrātu ) valdīŠanas laikā zviedri pārmeta mums ikdienas , ka Latvijā tiek apspieta krievu minoritāte
0
Rinalds Āriņš 13.08.2011. 22.15
A.Kiršteinam un “West”:
Bišķiņ vienpusīgi un pasekli. Mazajām valstīm vienmēr ir problēmas ar lielākiem un stiprākiem kaimiņiem. Pasaulē bizness un šeptes diemžēl parasti ir pirmā vietā, tikai pēc tam cilvēk- un pašnoteikšanās tiesības. Vai tad NATO locekle Latvija šodien izturas citādāk iepretīm Krievijai un Ķīnai nekā aukstā kara laikā neitrālā Zviedrija un Somija pret PSRS ? Vai kristīgajam demokrātam Kolam un liberālajam Genšeram (visi konservatīvie un labējie valstsvīri) Vācijā īpaši interesēja Baltijas valstu neatkarības jautājums ? Neaizmirsīsim arī, ka PSRS diplomātu sastāvā Stokholmā veikli un daļēji arī sekmīgi strādāja mūsu pašu bālēliņi & VDK ietekmes aģenti Borgs, Zakenfelds, Ķezbers, Liepa, Neilands, Zelmenis u.c. čekisti.
LR diplomāte Argita Daudze nesen aizstāvējusi vērtīgu disertāciju par šiem jautājumiem, kas arī š.g. pavasarī iznākusi kā grāmata “Latvija Zviedrijas politikā 1945 – 1991” (apgāds Zvaigzne ABC, cena ap 4 lati).
Arī A.Kiršteinam šīs diplomātiskās spēlītes nav svešas, viņš šo drēbi pazīst pietiekami labi (skat. arī manu pēdējo repliku manā IR “profilā” pie 10.augusta raksta “Anglijā aizvadīta nemierīga nakts ar jauniem grautiņiem” 11.augusts 12:14.
0