Redaktores sleja

Triju meitiņu tēvs ar sievu, kas norūpējušies par bērnu nākotni. Jauns čalis, kurš vēl nevar balsot vēlēšanās, bet uzskata par pilsoņa pienākumu paust viedokli un gribētu, lai ikviens paņem un tiešām izlasa slaveno Stambulas konvenciju. Trīs bērnu māte, kas izšķīrusies no vardarbīga vīra un grib iemācīt meitai, ka sevi ir jāaizstāv. Jauna sieviete, kas tīņa gados piedzīvojusi izvarošanu un zina, cik grūti tolaik bija saņemt palīdzību. Pusmūža vīrs, kas uzaudzis bez tēva un negrib, lai viņa trim meitām jebkad būtu jābaidās no vīra vai no savas valsts.Tik dažādi ir pe

Kad telefonā parādījās nepazīstams numurs ar Francijas kodu, pirmā doma bija — necelt, finanšu krāpnieki! Tomēr atbildēju, un labi vien bija, jo zvanīja žurnālists no ARTE televīzijas. Viņš lasot internetā, ka Latvija taisās izstāties no vardarbības aizlieguma konvencijas! Bet tas tik ļoti izskatās pēc viltus ziņām, kādas nemitīgi ražo Kremļa troļļi, ka nolēmis pārbaudīt, kas mums te īsti notiek. Vēlēšanu kampaņas populisms, atbildēju — konservatīvo vērtību aizstāvji cīnās pret dženderismu. «Bet tur taču nav loģikas!» franču kolēģis izsaucās, noklausījies mūsu likumdevēju argumentācijas kopsavilkumu. Man nebija, ko iebilst. Bet dzīvē notiek neloģiskas lietas. Piemēram, drošības sistēma Luvrā arī nešķiet diži loģiska, ja reiz nenovērtējamus dārgumus pāris čaļu nosper dažās minūtēs, vai ne?Dzīvojam laikos, kad katrs var turēties pie savas lo

Turpinot atzīmēt 500 gadus, kopš izdota pirmā grāmata latviešu valodā, šonedēļ LNB notiks simpozijs Tiesības uz lasīšanu. Varētu šķist — par ko gan jāuztraucas? Dzīvojam taču brīvā valstī, kur cietumā par grāmatu lasīšanu neliek un katrs var lasīt, cik uziet. Tā ir. Tomēr uztraukumam ir pamats, ja neapstājamies pie teorētiskām iespējām un palūkojamies, kas īstenībā notiek.Diemžē