Redaktores sleja

Jaunākie raksti

Klusē Ainārs

Aināram Šleseram ļoti patīk runāt. No tribīnēm. Tālruņa kamerā. Mītiņos. Atbalstītāju priekšā un tad, kad viņš domā, ka liekas ausis viņu nedzird. Atceros, klausoties viesnīcā Rīdzene ierakstītās oligarhu sarunas, Šlesera daudzrunība bija tik nogurdinoša. Tāpat kā tagad «intervijas» Džilindžera raidierakstos. Vai tikai latvieši jau nebūtu noslīkuši Šlesera vārdu plūdos, ja ne ķīniešu izgudrojums — vismaz tiktokā viņam jārunā īsāk.Taču ir reizes, ka

Bez zelta zivtiņas

Tāda nedēļa šoreiz, ka tiešām noderētu zelta zivtiņas trīs vēlēšanās, lai atrisinātu karstāk gruzdošos jautājumus, uz kuriem nezinu atbildi, rakstot šīs rindas otrdienas vakarā.

Virsotņu pieredze

Neesmu alpīniste, bet pāris augstākās vietās ir sanācis uziet. Pēc grūta nakts kāpiena bija sevi drusku jāpiespiež neaizmigt krātera malā un sagaidīt sauli virs Fudzi kalna Japānā. Vēlāk šo saullēkta bildi uzliku datora ekrānam, lai ikdienā atgādinātu virsotnes pieredzi, kurā sajaucas tik spēcīgas emocijas — fiziska bezspēka aizkaitinājums ar uzvarošu piepildījuma un laimes sajūtu.

Puķes un patvertnes

Kad slikto ziņu liekas par daudz pat manai rūdītajai acij, es dodos pastaigā. Man patīk piefiksēt grafiti zīmējumus pilsētā un ievākt savā telefonā ziedputekšņu ražu no pirmajām pavasara puķēm. Nesen Valdemāra ielā uzdūros līksmam vienradža portretam. Bet šonedēļ Daugavmalā elpu aizrāva mēļu krokusu klājiens.

Sāpīgās rētas

Pieminot staļinisko represiju upurus šajā pavasarī ir smagāka sirds nekā jebkad agrāk. Tāpēc, ka vairs nav drošas ticības, ka šī pagātne nekad neatgriezīsies.