ES finanšu palīdzība esot gatavībā, lai arī dalībvalsts pagaidām nav to lūgusi
Īrijas fiskālās problēmas rada rūpes eirozonas finanšu stabilitātei kopumā, taču pārrunas par finansiālas palīdzības sniegšanu valstij netiek risinātas, pirmdien paziņoja Eiropas Komisija (EK), vēsta aģentūras LETA-AFP.
"Jā, mums ir tuvs kontakts ar Īrijas varasiestādēm. Jā, eirozonā pastāv bažas par eirozonas finanšu stabilitāti kopumā," norādīja EK preses pārstāvis Amadejs Altafajs Tardio. "Taču sacīt, ka tiek izdarīts spiediens uz Īriju par jebkādu glābšanas pasākumu pieņemšanu, es domāju, ka tas ir pārspīlējums." Viņa komentāri bija atbilde runām, ka Eiropas amatpersonas mudina Īriju pieņemt finanšu palīdzību, lai nomierinātu finanšu tirgus.
Pašreizējā situācija Īrijā ir nopietna un rada spriedzi obligāciju tirgū, taču Eiropas Savienība (ES) ir pārliecināta, ka Dublina spēs sasniegt tās budžeta deficīta samazināšanas mērķus, uzsvēra Tardio. EK kontaktējas ar Īrijas varasiestādēm, un finanšu palīdzība ir gatavībā, ja kāda valsts lūgs pēc palīdzības, taču Dublina nav izteikusi šādu lūgumu, sacīja Tardio.
Portugāles finanšu ministrs Fernandu Teišeira duš Santušs pirmdien sacīja, ka Īrijai jāņem vērā eirozonas intereses, apsverot iespēju lūgt palīdzību ES. "Es nevēlos Īrijas valdību šajā jautājumā mācīt. Es vēlos ticēt, ka viņi lems darīt to, kas ir piemērotākais gan Īrijai, gan eiro," pavēstīja premjers. "Es vēlos ticēt, ka viņi pieņems pareizo lēmumu."
Līdzīgu viedokli pirmdien pauda Spānijas Centrālās bankas vadītājs Migels Anhels Fernandess Ordoness, sakot, ka nepamatotās bažas par Īrijas ekonomiku tiks kliedētas, kad Dublina pieņems pareizu lēmumu šajā situācijā.
Savukārt Īrijas valdība pirmdien uzstāja, ka tai nav jālūdz finansiāla palīdzība ES, noraidot izskanējušās ziņas par valsts plāniem izmantot bloka izveidoto eiro stabilizācijas fondu. Mediji iepriekš ziņoja, ka Īrijas valdība varētu lūgt no 750 miljardu eiro (527,1 miljarda latu) vērtā fonda saņemt līdz pat 80 miljardiem eiro (56,2 miljardiem latu).
Komentāri (32)
Ieva 16.11.2010. 08.24
Bremzētajā Latvijā, krīze iestājās vēlāk. Atceraties, visi jau rinķī apkārt runāja, mēs vēl nejutām. Tagad, šķiet, sliktāk vairs nepaliek.
Kāpēc dažviet attītītākajās valstīs, tā notiek vēl vēlāk? Lika lietā rezerves, nu tās izsmeltas? Kas ir tas iemesls?
0
snjuu 16.11.2010. 04.55
Vispār jau izskatās, ka “spriedzi” pa lielam rada daži tulkotāji…
0
reksa 15.11.2010. 20.19
Ļoti labi, varbūt beidzot Eiropa nāks pie prāta.
Kā vispār Māstrichtas kritērijos varēja parādīties 3% pieļaujamais budžeta deficits?
Budžetam vienmēr ir jābūt bez deficita. Un tikai krizes gadījumos tas varētu būt – līdz 3%.
Šai ziņā paraugs ir Igaunija. Viņiem nekādu deficitu nebija, vienmēr pārpalikums. Tikai tagad, krizes laikā viņi pieļauj budžeta deficitu, nepārsniedzot 3%.
Ja visas Eiropas valstis rīkotos kā Igaunija, tad nekāda krize Eiropai nebūtu bīstama.
0