Raidījumā “Kas notiek Latvijā?” aprīļa sākumā tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū.
Pērnā gada vasarā darbību sāka darba grupa, kurā apvienojās augstskolu pārstāvji, mārketinga nozare un studenti. Tās mērķis – analizēt esošo augstākās izglītības programmu saturu no šodienas un nākotnes perspektīvas, lai izveidotu jauno Latvijas mārketinga izglītības standartu.
Valdība otrdien Zemessardzes komandiera amatā iecēla pulkvedi Aivaru Krjukovu, kurš pienākumus sāks pildīt 22. janvārī.
Neviens nemīl nenoteiktību. Karš Ukrainā, citas ģeopolitiskās krīzes, vēlēšanu rezultāts ASV, politiskās rotaļas pašmājās, globālās ekonomikas šūpošanās un gaidāmās mērenās izaugsmes prognozes – tie ir tikai daži no nenoteiktības veicinātājiem patlaban. Klāt summējas arī dažādi personīgās dzīves un ģimenes izaicinājumi. Vienlaikus nav arī tā, ka nenoteiktība šodien ir neizturamāka vai piemeklē mūs biežāk nekā iepriekš. Nenoteiktība šodien, visdrīzāk, izpaužas citādāk, un mūsdienās tiek uztverta daudz asāk straujo pārmaiņu tempa, tehnoloģiju, globālās savstarpējās saiknes un pastāvīgās plašsaziņas līdzekļu uzmanības dēļ. Vēsturiski cilvēki saskārās ar tikpat dziļām neskaidrībām, taču šo problēmu mērogs, raksturs un redzamība ir mainījušies.
Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārvalstu studentu piesaistē, un kādus ieguvumus tas sniedz Latvijai?
Šā gada pavasarī tika publiskots Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (domnīcas LaSER) pētnieku Dauņa Audera un Ulda Spura sagatavotais pētījums Latvijas nākotnes scenāriji, ieskicējot iespējamās pārvērtības un pārmaiņas mūsu valstī līdz 2040. gadam.
Ikviens no mums priecājas, izdzirdot kārtējo Latvijas uzņēmuma veiksmes stāstu, kad kādam no jaunās paaudzes uzņēmējiem ir izdevies “uztaustīt” pieprasījumu un radīt uzņēmumu, kas apgroza miljonus. Protams, ne jau visi, kuri sēdējuši pat biznesa skolas skolā, apgrozīs miljonus, bet valstij pamatu pamatos ir vajadzīgi uzņēmīgi un mērķtiecīgi cilvēki – tādi, kuri spēj patstāvīgi pieņemt lēmumus, kuriem ir ambīcijas sasniegt savus mērķus jebkurā jomā, kuri ir pilni iniciatīvas darīt. Uzņēmējdarbība ir jebkuras valsts pamatvajadzība – ja nav uzņēmēju, nav kas maksā nodokļus. Turklāt, ja nav savu uzņēmēju, bet ir tikai investori, tad nopelnītais aizplūst uz citām valstīm.
Viss sākas ar mērķi. Ar sapni. Vēlmi pacelties augstāk par ierasto līmeni un palīdzēt pacelt latiņu visiem apkārtējiem. Vienkāršu vēlmi augt pašam un pacelt augstāk citus.
Jau kopš 2014. gada valstiskā līmenī tiek gatavotas Latvijas dizaina stratēģijas, kuru ilgtermiņa vīzija ir panākt, lai Latvijā pilnvērtīgi tiktu apgūtas dizaina sniegtās iespējas un inovāciju potenciāls. Tas nozīmē, ka dizains tiek izmantots kā stratēģisks rīks, lai risinātu mūsdienās aktuālus jautājumus un veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, indivīdu un sabiedrības kopējo labbūtību, ieviestu un īstenotu ilgtspējīgus risinājumus un, protams, dizains kļūtu arī par rīku, kas stiprina nacionālo identitāti un valsts kopējo tēlu.
Laiku pa laikam dzirdamas pārdomas, vai šis ļoti dinamiskais un pārmaiņu pilnais laiks nemazina motivāciju iegūt augstāko izglītību un jo īpaši – augstāko izglītības pakāpi – doktora grādu? Protams, katra cilvēka motivācija, sākot studijas, var būt pilnīgi atšķirīga, un katra no tām ir pareiza. Tāpat ir ar doktorantūras studijām – vienam tā ir vienīgā iespēja izkāpt no savas komforta zonas, citam – pilnīgi skaidri definēts uzdevums, piemēram, izpētīt, kā uzņēmumā sekmīgāk ieviest kādu jaunu produktu.
Par spīti grūtībām ar padomju laika statistiku, beidzot ir aprēķināts Baltijas valstu iekšzemes kopprodukts no 1920.gada. Žurnālā Ir projekta zinātniskais vadītājs Gatis Krūmiņš atklāj pārsteidzošus secinājumus gan par Ulmaņa, gan padomju laikiem.
“Latvijas pārticība un attīstība balstās tajā, cik zinoši un spējīgi ir mūsu iedzīvotāji,” - to mums regulāri atgādina ekonomisti, aicinot īstenot pāreju uz ekonomiku ar augstu pievienoto vērtību.[1] Zinātne un laba izglītība ir pamats sociālekonomiskajai attīstībai. Tāpēc mūs satrauc samilzušās problēmas Latvijas zinātniskajā un akadēmiskajā vidē, kur jau gadiem ir nepietiekama zinātnieku ataudze. Tā 2019. gadā 40% no visiem Latvijas zinātņu doktoriem bija vecāki par 65 gadiem.[2] Šo problēmu nesen ilustrēja arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes mācībspēku diskusija par to, ka Latvijā neveidojas jauno zinātnieku paaudze, kas virza tādus Latvijas kultūrai unikālus un svarīgus pētniecības virzienus kā, piemēram, latviešu valoda un fonētika.[3]
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
