Izaugsmes spēks

Pērn strauji augusi biznesa pakalpojumu eksporta joma, ko krietni mazāk nekā ražošanu iztraucējusi pandēmija, — prognozes rāda, ka tās kopējais apgrozījums tuvojas diviem miljardiem eiro. Kādus uzņēmējdarbības risinājumus tirgojam plašajā pasaulē, un kuri bijuši pagājušā gada intelektuālo pakalpojumu 50 topa eksportētāji Latvijā

Mums nav derīgo izrakteņu. Nav bezgalīgu dabas bagātību, no kurām pasmelties. Toties ir intelektuālais potenciāls. Ne vienmēr adekvāti izmantots. «Domājot par to, kas Latvijā ir, zināšanas un cilvēki ir vislielākais resurss. Mēs nevaram paši ražot metālu, bezgalīgi eksportēt koku. Vienīgais, uz kā varam savu ekonomiku būvēt, ir cilvēki. Jo gudrāk šo sektoru — pakalpojumu piedāvājumu pasaulei — attīstīsim, jo stabilāka būs viena no kājām, uz kā Latvija var stāvēt,» saka Mārtiņš Tiknuss, Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs un eksporta konsultāciju uzņēmuma Gateway&Partners vadītājs.

Ilgstoši Latvijas pakalpojumu eksportā dominējušas citas nozares. «Vēsturiski ilgi esam bijuši primitīvo transporta pakalpojumu jomā,» saka Tiknuss. Vēlāk proporcionāli lielu daļu no valsts pakalpojumu eksporta nodrošināja finanšu sfēra. «Pirms banku sektora tīrīšanas tas bija liels pakalpojumu bloks,» uzsver eksperts. Tomēr ar zemu pievienoto vērtību. 

Tagad, kad vairs nav neviena tik liela spēlētāja, eksporta bilancē vairāk atspoguļojas kopējās tendences un biznesa vides stiprās puses. Tajā skaitā uzņēmumi, kas statistikā ilgstoši slēpušies zem apzīmējuma «citi saimnieciskās darbības pakalpojumi» — pērn starp tiem īpaši izcēlušies tieši biznesa pakalpojumi. «Pārliecinoši visvairāk eksportējam reklāmas, tirgus izpētes un aptauju pakalpojumus,» stāsta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs. 

Biznesa pakalpojumu eksporta pieaugums ir bijusi viena no noturīgākajām Latvijas ekonomikas tendencēm, apstiprina Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, kurš ilgstoši pētījis ārējo tirdzniecību. Šajā tūkstošgadē ir tikai trīs gadi, kuros šo pakalpojumu eksporta apjoms pret iepriekšējo gadu ir samazinājies — 2002., 2009. un 2014. gadā. «2000. gadā eksports bija 67 miljoni eiro, savukārt 2021. gadā tas bija 1351 miljons eiro,» viņš skaidro.

Pagājušā gada pirmajos trīs ceturkšņos pieaugums salīdzinājumā ar to pašu periodu 2021. gadā bija 44%. «Šāds pieauguma temps ir virs vidējā, taču līdzīgs pieaugums tika sasniegts arī periodā pēc Latvijas pievienošanās ES. 

Unikāls ir pagājušā gada pieaugums absolūtajos skaitļos. Tātad šīs nozares pieaugums ir noturīgs, bet pagājušā gada izaugsmes spēks ir īpašs. Vai ir cerības, ka tas ir sākums jaunai tendencei? Cerības noteikti ir,» stāsta Strautiņš.

Jāiegulda pētniecībā

«Biznesa pakalpojumu eksportā darbojas ļoti liels skaits uzņēmumu, nevienam nav izšķirošas ietekmes uz kopējo apjomu. Tātad pagājušā gada izcilais rezultāts nav nejaušība. Kāpēc bija tik liels pieaugums? Varbūt tāpēc, ka pandēmija veicināja attālināto darbu. Varbūt tāpēc, ka uzlabojās biroja telpu pieejamība. Varbūt tāpēc, ka gan LIAA, gan Rīga sāka aktīvāk strādāt investoru piesaistei. Droši vien no visa pa druskai. Nav šaubu, ka arī kopējā cenu līmeņa pieaugums veicināja pakalpojumu eksporta rēķinu kāpumu. Pērn uzņēmumiem bija vieglāk paaugstināt cenas nekā jebkad kopš 90. gadiem,» skaidro Strautiņš.

Taču, lai turpinātu attīstību, ir jābūt valstiskam uzstādījumam — sniegt atbalstu augsti produktīviem uzņēmumiem, kuru pakalpojumi ir pietiekami dārgi, uzņēmumi šeit maksā darbiniekiem lielas algas un investē arī gūto peļņu gan uzņēmumā, gan darbiniekos, saka Tiknuss. 

Atbalsts pirmām kārtām nepieciešams pakalpojumu sniegšanas efektivitātes celšanai — automatizācijas, digitalizācijas, tehnoloģisko risinājumu attīstīšanai. «Piemēram, Eiropas Atveseļošanas fondam būs virkne atbalsta programmu.» Šobrīd gan tās pieejams tikai mazajiem un vidējiem komersantiem. «Bet, ja mēs runājam par tādiem jēdzīgiem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem digitalizācija ir kritiski nepieciešama, — tie ļoti bieži būs lielie komersanti,» uz problēmu norāda eksperts. 

Tāpat jāveicina pētniecība un inovācijas. «Ja gribam augstvērtīgu pakalpojumu, ko tirgot par augstu cenu ar lielu peļņu, ir jābūt inovatīvam produktam, kas tiešām šeit ir izgudrots. Investīcijas pētniecībā ir ļoti būtisks elements, lai mēs nākotnē varētu būt iespaidīgs pakalpojumu eksportētājs, kas kādā nozarē tiešām kaut ko atrisina,» skaidro Tiknuss. 

Taču piesaistīt finansējumu inovācijām nav vienkārši. «Būtu jābūt skaidrai atbalsta sistēmai, kas gatava riskēt un mērķtiecīgi ieguldīt jaunu produktu radīšanā ar apziņu, ka lielākā naudas daļa tieši neatgriezīsies.» Lielākoties ne atsevišķu valstu, ne starptautisku organizāciju fondi tā nav būvēti. 

Arī pasaulē ir salīdzinoši nedaudz veiksmīgu zinātnes un uzņēmējdarbības sasaistes piemēru ilgtermiņā. «ASV ir daži tādi punkti, piemēram, ap Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu, Somijā veidojušies klasteri ap universitātēm.» Latvijā virkne uzņēmumu paši strādā pie efektivitātes celšanas, darbinieku mācībām. «Ļoti daudz investē.» Tomēr institucionālā atbalsta apguve viņiem būtu vai nu pārāk laikietilpīga, vai arī programmas nav tik precīzi mērķētas, lai uzņēmēji tajās varētu un gribētu piedalīties. Tā ir problēma, kas jārisina, padarot atbalsta saņemšanu saprotamāku un pieejamāku.

Iepaliekam kaimiņiem

Gudri un spējīgi darbinieki ir ne tikai intelektuālo pakalpojumu sniedzēju lielākā bagātība, bet arī milstošākā problēma. «Un šis ir jautājums, kurā Baltijas valstu kontekstā krietni iepaliekam,» saka The Red Jackets valdes priekšsēdētājs. Kaimiņvalstīs vairāk tiek domāts par speciālistu piesaisti no ārvalstīm. 

Igaunijā jau kopš 2014. gada ir pieejama e-rezidentūra — digitāla identitāte, kas arī nerezidentiem ļauj īstenot dažādas pilsoņiem pieejamas priekšrocības, Lietuva izvērsusi plašu kampaņu IT speciālistu piesaistē. «Tad, kad mēs nonākam Latvijā… Piemēram, Gateway&Partners birojā ir cilvēki, kas runā 15 valodās. Šobrīd birojā strādā cilvēki no Albānijas, Šrilankas, Turcijas un Indijas. Taču, kad nonākam līdz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, process ir ārkārtīgi smagnējs,» skaidro uzņēmējs. 

Piemēram, darba atļaujas maksimālais termiņš ir pieci gadi, taču ik gadu tā jāatjauno. Viens no risinājumiem varētu būt atvieglota uzturēšanās atļaujas piešķiršana tiem uzņēmumiem, kas var pierādīt noteiktu eksporta apjomu vai darbinieku atalgojuma līmeni, spriež Tiknuss. «Iet uz izņēmuma gadījumiem un kontrolētu mehānismu,» viņš ierosina. Taču šobrīd šādiem lēmumiem trūkst politiskās gribas. «Jautājumu par cilvēkresursu piesaisti mēs nevaram pakļaut vienas partijas uzstādījumam, ka esam pret migrāciju,» uzsver eksportētāju asociācijas vadītājs 

«Tieši biznesa pakalpojumu eksportā esam diezgan iepalikuši pēdējos gados,» saka arī Latvijas Bankas ekonomists Mirošņikovs. «Kādreiz eksportā bijām aptuveni Lietuvas līmenī, abām valstīm iepaliekot no Igaunijas, taču, sākot ar 2019. gadu, Lietuvas eksports ir tuvāks Igaunijas, šobrīd Latvijai krietni iepaliekot.» 

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Igaunija biznesa pakalpojumu eksportā ir pārspējusi Latviju jau kopš 2000. gada, uzsver Strautiņš. «Starpība ilgākā laikā ir drīzāk mazinājusies, gadsimta sākumā tā bija apmēram trīskārša, pērn apmēram divkārša. Turpretim ar Lietuvu viss ir citādi, 2007.—2008. gadā Latvijas biznesa pakalpojumu eksports uz iedzīvotāju pārsniedza kaimiņvalsti četrkārt, bet 2021. gadā Lietuva apdzina Latviju, savukārt pērn starpība varētu būt samazinājusies,» stāsta Luminor ekonomists. 

Bet Lietuvas izrāvienu nodrošinājis vairāku apstākļu kopums — valdības iniciatīva investoru piesaistē apvienojumā ar ieinteresētu un kompetentu divu lielāko pilsētu — Viļņas un Kauņas — pārvaldību. 

«Daudz darīts, lai veicinātu biroju būvniecību, radītu pilsētvidi, kas ir pievilcīga biznesa pakalpojumu nozarēs strādājošajiem izglītotajiem cilvēkiem. 

Svarīgi ir arī tas, ka Lietuvā un Igaunijā ir ļoti spēcīgi īpašumu attīstītāji. Izsmēluši labākās iespējas mājas tirgos, viņi nāk pie mums, bet tikmēr esam daudz nokavējuši. Labu un plašu biroja telpu trūkums ilgstoši ir bremzējis pakalpojumu eksportu. Tagad problēma tiek risināta, lielā mērā pateicoties kaimiņvalstu uzņēmumiem,» viņš komentē situāciju Latvijā.  

Inflācija neapstādinās

Vai šobrīd intelektuālo pakalpojumu eksportam nav stājusies pretī arī visaugstākā inflācija eirozonā? Ne gluži, atbild The Red Jackets valdes priekšsēdētājs. Latvija jau kādu laiku vairs nav vieta, kas būtu pievilcīga tikai ar lētām uzturēšanas izmaksām un darbaspēku. «Dārdzība ir izlīdzinājusies.» Ievērojami lētākus pakalpojumus Eiropas Savienības uzņēmumiem pašlaik piedāvā, piemēram, Moldovas un Rumānijas uzņēmumi. 

«Tāpēc inflācijas ietekme nav tik liela, lai pēkšņi krietni sadārdzinātu produktu. Vienlaikus, protams, pakalpojumu sniedzējiem nākas celt cenas.» Jo tieši pakalpojumu jomā inflācijas ietekme parādās visātrāk. Tās būtiskākais ražošanas resurss ir cilvēki, kuri strauji sajūt patēriņa cenu kāpumu, tāpēc uzņēmējiem jādomā par cenu politiku. «Bet katrā ziņā inflācijai nevajadzētu būtiski ietekmēt pieprasījumu.» Lielāks drauds eksportētājiem ir globālā recesija, kas kopumā pieprasījumu var samazināt un saasināt starptautisko konkurenci.

«Lielais patēriņa cenu kāpums Latvijas eksportētāju konkurētspēju pats par sevi nozīmīgi neietekmē, vismaz līdz šim tas nav noticis. Algu pieaugumu inflācija pērn nespēja iekustināt, tas bija ļoti līdzīgs iepriekšējo desmit gadu vidējam, ap 7%. Savukārt strauji sadārdzinājusies enerģija un izejvielas biznesa pakalpojumu sniedzējus īpaši neapgrūtina. Iespējams, dzīves dārdzības kāpums paātrinās algu kāpumu nākotnē,» uzskata Strautiņš. Gaidāms, ka negatīvā ietekme uz eksportu būs jūtamāka nozarēs ar zemāku atalgojumu.

Līdz reklāmai metaversā

Iegājis kabinetā pie saviem radošās divīzijas darbiniekiem, Httpool Latvia vadītājs Arnis Ozols vaicā: «Vai jūs pieskaitījāt arī kolēģus no Ukrainas?» Saņēmis apstiprinošu atbildi, viņš pārvaicā: «Arī tos, kuri strādā Ukrainā?» Atbilde arī uz šo jautājumu ir «jā». Toties divīzijas vadītājs «sēž» uzņēmuma Viļņas birojā. «Mēs esam cilvēku biznesā,» saka Arnis Ozols. Tehnoloģija ir tikai viena puse, otra — kvalificēti darbinieki, kas spēj tās attīstīt.

Digitālo reklāmu satura izveide ir tikai maza daļa no viņu piedāvātajiem pakalpojumiem. Httpool Latvia ir pasaules lielāko sociālo tīklu un digitālo platformu pārstāvis Latvijā un savus klientus konsultē par reklāmas izvietošanu tajās. Paši izstrādā inovatīvus risinājumus, kas ļauj biznesiem aizvien precīzāk atrast auditoriju un nomērķēt uz to sava produkta piedāvājumu. 

Pārstāvniecības ir arī Igaunijā un Polijā. «Piemēram, Twitter lielākie speciālisti ir šeit, Rīgā, e-komercijas speciālisti — Lietuvā, bet veselības tehnoloģiju — Igaunijā,» uzskaita Ozols. Jau kopš uzņēmuma pirmsākumiem viņi specializējušies Twitter platformā. Tajā ir šaurāka auditorija nekā Meta milžos Facebook un Instagram, toties atdeve var būt pat lielāka. «Izveidojām ekspertu komandu, par kuru nekautrēšos teikt, ka tie ir labākie pasaulē.» Viņi izvēlējās pievērsties nišas kanāliem, jo tādā veidā arī pasaulē var daudz labāk konkurēt.

Httpool Latvia (tā ir daļa no pasaulē vadošās digitālās reklāmas holdinga Aleph Group) izaugsmi pēdējos gados var rēķināt nevis pieskaitot, bet reizinot. Ik gadu gandrīz 100% apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Turklāt tieši Rīgā izstrādāti inovatīvi reklāmas risinājumi, ko pārņēmuši arī ārvalstu kolēģi.

Uzņēmums seko līdzi aktuālākajam nozarē un, piemēram, šobrīd jau spriež par reklāmu virtuālās realitātes metaversā. Pēc gadiem pieciem, iespējams, jau varēsim «apsēsties» cits citam pretim, ne tikai redzot sev priekšā attēlu, bet arī jūtot otra smaržu, taču faktiski atrasties kaut otrā pasaules galā, spriež Ozols. Digitālā pieredze strauji paplašinās, šobrīd jautājums vairāk ir par to, cik strauji iekārtas, kas var nodrošināt šādu pieredzējumu, kļūs plaši pieejamas. 

Absolūti lielāko daļu savu pakalpojumu Httpool Latvia eksportē. Starp viņu klientiem ir gan lieli Latvijas uzņēmumi, kas eksportē, piemēram, Madara Cosmetics, gan ārvalstu uzņēmēji. «Piemēram, mēs bijām identificējuši mobilo spēļu ražotājus no visas pasaules, ko piesaistījām kā klientu,» stāsta Ozols.

Jaunais izrāviens

Arnis Ozols kā uzņēmējs ir izaudzis digitālās reklāmas nozarē, ilgus gadus strādājis Delfi koncernā, sācis kā pārdevējs, kļuvis par reklāmas nodaļas vadītāju. «Kādā brīdī nonācu pie atziņas, ka visu jau zinu,» viņš stāsta. Taču tagad godīgi atzīst — daudzus tehnoloģiskos risinājumus viņa darbinieki jau pārzina labāk par pašu.

Httpool Latvia dibināts 2019. gadā. Taču uzņēmuma pirmsākums bija digitālā aģentūra, ko Ozols izveidoja kopā ar kolēģi Mariusu Ivanovu. Abi iepazinās, kad Arnis tiesāja basketbola spēles, bet Mariuss bija dīdžejs. 

Toreiz uzņēmumu reģistrēja Igaunijā — tā kā partneri bija no dažādām valstīm, tas gluži vienkārši bija ērtāk. «Aisberga redzamā daļa ir mūsu veiksme, bet tas, kas ir iekšā darījies, ir cits stāsts. Atbildības slogs un finansiālās saistības, ko bijām privāti uzņēmušies, lai izveidotu šo uzņēmumu, bijušas ievērojamas.»

Pagrieziena punkts bija izpratne par to, ka jāorientējas uz ārējo tirgu. LinkedIn viņu bija uzrunājis Httpool Slovēnijas pārstāvis, kurš meklēja uzņēmuma pārstāvi Baltijā, taču algotu darbu Ozols vairs negribēja, bija ieinteresēts partnerībā. Esot daļa no lielākas organizācijas, nevis spītīgi turoties pie tā, ka uzņēmumam jāpieder viņam vienam, nereti var sasniegt vairāk, viņš ir pārliecināts. «Httpool Latvia panākumu atslēga bijusi tieši veiksmīgas partnerības.» Tas ļāvis uzņēmumam izaugt un šobrīd aktīvi ieguldīt ne tikai savu darbinieku attīstībā un izglītībā, bet arī jaunuzņēmumu kopienā, piemēram, konsultējot vietējos uzņēmumus, kuriem ir eksporta potenciāls.

«Mēs varam ļoti palīdzēt augt Latvijas ekonomikai. Ne jau šķeldas vai koka eksports būs tas, kas Latvijai atnesīs izrāvienu. Protams, tās ir tradicionāli svarīgas nozares. Bet vislielāko eksponenciālo izrāvienu var radīt tieši jaunuzņēmumu nozare,» saka Ozols. Tomēr paša uzņēmuma struktūra — tas, ka Latvijas vadītājs ir lielā koncerna partneris, nevis īpašnieks — liegusi atbalsta saņemšanu dažādās valsts administrētās programmās. «Ja gribam kaut vai pietuvoties Igaunijai vai Lietuvai, vārdiem būtu jāsaskan ar darbiem, atbalstam inovācijām un eksportam jābūt ne tikai uz papīra,» viņš nosaka.

Httpool Latvia
Dibināts: 2019. gadā
2021. gads
Apgrozījums: 133 635 549 €
Darbinieku skaits gada sākumā: 35

2022. gads
Apgrozījums pieaudzis par 90%
Darbinieku skaits gada sākumā: 101

Klienti aiz okeāna

Rīgā ir trīs pēcpusdienā, bet Ņujorkā uzņēmumi tikai sāk darbu — ir deviņi no rīta. SEB Global Services biznesa pakalpojumu centrā Rīgā pie sienas laiku skaita vairāki pulksteņi, kuros salīdzināt savu darbalaiku ar klientu citur pasaulē. Vairāk nekā tūkstotis darbinieku no Rīgas nodrošina plašu pakalpojumu klāstu gan iekšējiem klientiem — SEB filiālēm citviet pasaulē —, gan bankas ārējiem klientiem. «Pārsvarā tās ir lielas korporācijas, mūsu klienti ir arī citas lielas pasaules bankas,» stāsta Aļesja Kirčenko, SEB Global Services biznesa pakalpojumu centra Rīgā vadītājas vietniece.

Maksājumu apstrāde un naudas pārvaldības pakalpojumi, vērtspapīru darījumu apstrāde, darbības atbilstības un risku vadība, finanšu tirgus darījumu apstrāde, IT sistēmu izstrāde un uzturēšana — pakalpojumu klāstu uzskaita Mārtiņš Panke, SEB Global Services komunikācijas vadītājs. 

Pērn tieši Rīgā atvērts arī izcilības centrs finanšu noziegumu novēršanai. «Tie ir ar naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomu saistīti pakalpojumi, KYC (know your client jeb zini savu klientu) procesi, darījumu atbilstības starptautisko un nacionālo sankciju prasībām nodrošināšana,» viņš paskaidro. Biznesa centrs ir tieši pakļauts nevis SEB Latvijas filiālei, bet mātesuzņēmumam Zviedrijā.

Kādas bijušas lielākās priekšrocības tik vērienīga pakalpojumu centra izveidošanai tieši Latvijā? «Šeit jau bija filiāle, uzņēmumam bija pieredze šajā tirgū. Mūsu reģiona priekšrocība ir ģeogrāfiskais un arī mentalitātes tuvums Skandināvijai. Esam arī daļa no Eiropas Savienības — ir vienoti standarti gan informācijas drošības, gan citos jautājumus,» stāsta Kirčenko. 

Sākumā, nenoliedzami, Latvijas un Baltijas priekšrocība bijusi salīdzinoši zemas izmaksas. Taču laika gaitā tās izlīdzinājušās. «Šobrīd priekšplānā izvirzās talantu pieejamība, mūsu priekšrocība, protams, ir valodu zināšanas, Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu, ir arī daudz vairāk ārzemju studentu,» viņa stāsta. 

Darbaspēks no ārpuses

«Mums beidzot ir jāpasaka sev ļoti atklāti, ka ir vajadzīgs darbaspēks no ārpuses,» saka Kirčenko. Šobrīd to algošanas process ir ārkārtīgi sarežģīts. «Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ļoti klibo operatīvie procesi, daudz kas ir atkarīgs no darbinieka, pie kura nokļūsti, process var ilgt vairākus mēnešus.» Ik gadu uzņēmumam jāpieņem gandrīz 200 darbinieku, lai uzturētu iekšējo darbinieku mainību un spētu nodrošināt jaunas funkcijas. Lai piesaistītu jaunus darbiniekus, SEB Global Services biznesa pakalpojumu centrs aktīvi sadarbojas gan ar augstskolām, gan dažādām organizācijām.

Aļesja Kirčenko vada arī Starptautisko biznesa pakalpojumu vadītāju asociāciju, kas pārstāv Latviju, Poliju, Čehiju, Rumāniju, Balkānu valstis. «Mēs kā nozare esam ieinteresēti padarīt to par labi zināmu faktu, ka ir uzņēmumi, kas piedāvā plašas iespējas mūsu cilvēkiem. Vari atrasties savās mājās, bet vienlaikus veidot starptautisku karjeru.» Otra asociācijas prioritāte ir politikas veidošana un nozares attīstības veicināšana.

«Visi cīnās par talantu, valsts līmenī ir nepieciešams atbalstīt jaunu darbinieku piesaisti. Ir jārisina migrācijas, tālākizglītības un mūžizglītības jautājumi, kā attīstīt digitālās prasmes universitātēs. Diemžēl līdz šim neesmu redzējusi fokusētu pieeju, kā to risināsim,» stāsta Kirčenko. 

Daugavmalā esošajā biroju ēkā, kuras lielāko daļu aizņēmis biznesa pakalpojumu centrs, šobrīd valda jurģu noskaņa. Pavasarī uzņēmums pārvāksies uz tam speciāli būvētu biroja kompleksu Teikā, VEF vēsturiskajā apkārtnē. Arī tas ir viens no veidiem, kā piesaistīt darbiniekus, — nodrošinot modernu un patīkamu darba telpu. Jaunajā birojā, kas būšot zonēts dažādām aktivitātēm — koncentrētam darbam, kopā strādāšanai, spēku atgūšanai —, paredzēta arī telpa meditācijai un lūgšanām. Darbinieku klāstam kļūstot aizvien plašākam, jānodrošina arī plašāks viņu vajadzību loks.

SEB Global Services biznesa pakalpojumu centrs Rīgā
Dibināts: 2006. gadā
Darbinieku skaits: 1100

Biznesa pakalpojumu 50 topa eksportētāji 

2022. gada pirmajos trijos ceturkšņos*

4finance AS
AK TRANSGROUP SIA
All Media Latvia SIA
Allnex Latvia SIA
Atlas Services Group Latvia SIA
Augstsprieguma tīkls AS
Bayer SIA
Booking Group Corporation SIA
CHEMISPEC SIA
Circle K Business Centre SIA
Dentsu Latvia SIA
Discover Car Hire AS
DOKUMEDS SIA
Droga-A SIA
ERNST & YOUNG BALTIC SIA
ESTMA SIA
EUGESTA un Partneri SIA
Food Union Management SIA
Forta Prefab SIA
Giraffe360 SIA
Httpool Latvia SIA
Innovative Travel Solutions SIA
Jelgavas Tipogrāfija SIA
JOOM SIA
Jungent Latvia AS
LAPA Ltd SIA
Latvenergo AS
Luminor Bank Latvijas filiāle
Maxima Latvija SIA
MIXD Performance AS
MIXD SIA
Mobnx SIA
MSC Shared Service Center Riga SIA
Omega Pharma Baltics SIA
Poligrāfijas grupa Mūkusala SIA
Preferrent SIA
Printful Latvia AS
RealWeb Latvia SIA
Rimi Baltic SIA
Samsung Electronics Baltics SIA
Setupad SIA
Siltumelektroprojekts AS
SSI Schaefer SIA
Sun Finance Group AS
Swedbank AB (publ) Latvijas filiāle
Tenax Install SIA
Tieto Latvia SIA
Uralchem Trading SIA
VLAVI SWE SIA
YM Media Europe SIA

* Komersanti sakārtoti alfabētiskā secībā, nevis pēc eksporta apjoma, jo statistikā nav nodalīti biznesa pakalpojumi no ienākumiem citās jomās, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās.

Biznesa pakalpojumu eksports pa apakšnozarēm miljoni eiro (2022. gada 1.—3. ceturksnī)

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem