Latgales tumsa

Turpat nedēļa apkārt, tikai elektrības nav

Uz ceturtdienu nolikta, kā var redzēt publiskajā telpā, Krīžu vadības padomes sēde. Kopā sanāks premjers un pieci ministri – tie kuru atbildības jomas ar elektrības padeves krīzi Latvijas austrumos un ziemeļaustrumos saistās vistiešāk. Spriedīs, dabiski, par stāvokli energoapgādē un neatliekamo vajadzību nodrošināšanu.

Valdības reakciju nekādi nenosaukt par zibenīgu. Baro suni, kad vilks jau aitās. Sveču gaismā Jauno gadu droši vien sagaidīja visi, kas bija paredzējuši. Taču jau nākamajā rītā sveces kļuva par vienīgo gaismas avotu vairāk nekā 50 tūkstošos mājokļu. Protams, ja neskaita īsās dienas gaismas stundas. Visdrūmākā situācija izveidojās Rēzeknes novadā – tumsā palika 85% teritorijas. Vistuvāk traģēdijai nonāca Līvāni, kur elektrība pazuda divas reizes un uz ilgāku laiku. Līdz ar elektrības pazušanu nevarēja funkcionēt centralizētā apkure, ūdensvads, kanalizācija. Degvielas uzpildes stacijās nevarēja “uzpumpēt” degvielu. Līvānus paglāba no Rīgas atvests jaudīgs ģenerators.

Ir ārkārtas situācijas, kuru rašanos nevar prognozēt iepriekš. Par to, ka var rasties sarežģījumi ar elektrības piegādi plašsaziņas līdzekļi sāka vēstīt tūlīt pēc Ziemassvētkiem.

Pēdējos gados laika prognozes pie mums ir diezgan precīzas. Visi zināja par dīvaino lietu, kas ir ūdens atmosfēras augstākajos slāņos un ledutiņš, kad tiek līdz zemei. Zināja, ka koki apledos, zināja, ka pirms gadumijas snigs itin bagātīgi. Zināja, ka “svarā pieņēmušies” koki mēdz lūzt, un pilnīgi neatkarīgi no tā, vai tie aug līdzās elektropārvades līnijām, vai citās vietās. Zināja ne tikai Rīgā, bet arī novadu centros. Piebildīsim, dome savā novadā var izsludināt ārkārtas stāvokli, tikai lielas jēgas no tādas izsludināšanas nav. Tāpēc vien elektrolīniju atjaunošanas darbi raitāk neritēs.

Elektroenerģijas monopolists “Latvenergo” acīm redzami nebija gatavs plašākiem elektrolīniju bojājumiem. Bija jāpaiet vairākām dienām, līdz tika skatīts pēc palīgā nācējiem, un tādi atradās – vispirms jau armija un robežsargi ar saviem sniega motocikliem. Tādi ir arī mežiniekiem un privātpersonām. Diezin vai cilvēks atteiktu palīdzību remontbrigādēm (brigādē ietilpst divi cilvēki), ja zinātu, ka no elektriķu darba ātruma ir atkarīga spuldzītes iedegšanās paša mājā.

“Latvenergo” nesen tika pie jauna vadītāja, bet valdes priekšsēdētājs tomēr nav uzņēmuma vienīgā priekšniecība, kurai būtu jāmodelē iespējamās kataklizmas un jāplāno rīcība: ja būs tā – darīsim šitā. Ja pašiem pietrūks tehnikas, būs, kas izlīdz, jo par to ir norunāts jau iepriekš. Šķiet, nekāda plāna ārkārtas situācijas iespējami ātrai pārvarēšanai “Latvenergo” nebija. Remontbrigādēm nācās brist pa dziļu sniegu, kaut arī Latvijā netrūkst braukšanai pa sniegu domātu spēkratu, tikai vajag laikus padomāt, kā tos piesaistīt kopīgam darbam, ja nu tāda vajadzība radīsies. Janvārī dienas ir īsas, luktura gaismā elektrības vadus nemaina, un līnijām uzkritušos kokus nezāģē. Ja dienas gaismas ir maz, jo vairāk jādomā, kā šīs stundas racionāli izmantot – mazāk brist. Protams, viss ir atkarīgs no konkrētiem apstākļiem, taču caurmērā viena brigāde dienā tiek galā ar trim bojājumiem. Nevar teikt, ka tas būtu lielisks temps. Uzsvērsim, runa nav par tiešajiem darba darītājiem, par viņiem var spriest tikai tie, kas paši tādu darbu darījuši. Runa ir par optimālu apstākļu radīšanu šim darbam, un par to jādomā “Latvenergo” baltajām apkaklītēm.

Nelaime parasti – tagadējā elektroapgādes krīze pieder pie izņēmumiem – nenāk brēkdama, toties ar savu specifiku. Taču visām pēdējo gadu ārkārtas situācijām ir viena kopīga iezīme. Klibo, lai neteiktu vairāk, atbildīgo amatpersonu komunikācija ar iedzīvotājiem. Tā tas bija, sprāgstot gāzes vadam pie Valmieras, tā tas bija, kad Rīgas ostā izplūda kaitīga ķīmiskā viela, tā tas bija arī tagad Latgalē. Piebildīsim, ka ar tām trauksmes sirēnām, kas izvietotas Rīgā, nekādu īstu trauksmi nesacelsi.

Ārkārtas apstākļos cilvēkus visvairāk biedē neziņa. Kāda rakstura un cik liela ir nelaime? Kas būtu vai nebūtu jādara? Tas ir valdības un arī pašvaldību uzdevums – kā vienkārši un saprotami informēt iedzīvotājus, ja piemeklējusi nelaime.