Tam jāsatrauc mūs visus

Reakcija uz privātas veselības datu bankas izveidi

Uzņēmums “Med Record Bank”, kura pamatkapitāls ir divi tūkstoši latu un kura dibinātāji atrodas ārzonās, vēlas , lai VISI Latvijas iedzīvotāji ievadītu savu slimību datus šai datu bankā. Šinī rakstā teikts , ka tas tiek darīts pēc “ārzemju parauga”.

Strādāju medicīnā ASV 14 gadus un šādus paraugus, kur pacients ievada pats savu informāciju un tad šī informācija ir pieejama ārstam, neesmu redzējis. Lielām slimnīcām ir savas elektroniskās medicīnas informācijas bankas (ASV prezidenta Baraka Obamas ierosinātais plāns paredz, ka šīm informācijas bankām nākotnē būs savā starpā “jārunā”), bet veterānu medicīnas aprūpes sistēmās (ietilpst 23 miljoni cilvēku) elektronisko medicīnas informācijas banku uztur ministrija. Tā kā šī elektroniskās medicīnas informācijas banka ir izveidota par nodokļu maksātāju naudu, jebkura slimnīca šo elektronisko sistēmu var iegādāties par brīvu.

Skaidrs ir viens – pasaulē daudzu elektroniskās medicīnas informācijas banku tehniskais nodrošinājums ir privāto kompāniju rokās, un tas nav nekas slikts. Taču VIENMĒR pacientu informācija, ko ievada slimnīca, vai ārstu prakse, juridiski pieder šai iestādei un pašam pacientam, nevis datu bankas tehniskam nodrošinātājam.

Nekur pasaulē nevarēs atrast nevienu zināmu medicīniskās informācijas datu bankas nodrošinātāju un uzturētāju, kas pieder ārzonu vai “off-shore” kompānijām un ir pilnīgi skaidrs kāpēc. Šāda kompānija ar divu tūkstošu latu pamatkapitālu problēmu rašanās gadījumā var pazust ar visiem datiem tieši tikpat ātri, cik tā parādījās, un nebūs neviena, kas var uzņemties atbildību, un tas ir nepieņemami un pacientam bīstami, jo tā ir absolūti konfidenciāla informācija.

Valsts iestādēm jāsper noteikti un atbildīgi soļi, lai šādas kompānijas nevarētu vākt pacientu slimību datus, vēlreiz atkārtošu, tas ir kritiski un jārīkojas tūlīt.

Personu datu likumiskā bāze ir jāpārņem no tādām valstīm kā Holande vai Zviedrija, tā jāpiemēro Latvijai, taču nemēģinot izgudrot “jaunu velosipēdu”. Vēlreiz atkārtošu, informāciju par pacienta veselību, izmeklējumiem un demogrāfiskiem datiem NEDRĪKST nodot ārzonu kompānijai, tas nav pieļaujams!

Ir viennozīmīgi skaidrs, ka elektroniskās medicīnas informācijas bankas datu sistēma Latvijā ir kritiski nepieciešama, tā uzlabos aprūpes kvalitāti, palīdzot ārstiem “atcerēties” svarīgas lietas, kā piemēram, kad katram pacientam nepieciešamas vakcinācijas un konkrēti veselības profilaktiskie izmeklējumi (mamogrammas sievietēm, holesterīna noteikšana un aspirīna terapijas uzsākšana visiem, kam tā nepieciešama). Man šo būtisko informāciju par slimniekiem “atgādina” katru dienu un esmu par to ļoti pateicīgs, jo tas atvieglo darbu.

Latvijā ieviešot elektroniskās medicīnas informācijas bankas, paraugs jāņem no valstīm, kurās ir visefektīvākās elektroniskās pacientu datu bāzes. Līderi šajā jomā ir jaunzēlandieši – valstī 92% no medicīniskām datu bazēm tiek uzskatītas par ļoti efektīvām, jo atbilst deviņiem būtiskiem kritērijiem (par tiem vēlāk), Austrālija 91%, Anglija 89%, Holande 54% un Zviedrija 49%.

Latvijā nav nepieciešama primitīva elektroniskās medicīnas informācijas bankas sistēma, bet gan tāda, kas ietver šādas, ļoti būtiskas lietas:

– slimības elektroniskai kartei ir jābūt intuitīvai, kur ātri var atrast ārsta vai medmāsas ierakstus;
– jābūt iespējai elektroniski izrakstīt receptes (pie tā Latvijā tiek strādāts);
– sistēmai jāvar elektroniski pasūtīt laboratoriskos un radioloģiskos izmeklējumus, kā arī saņemt atbildes elektroniski;
– caur šo sistēmu pacientam ir jāvar uzdot ārstam jautājumus, ārstam elektroniski atbildēt (tikai plānveida aprūpei) un saņemt par to atlīdzību;
– elektroniskai sistēmai jābrīdina ārsti, ja izrakstītais medikaments var nelabvēlīgi iedarboties ar kādu medikamentu, ko pacients jau lieto;
– elektroniskai sistēmai jāspēj ārstiem atgādināt, par dažādiem profilaktiskiem pasākumiem, kas pacientam nepieciešami;
– sistēmai jāspēj, pēc ārsta pieprasījuma izveidot pacientu grupas, piemēram, ar kādu konkrētu diagnozi vai pacientu grupas, kas saņem kādus noteiktus medikamentus, lai uzzinātu kāda aprūpes kvalitāte ir nodrošināta;
pacientam un ārstam jabūt pieejai šai informācijai gan darba vietā, gan mājās (tas ir ļoti nepieciešams, ja pacients zvana naktī ar sūdzībām, un dežūrējošam ārstam ir pieeja šai informācijai);
– ārstam jābūt iespējai pierakstīt savus komentārus pacientam pie labratoriskiem un radioloģiskiem rezultātiem, un pacientam jābūt iespējai šos komentārus saņemt un izlasīt.

Strādāsim pie augsta līmeņa elektroniskās medicīnas informācijas bankas izveidošanas, taču neļausim šo informāciju vākt un pēc tam tālāk pārdot kompānijām, kuru kapitāla izcelsme un īpašnieki maskējas zem ārzonu firmām.