LU prorektors: pieaug interese arī par dabas un tehniskajām zinībām
Latvijas Universitātē (LU) pēc otrās jauno studentu uzņemšanas dienas joprojām palicis nemainīgs populārāko studiju programmu tops, atsaucoties uz LU informāciju, ziņo BNS.
LU joprojām populārākā studiju programma ir "Tiesību zinātnes", kur saņemti jau 566 pieteikumi uz 55 budžeta vietām, kā arī "Komunikācijas zinātne" – 554 pieteikumi uz 25 vietām – un "Vadības zinības" – 520 pieteikumi uz 64 vietām. Šāds trijnieks bija arī pēc pirmās uzņemšanas dienas.
Joprojām LU populārāko studiju programmu desmitniekā ir arī "Ekonomika", "Moderno valodu un biznesa studijas", kā arī maksas studiju programmas "Tiesību zinātne" un "Komunikāciju zinātne". Pēc otrās dienas no desmitnieka izkritusi programma "Angļu filoloģija" un "Politikas zinātne", bet to vietā nākušas "Datorzinības", "Starptautiskās ekonomiskās attiecības" un "Ārstniecība".
LU prorektors Indriķis Muižnieks Ir.lv gan pauda viedokli, ka, izpētot studentu pirmās prioritātes, var redzēt atšķirības izvēlē pims gadiem un tagad. Lai arī tiesību zinātnes ir līderis arī pirmās izvēles mācību programmās, tomēr augšgalā ir arī informāciju tehnoloģijas, mediķu, biologu un citas mācību programmas.
“Ir mainījušies akcenti, izvēle vairs nav tik polarizēta, ka desmitiem reižu vairāk studentu vēlas apgūt sociālās zinātnes. Ir pieaugusi interese par dabas un tehniskajām zinībām," pauda Muižnieks. Viņš arī atzīmēja, ka ir saprotama studentu lielā interese par tiesību zinātnēm, jo “labu juristu Latvijā joprojām trūkst”, tāpat arī komunikācijas zinātne esot “daudzeidīga ar plašiem izmantošanas virzieniem”.
Komentāri (38)
Mārtiņš Bumbieris 21.07.2010. 15.58
Skaidrs, ka labu juristu Latvija trukst. Pietiek tikai paskatities uz Satversmes tiesas tiesnesu amata pretendentu izglitibas dokumementiem, lai tam gutu apstiprinajumu.
1
daina_tabuna > Mārtiņš Bumbieris 21.07.2010. 16.46
Tas nu gan nav rādītājs. Satversmes tiesas tiesnešu amati, lai kā mums to negribētos, ir vairāk politiski kā juridiski. Līdz ar to tur amatā var nonākt arī kārtējais bundzinieks- fizmats vai bārmenis- politikas zinātņu bakalaurs, ja konjuktūrai tā labpatiks.
0
Una Grinberga 21.07.2010. 14.20
…ir saprotama studentu lielā interese par tiesību zinātnēm, jo “labu juristu Latvijā joprojām trūkst”
Trūkst tādēļ, ka akadēmiskās izglītības līmenis ir zems un ne tikai jurisprudences jomā – tie, kas kaut ko sasniedz, to izdara, apgūstot profesionālās iemaņas darbavietā. Un ar nožēlu jāsecina, ka lielākās augstskolas prorektors ir tik naivs, lai tik aplami spriestu par tendencēm!
0
itommy_ 21.07.2010. 14.20
Universitātē pietiekami ilgi valdījusi fizmatu mafija. Pietiek, laiks stafeti pārņemt sociālo zinātņu pārstāvjiem. Redzam, ka reformas visplašākajā nozīmē valstī buksē, varu jāpārņem tiem, kuri zina, ko ar to darīt un kā.
9
0
-7
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
@itommy_ > itommy_ 21.07.2010. 14.51
Arī pīlītes pūst ir jāprot. Tā ir vesela nozare, turklāt labs speciālists pirms pūšanas arī noskaidro, ko pūst. Dombrovskis, Repše un Auziņš nav sociālo zinātņu speciālisti, un varbūt tieši tāpēc ne tā pūš un ne to.
0
daina_tabuna > itommy_ 21.07.2010. 15.22
Tāpēc, ka nekur pasaulē nav tāda sabiedriskā iekārta, kurā nebūtu ierēdņu un nodokļu :-)
0
daina_tabuna > itommy_ 21.07.2010. 16.43
@J.Biotops
Neatkarīgi no tā, kādi un cik ir ierēdņi- nodokļi ir jāmaksā (lasi- ierēdņi ir jāuztur). Likums darbojas pret Biotopu :-)
0
daina_tabuna > itommy_ 22.07.2010. 12.06
@J.Biotops
Draugs mīļais, pats uzrakstīji un tagad liedzies? Citēju Tavu rakstīto: Tikai nesaprotu, kāpēc man tās pūtēju bandas, vienalga, prasmīgas vai ne visai, jābaro…
Kā gan citādi var saprast vārdu “barot”, ja ne kā nodokļu maksāšanu? Vai arī esi pavārs kādā ministrijā un baro ierēdņus vārda tiešākajā nozīmē?
0
Aivars Krauklis > itommy_ 21.07.2010. 15.43
Dolār – ja labi pacenšas, izdodas atšķirt, kas ir ierēdņi, ko viņi dara un cik šiem jābūt, no hipertrofēti bezatbildīgiem pīlīšu pūšanas lietpratējiem, ko turpina gatavot mūsu augstskolas. Tiesa, daudzos kantoros pirmo paliek ar katru dienu mazāk, bet sociāli mācītu liekēžu gan netrūkst. Stāsta, ka daži pat internetā manīti darba laikā.
0
Sintija Sproģe > itommy_ 21.07.2010. 16.38
Ekonomistu Latvijā ir vairāk kā vajag, bet ar to ekonomiku mums ir kā ir. Politalogus var biežāk sastapt nekā odus jāņos, bet tā politiskā vide pie mums ir pavisam čābīga. Sociologi, sabiedrisko attiecību speciālisti, mārketinga speciālisti, u.t.t, šīs nav tās profesijas, kas kaut ko rada, un tie nav tie cilvēki, kas atstāj kaut ko paliekošu. Sociālo zinātņu pārstāvji tikai izvirza hipotēzes, un ar to arī beidzās viņu darbs, viņi nerada ne produktus, ne inovācijas. Kaut kā nenākas katru dienu dzirdēt, ka kāds ir radījis kādu inovāciju IT jomā vai tehnoloģijās, bioloģijā, ķīmijā, bet kārtējās hipotēzes par to kā būtu, ja būtu, no sociālo zinātņu “ekspertiem” var dzirdēt no rīta līdz vakaram, bet labums, tad kāds?
0
Aivars Krauklis > itommy_ 21.07.2010. 16.59
Dolāriņ, sirdsmīļais, vai tik nebūsiet no tiem izglītotajiem, kam pat ar lasīšanu grūtības? Burtus it kā pazīstam, bet saturu uztvert nu nekādi. Kur es rakstīju par nodokļu nemaksāšanu? Ā , pareizi, dažos kantoros bikšu deldētājiem tiešām ir pārliecība, ka katrs, kam nepatīk liekēžu vairošanās, ir nodokļu nemaksātājs. Zinām taču, ka mūsu algas rodas valsts kasē.
0
Aivars Krauklis > itommy_ 21.07.2010. 15.01
Paldies par apstiprinājumu – Jūsu piemērs ir pārliecinošs. Tikai nesaprotu, kāpēc man tās pūtēju bandas, vienalga, prasmīgas vai ne visai, jābaro.
0
Aivars Krauklis > itommy_ 21.07.2010. 14.43
Un pusmācīti pīlīšu pūtēji tagad skaitās tie „..kuri zina, ko ar to darīt un kā….”? Ir sareformēts gana daiļi, pie tam visādas budzēta iestādes, sākot ar ministrijām, jau pārpildītas ar „sociālo zinātņu pārstāvjiem”, kam alga nekādi nesaistās ar darba rezultātu. Pāāl-dies!
0