Redaktores sleja

Jaunākie raksti

Sauleszaķēnu misija

Skaitlis iespaidīgs — šonedēļ iznāk žurnāla 800. numurs! Tas nozīmē, ka esam godam strādājuši 800 nedēļu garumā kopš Ir pirmā numura tālajā 2010. gada aprīlī. Un tas arī nozīmē, ka šīs 800 nedēļas esam bijuši vajadzīgi lasītājiem, jo žurnāla stiprais pamats kopš pirmsākumiem līdz pat šodienai ir tieši jūsu atbalsts. Sirsnīgs paldies par to!Jubilejas

Čekista karš

Lidmašīna nenogāzās, un Eiropas Komisijas prezidente ir sveika un vesela, taču ziņa par GPS signāla traucējumiem, kas nedēļas nogalē radīja ārkārtas situāciju viņas lidojumā no Polijas uz Bulgāriju, uzskatāmi atgādina — sabotāžas ir iecienīta Kremļa galvenā čekista metode. Uzbrukums notika laikā, kad prezidente bija devusies vizītēs uz dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, lai tieši atgādinātu Putinam, ka šo robežu sargāšana ir visas Eiropas kopējā lieta. Laikam jau viņu sadzirdēja.Aģentūra

Ukraiņi un kintsugi

Mediju virsraksti bija biedējoši, un ziņas no Ukrainas — ļoti sliktas. Bet šoreiz iemesls nebija kārtējais Putina kara noziegums. Vilšanās un satraukuma iemesls bija Ukrainas prezidents. Cilvēks, kura drosmi daudzi apbrīno kopš lielā kara sākuma un kuru mediji mēdz saukt par brīvās pasaules līderi.

Lielā Latvija

Cik reižu dzīvē ir šķitis — pietiek, vairs nav izturams!? Man dažas ir bijušas. Aizdomājos par tām, lasot Lidijas Lasmanes-Doroņinas satricinošo pieredzi, jo šajā žurnālā sveicam viņu 100. jubilejā.

Bākas gaisma

Sirdī un prātā vēl gribas paturēt skolēnu Dziesmusvētku līksmo noskaņu. Tik skanīgs kopkoris Sidraba birzī, tik daudz talantīgu un čaklu jaunu cilvēku, kas izdejojuši latvju rakstus, sajutuši kopā muzicēšanas prieku un tradīciju spēku. Skaisti!Nav pat jābūt tīnim, lai pieci gadi līdz nākamajiem jauniešu Dziesmusvētkiem šķistu ļoti ilgs laiks. Neviens nezina, kādā pasaulē dzīvosim 2030. gadā, bet šis svētku saviļņojums šķiet kā stalta un gaiša bāka, kas palīdzēs izgaismot ikdienas gaitas un metīs savu staru tālu arī tumsā un vētrās. Kā tauta esam par vienu saliedējošu svētku nedēļu bagātāka, un tā ir milzīga dāvana arvien nedrošākajā pasaulē.Šī nedēļa sākusies spraigi. Ukrainā mainās valdība. ASV prezidents beidzot izklausās paguris no telefondraudziņa Kremlī, piedraudējis tam ar tarifiem un apsolījis jaunus ieročus ukraiņiem. Kad bēdīgi slavenajā vizītē Baltajā namā Ukrainas prezidents brīdināja, ka Putinam nevar ticēt, Tramps uzsprāga tirādē, ka Zelenskim šajā karā neesot nekādu kāršu. Tagad zinoši avoti stāsta, ka Tramps pats gatavs dot Zelenskim tāldarbības raķetes, lai ukraiņi var bombardēt Maskavu un likt krieviem sajust kara sāpīgumu. Redzēs, vai vārdiem sekos darbi.Bet mūsu mierīgajā zemē turpinās skanīga vasara — šonedēļ savu programmu atklās Cēsu mākslas festivāls un īpaša pērle tajā ir Elīnas Garančas koncerts. Tas ir dziedātājas veltījums mammai, pieminot viņas nāves desmito gadskārtu. Cik sāpīga bijusi šī šķiršanās un kā viņa trenē spēju neiestrēgt pagātnē, Elīna Garanča stāsta intervijā. Tā ir negaidīti atklāta, īpaši ņemot vērā, ka gandrīz vai nenotika.