Ilustratīvs attēls. Foto: Ieva Makare, LETA
Nav noslēpums, ka tehniskajās studiju programmās trūkst studentu, proti, viņu nav tādā skaitā, kādā būs nepieciešami tehniski ievirzīti speciālisti nākotnē. Turklāt daļa no tiem, kuri tomēr iestājas augstskolā, ir ar zemu motivāciju, un pēc pirmā studiju gada vērojams liels atbirums.
Zemā interese sakņojas vairākos aspektos – motivācijas trūkums, nepietiekama sagatavotība pirms studiju sākšanas, kaut kur skolas laikā pazudusi interese par tehniskajām zinātnēm un ticība saviem spēkiem. Vai šīs problēmas var risināt? Patiesībā maziem bērniem ir dabiska interese par tehniskām lietām, un skolas uzdevums ir to izkopt un vairot, parādot, ka zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika var būt ļoti radošas. Svarīgi šo interesi nenokaut.
STEAM skola
No ekspertiem un varasvīriem dzirdam, ka mums vajag vairāk domāt STEM virzienā. Patiesībā mūsdienās ar STEM jeb zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas zināšanām vien nepietiek, tāpēc aizvien vairāk izglītības ekspertu runā par jaunu konceptu – STEAM, kur A nozīmē mākslu (art – angliski), uzsverot nepieciešamību apvienot tehnisko domāšanu un radošumu. Vārds “jaunrade” nozīmē – prast kaut ko radīt, bet, lai radītu, nepieciešama iedvesma un radošums.
Redzot nepieciešamību apvienot mākslu un dizaina domāšanu, ņemot vērā darba devēju pieprasījumu pēc radošajiem prātiem un bērnu dabisko interesi, “Patnī” radās ideja par STEAM skolu. Lai uzturētu bērnu un jauniešu interesi par tehnoloģijām un dabaszinātnēm, secinājums ir pavisam vienkāršs – ja ir skaidra jēga, kāpēc tās jāapgūst, kādu pienesumu tās sniedz, mācību process būs aizraujošs, praksē balstīts, pieaugs arī motivācija visos izglītības līmeņos.
Jāsāk pirmsskolā
Pašlaik augstskolas nereti norāda, ka vidusskolas topošos studentus sagatavo nepietiekami, bet vidusskolas skaidro, ka problēma slēpjas jau pamatskolas posmā, bet pamatskolas savukārt atsaucas uz iepriekšējiem posmiem. Lai redzētu reālas izmaiņas augstākajā izglītībā, jāsāk no pirmsskolas, jau šajā posmā uzsverot pētniecību, dabaszinības, arī matemātiku un mākslas.
Ikvienā bērnā ir dabisks pētnieks – vēlme visu izzināt, jautāt, meklēt atbildes, tostarp arī par tehniskām lietām.
Bērns vēlas atvērt visas durtiņas, ielīst visos skapīšos, apgriezt katru akmeni un apskatīties, kas ir apakšā. Ar gadiem šī interese pakāpeniski pazūd – patiesībā mēs visi kopā nogalinām šo interesi, lai gan būtu jādara pretējais. Pirmsskolas vecumā bērnus interesē viss, un mūsu – skolas un pedagogu – uzdevums ir to saglabāt, virzot katrā nākamajā pētniecības un zinātnes līmenī. Līdzīgi ir ar mākslu un radošumu. Maziem bērniem nav kompleksu, viņi ir gatavi dziedāt, dejot un izpausties radoši. Attīstot dabiskos talantus un papildinot tos ar kultūras pieredzi, apmeklējot operu, teātri, iepazīstot dzeju, var palīdzēt nezaudēt interesi.
Tehnoloģijas mācību procesā
Tehnoloģiju izmantošanu pirmsskolā nevajag kritizēt, bet gan meklēt veidus, kā to darīt jēgpilni. Tām jābūt integrētām mācību procesā – programmēšana, datorika, robotika jau no pirmsskolas, pēc tam turpinot zināšanu pilnveidi sākumskolā un nākamajos līmeņos.
STEAM prasmju pilnveidei jābūt apzinātam, uz rezultātu orientētam procesam, nevis blakusproduktam.
Daudzi pedagogi un skolas jau pašlaik to cenšas īstenot, tāpēc ir tikai jāiet uz priekšu vēl mērķtiecīgāk. Tehnoloģijas palīdz arī svešvalodu apguvē, turklāt papildinājumā ar projektu modeļa mācīšanos un lielāku uzsvaru uz pētniecību var veidot spēcīgu zināšanu bāzi un augstu motivāciju.
Pētniecībai nav vieta tikai burtnīcā, svarīgi, ka aizvien vairāk skolotāju to apzinās. Bērniem šādi projekti ļoti patīk, tie ļauj pašiem ar pedagoga atbalstu prognozēt, plānot, eksperimentēt un nonākt līdz secinājumiem.
No skolēnu izpētes projektiem pakāpeniski veidojas interese par sarežģītākiem, augstāka līmeņa pētījumiem.
Dažādiem ar tehnoloģijām un dabaszinātnēm saistītiem projektiem nevajadzētu būt izņēmumiem, tiem jābūt skolas ikdienas ritmā – izveidot dabā nelielu HES vai pašu spēkiem ierīkot saules paneļu staciju, ar ko uzlādēt savu telefonu, doties uz kosmosa pētniecības centru un ar klases biedriem uzbūvēt raķeti – arī tādas var būt fizikas stundas. Tā papildināsies arī bērnu un jauniešu izpratne par klimata un vides jautājumiem.
Tāds mācību modelis skolās palīdzēs risināt talantu trūkumu tehniskajās jomās un dabaszinātnēs. Vienlaikus STEAM nozīmē cilvēka vispārēju attīstību – mūsdienās ir jābūt vispusīgam, jāspēj radīt papildu pievienotā vērtība, lai darba tirgū varētu konkurēt ar mākslīgo intelektu. Ja daudzi vēl domā, kā mācīties STEM, pasaule jau apgūst STEAM. Var norādīt uz grūtībām un šķēršļiem – pedagogiem trūkst zināšanu, skolās nav pietiekami daudz tehnoloģiju, bet tie ir atrisināmi jautājumi. STEAM vilciens ir sācis braukt, un tas vairs nav apturams.
Ivo Rode ir privātās vidusskolas “Patnis” attīstības direktors.
