Premjers uzskata, ka ZZS nomaiņa valdošajā koalīcija pret SC neko nebūtu atrisinājusi.
Šonedēļ “Ir” publicēts raksts par piecām kļūdām, kuru dēļ Saeima ir pelnījusi atlaišanu. Vēlēšanās uzvarējušās Vienotības darbība tajās raksturota kā olimpiādes cienīga divās disciplīnās – krupju rīšanā un vēlētāju uzticības zaudēšanas ātrumā. Piedāvājam pilnu interviju ar premjeru Valdi Dombrovski, kas tapusi raksta sagatavošanas laikā.
Kāda ir recepte, lai tik īsā laikā tādā apjomā zaudētu vēlētāju uzticību?
Valdis Dombrovskis: Vienotība ir varbūt vienīgā partija, kas pirms vēlēšanām skaidri teica, ka būs jātupina konsolidēt budžetu un mazināt budžeta deficītu, kamēr citas partijas solīja cīnīties ar fiskālajiem okupantiem vai solīt 10% budžeta deficītu šogad. Pēc vēlēšanām, protams, lēmumi tika īstenoti, un, kaut arī konsolidācija bija mazāka nekā tika minēts pirms vēlēšanām, tie joprojām nebija ne patīkami, ne populāri lēmumi.
Jūs tiešām domājat, ka Vienotība zaudēja uzticību, jo pieņēma smagus lēmumus ekonomikā?
Tas bija viens no iemesliem. Gan 2011.gada budžets, gan citi pasākumi nebija tādi, kas neatstātu iespaidu uz sabiedrību, un ar to ir jārēķinās. Otrs ir, pieļauju, pietiekami smagnējā sadarbība ar ZZS koalīcijā, kur kolēģu darba stils šajā valdībā diezgan radikāli atšķiras no iepriekšējā.
Kādā ziņā?
To es jau esmu teicis. Viņi ir kļuvuši neprognozējamāki un mazāk koleģiāli. Daudzos balsojumos notiek nevis balsojums koalīcija vs opozīcija, bet oligarhu partiju un oligarhu partiju atbalstošo partiju koalīcija, tātad PLL, ZZS un SC, pret Vienotību un VL-TB/LNNK.
Kā jūs novērtējat savu atbildību, jo tā lielā mērā bija jūsu izšķiršanās sēdēt pie galda ar oligarhu Lembergu un palikt koalīcijā tikai ar viņu?
Tā nebija mana izšķiršanās, te mēs varam paskatīties tomēr to priekšvēsturi. Sarunas ar VL-TB/LNNK bija aizgājušas pietiekami tālu koalīcijas veidošanā – līdz pat amatu dalīšanai, kas ir viena no beigu stadijām, kad mūsu SCP kolēģi izdomāja, ka ar VL-TB/LNNK viņi nespēj sastrādāties un uzlika veto sarunām. Tajā brīdī mēs palikām divu partiju koalīcijā. Matemātiski gan arī trīs neko neietekmētu, jo Vienotībai un VL-TB/LNNK nebūtu vairākuma un mēs būtu atkarīgi no ZZS balsīm koalīcijā. Izšķiršanās zināmā mērā bija par SC. Es gribētu teikt, ka biju pirmais premjers, kas uzaicināja SC piedalīties valdībā, bet tam bija arī skaidri nosacījumi. SC kaut kāda iemesla dēļ nevarēja piekrist un laikam klupšanas akmens bija okupācijas fakta atzīšana, par ko Urbanoviča kungs tagad ir grāmatu sarakstījis. Bet tie – valoda, okupācija, ārpolitika, starptautiskā finanšu stabilizācijas programma – ir fundamentāli svarīgi jautājumi, uz kuriem bāzēt partiju sadarbību. Līdzīgi divi noteikumi bija VL-TB/LNNK – nevirzīt iniciatīvas par iedzīvotāju grupu repatriāciju un par valodu apmācības proporciju maiņu mazākumtautību skolās.
Vai nav taisnība, ka Urbanovičam patiesībā bija atrasts formulējums, kas atrisināja gan prasību par valodu un okupāciju, bet jūs bijāt tas, kurš pārdomāja?
Nav taisnība. Personīgi tikos gan ar Urbanoviču, gan Ušakovu, formulējumus varēja atrast. Iespējams, tas bija pat atrasts, bet kaut kādu iemeslu dēļ tas pats SC, kas piektdienā bija gatavs sākt sarunas, pirmdien paziņoja, ka visāda priekšnosacījumi sarunām ir jānoņem, un tikai tad var sākt sarunas. Tam var izsekot līdzi, tas viss ir ļoti precīzi atspoguļots.
Bet vai tā nebija jūsu fatālā kļūda – nepieņemt SC un palikt vienam pret vienu ar ZZS, kas darīja visu, ko grib?
Ar SC ir fundamentāli, principiāli jautājumi, kurus nevajag pakļaut īstermiņa politiskām taktikām. Varbūt taktiski būtu pareizi pievērt acis, ka SC neatzīst okupāciju, un iet ar viņiem koalīcijā, bet tas ir fundamentāls jautājums, kas ir jāatrisina, ja mēs gribam virzīties uz sabiedrības saliedētību. Mēs esam vairākkārt piesaukuši piemēru ar Izraēlu. Nevaru iedomāties, ka Izraēlā valdībā varētu būt partija, kura noliegtu holokaustu un līdzīgi kā mūsu SC kolēģi stāstītu, ka kaut kas jau tur bija, bet īsti nav skaidrs, kas tas bija, un mēs neesam vēsturnieki, lai pateiktu, vai tas ir holokausts vai kaut kas cits.
Otrkārt, ja mēs paskatāmies tos pašus tiesiskuma balsojumus, prezidents uzrunā nosauca divus konkrētus, kas mudināja viņu rosināt Saeimas atlaišanu: balsojums pret kratīšanu Šlesera dzīvesvietā un balsojums par tiesneša kandidātu Judinu, kur abos gadījumos partijas, kas balsoja oligarhu interesēs, bija ZZS, PLL un SC. Ja panaceja ir nomainīt vienu partiju, kas balso oligarhu interesēs, pret otru partiju, kas balso oligarhu interesēs, es to kā panaceju neredzu. Drīzāk jāstrādā pie tā, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās partijām, kas balso oligarhu interesēs, nebūtu vairākuma.
Zatlers uzrunā teica, ka valdība visvairāk skatās uz to, ko saka kāds cilvēks ārpus Saeimas. Ko jūs uz to varat teikt, jo tas ir tiešs trāpījums jūsu dārziņā.
Valdība visvairāk neskatās uz to, ko saka kāds cilvēks ārpus Saeimas. Lēmumi un balsojumi to skaidri pierāda. Cita lieta, ka Šķēle ar Šleseru un Urbanoviču visvairāk skatās uz to, ko saka kāds ārpus Saeimas, un tā arī balso. Visos jautājumus, kas ir būtiski tiesiskuma jautājumi, Vienotība nekad nav balsojusi oligarhu interesēs, bet kā būtu jābalso tiesiskā valstī.
Tā pati Vienotība, kas nav balsojusi viņa interesēs, ir mierīgi noskatījusies, kā Augulis Satiksmes ministrijā noslauka visas valdes, saliek Lemberga cilvēkus pie ES projektiem, sēž klusām un saka – tā ir cena, ko mēs maksājam par šo koalīciju. Tas, Jūsuprāt, neietilpst tiesiskuma rāmī?
Par šo jautājumu mēs esam daudz runājuši jau no 2002.gada. Protams, viena pieeja būtu sākumā kā Jaunajam laikam, tagad Vienotībai – mēs esam labie, visi pārējie ir sliktie, mums nav ar ko strādāt, mums vienkārši ir jāsēž opozīcijā un visas partijas jākritizē. Tā kā šo pieeju neesam izvēlējušies, mums jāskatās, kāds ir Saeimas sastāvs. Mēs arī tagad skaidri sakām, ka neizslēdzam sadarbību ar nevienu pašreiz Saeimā pārstāvētu politisku spēku. Ir noteikti principi un nosacījumi, kas nepieciešami sadarbībai, bet ir skaidrs arī tas, ka nāksies strādāt ar partijām, kurām ir problēmas, jo citu un ideālu partiju parlamentā nav.
Tas neliedz ZZS teikt – mīļie draugi, šādi mēs nerīkosim, sludināsim konkursus vai citādi atlasīsim profesionāļus, bet ne šādi.
Par to esmu vairākkārt komentējis. Manuprāt, galvenais ir, kādi ir uzņēmuma darbības rādītāji, ir vai nav uzlabojumi. Tas būs galvenais jautājums, kad mēs vērtēsim šo uzņēmumu pārvaldību.
Vēl viena Vienotības kļūda bija iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Kas ir tās svarīgās reformas, kas tika veiktas starp demisiju un jūniju, un kuras diemžēl neviens no mums neredz? Izņemot radaru konkursu.
Visi zinām situāciju – demisiju es pieņēmu, bet vienlaikus tiešām bija virkne darbu, ko ministre uzskatīja par vajadzīgu pabeigt un arī pabeidza. Šie darbi bija arī publiski pieejami un mēs varam uztaisīt status report, kas ar tiem ir tagad.
Jautājums nav, vai tie ir pabeigti, bet cik tie bija svarīgi.
Šajā gadījumā bija loģiski, ka darbi tiek pabeigti, bet tobrīd neviens neprognozēja, ka līdz brīdim, kad jānāk jaunajam ministram, ir ierosināta Saeimas atlaišana. Biju runājis ar nozares pārstāvjiem un bija konkrēti kandidāti, kas bija gatavi nākt, bet viena lieta ir nākt uz stabilu darbu, un otra – strādāt līdz vēlēšanām. Tāpēc jauna iekšlietu ministra nebūs.
Vai, Jūsuprāt, Kamparam nebija jāatkāpjas, kad atklājās aina ar neskaidras izcelsmes aizdevumu?
Šis jautājums tika skatīts arī Vienotības ētikas komisijā, kas secināja, ka nav pamata viņa demisijai
Vai Jums ir zināms, no kā viņš ir aizņēmies 35 tūkstošus?
Man ir zināms, ka visa informācija, kam ir jābūt publiski pieejamai, ir publiski pieejama, un KNAB veic pārbaudi. Jau tad teicu, ka, ja KNAB vai VID konstatēs pārkāpumus, tad sekos attiecīga reakcija.
Es vaicāju, vai Jūs zināt, kas viņam aizdeva naudu.
Nē, es nezinu, tāpat kā es nezinu arī par citiem ministriem visus darījumus ārpus deklarācijas sadaļas, kam jābūt publiski pieejamai.
Uz vēlēšanām Jūs gājāt ar saukli – ļaujiet Dombrovskim strādāt. Ja abstrahējas no budžeta, ko jūs nosauksiet vienmēr kā pirmo izdarīto lietu, kādas strukturālās reformas šī valdība ir veikusi?
Pēc vēlēšanām vai abas valdības kopā?
Pēc vēlēšanām.
Gan iepriekšējā, gan šajā valdībā par būtiskāko uzdevumu esmu uzskatījis valsts finanšu un ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu. Tas tiešām arī ir būtiskākais, un varbūt arī ir tas, ar ko Latvija šobrīd atšķiras no Grieķijas. Visi lēmumi 2011. gada budžeta, 2011.gada budžeta grozījumu kontekstā, atgriešanās starptautiskajos finanšu tirgos ar tik zemām likmēm, kas ir mazākas nekā pirms krīzes. Visi sagatavošanās darbi ir veikti, lai decembrī pabeigtu starptautiskā aizdevuma programmu un atgrieztos normālas valsts statusā, kas vairs nav atkarīga no pēdējās instances aizdevējiem. Tas ir bijis pēdējo 2 – 3 gadu būtiskākais uzdevums.
Dombrovskim ir ļāvuši strādāt divreiz. Vai Jums šķiet, ka jums vajadzētu strādāt arī trešo reizi?
Esmu jau skaidri pateicis, ka, ja būs vēlētāju uzticība, esmu gatavs šo darbu turpināt un būt Vienotības kandidāts arī šoreiz.
Un vēlreiz gatavs sēdēt vienā koalīcijā ar Lembergu pēc tā, kas ir noticis ar Saeimas atlaišanas prasību?
Es esmu gatavs sēdēt pie viena galda ar tiem politiskajiem spēkiem, kas ir pārstāvēti nākamajā Saeimā. Bet nākamo vēlēšanu būtiskākais uzdevums ir nodrošināt, lai oligarhus atbalstošajām partijām nākamajā Saeimā nebūtu vairākuma, kas ļautu izveidot valdību, brīvu no oligarhu ietekmes.
Tagad jūs sakāt – aizmirstiet to, ko mēs esam izdarījuši, aizmirstiet to, ko esam ļāvuši darīt viņiem, bet balsojiet par mums, jo mēs neesam tik slikti. Cik var?
Būtiskākais vēstījums ir, ka ir jātupirna strādāt pie ilgtspējīgas valsts attīstības un pie oligarhu un naudas ietekmes samazināšanu politikā. Tie ir divi svarīgākie jautājumi. Ja skatāmies uz demogrāfiju un emigrāciju, ekonomiskās attīstības jautājumi ir primārie. Naudas un oligarhu varas samazināšana politikā ir bijusi Vienotības dienaskārtībā no 2002.gada, un, rēķinoties ar politiskajām realitātēm, kādas ir, esam daudz lietu sakārtojuši: gan partiju finanšu kontroli un tās griestus, finansējuma atklātību un tā tālāk. Tās visas savulaik bija Jaunā laika iniciatīvas, ko, neraugoties uz TP un ZZS iebildumiem, visas esam ielikuši likumos. Varbūt ne tādā formā, kā esam sākumā gribējuši, bet pietiekami saprātīgā formā. Tie ir divi pīlāri, uz kuriem jābalsta valsts attīstība.
Komentāri (22)