Viena no jaunajām vēja turbīnām Kaigu purvā. Foto — Latvenergo
Lielā vēja turbīna gaisā aizņem vietu, kas pielīdzināma četriem futbola laukumiem. Pirmie šādi milži jau tiek slieti Kaigu purvā netālu no Jelgavas. Bet izpētē ir ieceres par vēl diviem tūkstošiem šādu vēja turbīnu visā Latvijā. Cik no tām patiešām varētu tikt uzbūvētas?
Kaigu purvā uzslieto vēja turbīnu spārnu galus var saskatīt jau no Kalnciema tilta uz Liepājas šosejas. Tie sniedzas 266 metru augstumā. Gandrīz kā Eifeļa tornis! Šajā vietā netālu no Jelgavas Latvenergo būvē visjaudīgāko vēja parku Latvijā. Tas saražos tikpat daudz enerģijas, cik pašlaik kopā spēj divi krietni mazākie vēja parki Grobiņā un Tārgalē.
Tādi milži kā Kaigu purvā pagaidām nekur citur valstī vēl nav uzslieti, bet tas ir tikai laika jautājums, jo ieceru netrūkst. Vēl 56 parku ieceres ir izpētes stadijā, bet 16 jau izvērtētas un gatavas nākamajiem soļiem. Visticamāk, no tām izbūvēs tikai dažas, tomēr iedzīvotāji malu malās ir aizkaitināti. Sociālos tīklus pārpludina nikni strīdi sabiedriskajās apspriedēs. Pašvaldību vadītāji pārmet, ka nekontrolētā ieceru izpēte iedzīvotājus sakacinājusi, savukārt vēja parku attīstītāji pārmet stratēģijas trūkumu. Kā valstij izdevies nokaitināt pilnīgi visus, un kāds būs risinājums?
Milzu pūces
Kaigu purva vēja turbīnas viena spārna garums ir 87,5 metri, pastāsta Latvenergo meitasuzņēmuma Laflora Energy valdes loceklis Kaspars Novickis. Pašlaik pilnā augstumā uzceltas jau septiņas turbīnas, bet vēl deviņas pabeigs līdz janvāra vidum. Tas gan lielā mērā atkarīgs no laikapstākļiem — vējš nedrīkst pārsniegt deviņus metrus sekundē, lai turbīnu komponentus celtu gaisā. Montāžai nepieciešams 200 metru augsts celtnis, process ir ārkārtīgi sarežģīts. Viens spārns sver 29 tonnas, bet precizitāte vajadzīga kā ķirurgam, pasmaida Novickis.
Turklāt sarežģīta ir ne tikai montāža vien. Lai milzu detaļas atvestu no Ventspils ostas, kur tās ieradušās ar kuģi, nācies pārbūvēt vairākus ceļu krustojumus. Vietām bija jāzāģē koki, citur jāpārvieto kabeļlīnijas. Saldus rotācijas apļa vidū izvietoja betona blokus, lai konvojs var izbraukt taisni. Vienā piegājienā veda trīs spārnus, un viss konvojs aizņēma aptuveni 400 metrus. Pagrieziens uz Liepājas šoseju pie Grobiņas konvojam prasījis aptuveni 20 minūtes. Lēni bīdījās, kamēr izdevās ielocīt milzu kravu pareizā pozīcijā.
Kaigu purva turbīnas elektrību varētu sākt ražot nākamā gada jūnijā, un visu 16 turbīnu kopējā jauda būs 132 megavati. Tikpat daudz, kā šobrīd spēj saražot divi jau esošie vēja parki pie Grobiņas un Tārgales. Tur turbīnas ir stipri zemākas, mazāk jaudīgas.
Lai gan savu jaudu jau ar šo vienu parku būsim dubultojuši, vēja enerģijas ražošanā joprojām krietni atpaliksim no Lietuvas. Pēc WindEurope datiem, šā gada vidū vēja enerģijas jauda Lietuvā sasniedza 1893 megavatus, Igaunijā — 711, bet Latvijā tikai 137. Turklāt oktobrī lietuvieši savu jaudu palielinājuši līdz 2467 megavatiem.
Vējš un saule pašlaik saražo aptuveni desmito daļu no Latvijai nepieciešamās elektrības. Galvenais avots ir hidroelektrostacijas (46%), seko dabasgāzes dedzināšana (23%), bet 15% elektrības importējam, liecina pagājušā gada dati.
Enerģētikas stratēģija paredz, ka līdz 2030. gadam vēja enerģijas jaudu Latvija palielinās 15 reizes — līdz 2000 megavatiem.
Valsts nosprausto mērķi acīmredzami saklausījuši uzņēmēji. 16 iecerēm ar pavisam 353 turbīnām un kopējo jaudu 2172 megavati ietekmes uz vidi izvērtējums jau pabeigts, liecina Valsts vides dienesta dati. Izvērtējums vēl turpinās 56 iecerēm ar kopējo jaudu 13 746 megavati. Tas ir divreiz vairāk, nekā Latvijas tīklā vispār ir pieejama jauda.
Riebiņi iebilst
«Mēs nejūtam aizstāvību no valsts,» sāji saka Sanda Čingule, ekonomikas zinātņu doktore, Latvijas Piļu un muižu asociācijas un Latgaliešu Kultūras biedrības valdes locekle. No viņas mājas līdz vēja ģeneratoru parkam, kas iecerēts Preiļu novada Riebiņos, ir mazāk nekā divi kilometri. Arī tur plānoti tādi milži kā Kaigu purvā. Latvenergo šim parkam nesen saņēmis pozitīvu ietekmes uz vidi novērtējumu.
Divu kilometru rādiusā ap iecerēto parku ir vēl 92 mājas. «Mēs, iedzīvotāji, bijām šokā,» Sanda apraksta sajūtas, šogad janvārī pirmo reizi uzzinot par ieceri. Viņa domā, ka iepriekšējā pašvaldības vadība no iedzīvotājiem to slēpusi. Iedzīvotāji četrās dienās savāca 1221 parakstu pret šo vēja parku.
Šovasar novadā vadība mainījās, domes jaunais priekšsēdētājs Aldis Adamovičs uzskata, ka vēja parks ir pārāk tuvu mājsaimniecībām. Lai sāktu būvdarbus, Latvenergo jāsaņem pašvaldības būvatļauja. Vai novads tādu sniegs? «Mēs kā deputāti līdz šim esam respektējuši iedzīvotāju prasības, neesam atbalstījuši, bet skatīsimies, kas tiks iesniegts būvvaldē,» atbild Adamovičs. Lai pārliecinātu iedzīvotājus, ka bažām nav pamata, Latvenergo novembra vidū piedāvā ekskursiju uz līdzīgu vēja parku Lietuvā. Arī Adamovičs plāno braukt.
Pašvaldībām, kuru teritorijā izbūvē vēja parkus, ir arī savi labumi — kompensācija, kas atkarīga no vēja parka jaudas. No Riebiņu parka tie būtu aptuveni 140 tūkstoši eiro gadā. Pusi saņemtu pašvaldība, bet otra puses vienādās daļās tiktu sadalīta starp mājsaimniecībām, kas dzīvo divu kilometru rādiusā. Tie būtu aptuveni 750 eiro gadā katrai mājai. Šis ieguvums ir pārāk mazs, komentē Adamovičs. Kompensācija neveido pat pusprocentu no šogad plānotajiem Preiļu novada ieņēmumiem, kas ir gandrīz 34 miljoni eiro.
Optimistiskāks viņš ir par citu pašvaldībā iecerētu vēja parku — Prīkuļi pie Preiļiem. Tam novērtējums jau pabeigts, pašlaik notiek sabiedriskā apspriešana. Tas ir mazāk apdzīvotā vietā, tāpēc arī pretestība ir mazāka.
Tomēr Sanda brauc uz publiskajām sapulcēm un iestājas arī pret šī parka būvniecību. Viņasprāt, ietekmes uz vidi novērtējums veikts nekvalitatīvi. Sanda ir aktīva. Dodas uz sabiedriskajām apspriešanām arī citur apkārtnē. Palīdzību Riebiņu aktīvistiem lūdz arī iedzīvotāji no Nīcgales un Līvāniem. Sanda saka — viņa nav kategoriski pret jebkādiem vēja parkiem, bet rūpīgi jāpārdomā, kur tos izvietot. Vislabāk izvēlēties degradētas vietas.
Preiļu iedzīvotāju vēstulē, kas adresēta arī Valsts prezidentam, izskaidroti galvenie iebildumi pret Riebiņu vēja parku. Un tādu ir daudz. Iedzīvotāji norūpējušies par kultūrvidi un ainavu — tuvumā atrodas vairākas muižas. Turbīnu uzsliešana iznīcināšot tūrisma biznesu un samazinās īpašumu vērtību.
Vietējie satraukti arī par to, kā infraskaņas ietekmēs dzīvniekus un augus. Govīm samazināšoties izslaukums un veiksmīgas apsēklošanas iespēja. Divu kilometru apkārtnē ap parku mītot melnais stārķis, turklāt iecere esot putnu migrācijas ceļā. Cilvēki ir nobažījušies arī par savu veselību. Infraskaņas, zemas frekvences skaņas un mirgošanas efekta dēļ varētu pasliktināties psihoemocionālais stāvoklis. Pētījumu par lielo vēja turbīnu ietekmi uz cilvēka veselību esot maz, un tie paši mēdzot būt angažēti — vēja parku attīstītāju interesēs.
Zinātniski pētījumi gan nepierāda, ka vēja turbīnu radītā infraskaņa bojātu iekšējos orgānus, radītu galvassāpes vai citādi negatīvi ietekmētu cilvēku veselību, šā gada sākumā izpētīja Re:Baltica. Analizējot vairākus pētījumus, žurnālisti secināja, ka turbīnu tuvumā dzīvojošo cilvēku sūdzībām, iespējams, ir psiholoģiski iemesli. Piemēram, Nīderlandē zinātnieki 2021. gadā secināja, ka turbīnu radītā skaņa nekaitē ne sirds un garīgajai veselībai, ne miegam.
Vienā no pētījumiem, kurā piedalījās 23 tūkstoši medmāsu, gan atrasta neliela korelācija starp neregulāru sirdsdarbību un dzīvošanu vietās, kur dzirdams turbīnu troksnis. Taču pētnieki norādījuši, ka galvenais cēlonis, visticamāk, ir ilgstošs aizkaitinājums, nevis fiziska skaņas ietekme.
Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs skaidro, ka izpētes laikā tiek modelēts, kā tuvumā esošās mājas varētu ietekmēt mirgošana. Tas ir efekts, kad dažas minūtes saule iespīd starp turbīnu spārniem no zema leņķa tieši pret kādu māju. Uz šo brīdi esot iespējams turbīnas atslēgt. To varot aprēķināt jau modelēšanas fāzē. Un, ja tomēr kādā mājā konstatē šo problēmu, kad parks jau darbojas, to iespējams pieregulēt arī vēlāk.
«Bet kāpēc mums jābūt par eksperimentiem?» Sanda retoriski vaicā. Solītie labumi, viņasprāt, neatsver riskus. «Ja man sāksies veselības problēmas, diez vai varēšu to kompensēt.» Ja jau ietekmes uz veselību neesot, kāpēc tad valsts vispār šādu kompensāciju piedāvā? Saules parkiem tādu nav. «Tas vien jau parāda, ka ir ietekme,» Sanda paliek pie sava.
Atļauja caur tiesu
«Es neticu un nekad neticēšu, ka lietuvieši, somi vai zviedri grib nogalināt savus cilvēkus un tāpēc būvē vairāk vēja parku,» iebildumus noraida klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS). Jautājumi par turbīnu iespējamu ietekmi uz veselību viņu manāmi aizkaitina. «Somijā vēja enerģijas jauda ir ap 9000 megavatu, Zviedrijā 17 000. Viņi kaut ko nezina, vai mēs zinām vairāk?» viņš retoriski vaicā.
Ministrs bijis citu valstu vēja parkos — ne tur cilvēki pamet īpašumus, ne īpašumiem krītas vērtība, ne arī govīm pazūd piens. Viņaprāt, kampaņa pret vēja parkiem esot labi koordinēta. Sabiedriskajās apspriešanās bieži vien skaļākos pārmetumus izsakot cilvēki, ko vietējie pat nepazīst. «Iedzīvotāju viedoklis ir ļoti svarīgs, bet jāizvērtē, vai tas ir pamatots,» norāda ministrs.
Arguments, par ko gan varētu pastrīdēties, ir ietekme uz ainavu. Tomēr, viņaprāt, «augstsprieguma līnijas vēl sliktāk iederas ainavā, bet mēs tās gribam, jo tās ir nepieciešamas». Ministrs uzskata, ka lauki iztukšojas ne jau vēja turbīnu dēļ, bet tāda ir vispārēja demogrāfijas tendence, turklāt pašvaldībām ar finansējumu sokas arvien grūtāk. Tāpēc kompensācija no vēja parkiem esot laba iespēja.
Arī Latvenergo valdes locekle Ilvija Boreiko novērojusi, ka uz sabiedriskajām apspriešanām parasti nenāk tie iedzīvotāji, kuri atbalsta ieceri, tāpēc rodas maldīgs emocionāls priekšstats, ka visa sabiedrība ir pret. Piemēram, Riebiņos Latvenergo apstaigājuši 73 mājas, kas atrodas divu kilometru attālumā. 40% bijušas neapdzīvotas. 25% iedzīvotāju pauduši neitrālu attieksmi, 18% atbalstījuši ieceri un tikai 5% bijuši pret. Pārējās saimniecības bija apdzīvotas, bet aptaujātāji nevienu uz vietas nesatika. «Es domāju, ka šobrīd tiek pārspīlēts, ka visi ir pret mums. Tas biedē gan politiķus, gan pašvaldības,» spriež Boreiko.
Ja pašvaldība parka būvniecībai atļauju nedod, lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Šādi rīkojās vēja parka Pienava attīstītāji, 2020. gadā pārsūdzot Tukuma novada lēmumu nepiešķirt būvatļauju. Tiesāšanās ilga līdz 2022. gadam, kad Augstākā tiesa atzina — attīstītājam ir taisnība. Jebkuram šāda mēroga objektam esot neizbēgama ietekme uz vidi, tomēr enerģētikas politikas pārorientēšanās uz atjaunīgiem resursiem ir kopīga sabiedrības interese, norādīja tiesa.
Pašlaik Pienavā pie Džūkstes tehniskā specifikācija jau sagatavota, nākamā gada pavasarī būvēs turbīnas, pastāsta pašvaldības vadītājs Gundars Važa. Iedzīvotāji jau apraduši ar faktu, ka vēja parks būs.
Ietekmes novērtējumu patlaban veic vēja parks pie Tumes. «Tur gan cilvēki ņemas,» saka Važa. Lai gan likumā noteikts, ka turbīnām jābūt vismaz 800 metru no mājām, novads šo attālumu noteicis divreiz lielāku — 1,6 kilometri. Iecerēs tas ņemts vērā. Važa uzskata, ka jau no sākta gala Latvijai vajadzējis pārņemt vēja parku plānošanas paraugu no kādas valsts ar lielāku pieredzi, piemēram, Dānijas. Tagad ar dažādām iecerēm nosēta visa Latvija un «tauta ir satracināta».
Iecerētie vēja parki
Foto: TODO : REWORK
Lielais atbirums
Labākajā gadījumā īstenosies 7—10% no šiem projektiem, skaidro ministrs Melnis. Ietekmes uz vidi novērtējums ir tikai pirmais solis. Attīstītājiem arī jāpiesaista finansējums un jāsaņem būvatļauja. Ministrs piekrīt — cilvēku patiešām var saniknot doma, ka ap viņa māju būs veseli pieci vēja parki.
Lielā mērā viņš saskata pašu attīstītāju atbildību, jo viņi par iecerēm augstprātīgi runājot apgalvojuma formā, lai gan patiesībā daudziem pat nav skaidrs, vai būs finansējums.
Ministrs uzskata — tirgus pats sevi sakārtos. Jo zemāka būs elektrības cena, jo vairāk attīstīsies uzņēmējdarbība. Jo lielāks būs elektrības patēriņš, jo lielāka atkal būs cena un lielāka interese attīstīt vēja parkus. «Tas ir balanss, kuru grūti prognozēt.»
Kā piemēru ministrs min saules parku attīstību. Saulainās dienās elektrības cena noslīdot gandrīz līdz nullei, tāpēc saules parku būvēšana pierimusi. «Neviens nenāk šeit investēt miljonus ar domu naudu zaudēt.» Tāpat ar vēja parkiem — kad tirgū būs sasniegts piesātinājums un elektrība kļūs lēta, zudīs biznesa loģika turpināt jaunu parku attīstību.
Bet, ja mēs tagad sabūvēsim vairāk nekā tīklā nepieciešamos 2000 megavatu, kas notiks ar enerģijas atlikumu? «Pirmām kārtām sabūvējam tos tūkstoš vai pusotru tūkstoti megavatu. Tad skatāmies, kā tas iet uz priekšu,» mudina Melnis. Latvija vēlas izbūvēt starpsavienojumu ar Zviedriju, kas būtu svarīgi gan enerģētiskās drošības ziņā, gan palīdzētu samazināt cenu svārstības. «Bet, ja mums ir enerģijas deficīts, viņiem par to nav nekādas intereses,» saka ministrs.
«Ekonomiskais pamatojums būvēt vēja parkus krītas ar katru dienu,» norāda arī Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs. Baltijas valstu elektrības trauks ir vienots — jo vairāk sabūvē kaimiņvalstis, jo vairāk aizpildās reģionam nepieciešamais apjoms. Savukārt, jo zemāka kļūs elektrības cena, jo negribīgāk bankas šos projektus finansēs. Nāburga ieskatā visgatavākie projekti Latvijā ir parki Kaigu purvā, starp Dobeli un Tukumu un pie Smiltenes. Diezgan tālu ieceru attīstītāji tikuši arī pie Liepājas un Ventspils.
Papildus šiem pieciem viņš tirgū saskata iespēju vēl aptuveni pieciem parkiem. Pie Līvāniem cilvēki uztraucoties, ka tur pēta septiņas ieceres. «Cilvēki sēž ofisos pie kartēm un baksta ar pirkstu. Skaidrs, ka nebūs pie Līvāniem ne septiņi, ne pieci. Visticamāk, Līvāniem nebūs pat viena vēja parka,» Nāburgs spriež.
Par lielo ieceru atbirumu liecina arī pašu attīstītāju pieredze. Piemēram, Latvenergo pie vēja parku attīstīšanas aktīvi ķērās 2022. gadā. Daļu attīsta uz Latvijas valsts mežu zemes ar meitasuzņēmumu Latvijas Vēja parki. Divus projektus — Riebiņus un Pienavu — iegādājušies no privātajiem attīstītājiem, sauszemes parkus ārpus valsts mežiem attīsta arī bez kompanjoniem. Kopumā uzņēmumam ir 13 ieceres, un jau tagad ir skaidrs, ka četras neizdosies. Piemēram, Zažēnu purvā izpētes laikā atklāta liela sikspārņu koncentrācija, bet Latvijas Vēja parku ieceres Ogre—Bauska—Aizkraukle un Balvi—Ludza parkiem neīstenosies Aizsardzības ministrijas noteikto ierobežojumu dēļ.
«Starptautiskā prakse ir tāda, ka tikai 30% no sākotnējām iecerēm nonāk līdz būvatļaujām,» pastāsta Boreiko. Turklāt tikai tad, kad ir skaidrs, cik daudz turbīnu konkrētajā vietā iespējams izbūvēt un vai pašvaldība dod būvatļauju, tiek meklēts finansējums un rēķināta ekonomiskā atdeve. Lielā pārsātinājuma dēļ vides novērtējums prognozēto astoņu mēnešu vietā prasot 30 un pat vairāk. Turklāt novērtējuma procesā vidēji 70% no turbīnām atkrīt. Šī atbiruma dēļ attīstītāji piesaka vairāk turbīnu, nekā reāli plāno. Piemēram, Riebiņos pieteica 35 turbīnas, bet pozitīvu atzinumu saņēma 12. Limbažos sākts ar 45, bet tagad ir skaidrs, ka runa būs par ne vairāk kā 12.
Tikmēr, piemēram, uzņēmums Ignitis Renewables veido hibrīdtehnoloģiju parkus — saules, vēja un uzkrājošo tehnoloģiju apvienojumu. Trīs Latvijas vietās — Kuldīgas, Saldus un Bauskas novadā — uzņēmums jau nodevis ekspluatācijā saules parkus. Tagad tiem jāpievieno vēja tehnoloģijas, stāsta uzņēmuma vadītāja Latvijā Baiba Lāce. Ietekmes uz vidi novērtējumi jau iesniegti. Ja saņems pozitīvu atzinumu, nākamais solis būs projekta gatavošana investīciju lēmumam, ko pieņems Ignitis holdinga valde.
Vides novērtējumu vēl veic vēja parku iecerēm Tukuma un Balvu novadā, tas pabeigts divām iecerēm Saldus novadā, kur sākta lemšana par investīcijām. Skaidrs, ka no visām Latvijas vēja parku iecerēm īstenosies mazākā daļa, prognozē Lāce. Viņasprāt, 7—20%.
Foto: TODO : REWORK
Kritiskā masa
«Lēta zaļa enerģija ir priekšnosacījums daudzām jaunām nozarēm, izvēloties vietu, kur investēt,» norāda Toms Nāburgs. Piemēram, datu centri, kam nepieciešams liels enerģijas apjoms. Šajā nozarē starp valstīm sākusies liela konkurence. Ņemot vērā tempu, ar kādu Lietuva attīsta savu vēja un saules enerģiju, Nāburgs pieļauj, ka starptautiskajiem investoriem būs pamats dot priekšroku mūsu kaimiņiem. Viņaprāt, Lietuva daudz mērķtiecīgāk saskata jauno pasaules ekonomisko modeli un tāpēc viņiem izdodas tik ievērojami kāpināt iekšzemes kopproduktu, kamēr Latvija iepaliek. «Lētas elektroenerģijas pieejamība ir faktors, kas virza valsts un reģionu ekonomisko attīstību.» Bet Latvijā «nav redzējuma, nav stratēģijas, nav konsekventa plāna un rīcības», Nāburgs ir skarbs.
Viņaprāt, valsts nav spējusi skaidri paust, kāpēc vēja parki sabiedrībai ir vajadzīgi. Šādā nenoteiktībā viegli parādīties populismam. Arī attīstītāji par vēlu iesaistījušies šo viedokļu atspēkošanā, jo licies, ka tos pauž margināļi, par kuriem sabiedrības vairākums tikai pasmaidīs. «Bet izskatās, ka pašvaldību vēlēšanu laikā jautājums vēl uzpūsts un radīta mākslīga problēma. Pēc vēlēšanām tas ir krietni norimies, bet kritiskā masa tika panākta,» novērojis Nāburgs.
Ministrs Melnis piekrīt, ka Lietuvā valda atšķirīga pieeja, cits citu vairāk atbalstot. «Ne velti ir teiciens — latvietim labākais ēdiens ir latvietis. Tas diemžēl ļoti bieži rezultējas ar to, ka mēs negribam neko,» saka ministrs. Viņš piekrīt, ka vajadzēja vairāk un agrāk skaidrot sabiedrībai vēja parku nozīmi, bet tā vietā ministrija koncentrējusies uz juridisko rāmi, lai iesaistītajiem būtu skaidri spēles noteikumi. «Tā problēma jau radusies tieši nozarē, ka ir šie oportūnisti, attīstītāji, kuri ļoti augstprātīgi runā ar sabiedrību. Tādēļ arī tā milzīgā pretestība radusies,» viņš secina.
Lai iedzīvotājus nomierinātu, ministrs virza likuma grozījumus, kas noteiktu, ka pašvaldības varēs atteikties no vēja parku iecerēm, ja tajās jau attīstās projekti ar vismaz 150 megavatu jaudu vai plānošanas reģionā ir projekti ar vismaz 500 megavatu jaudu. Grozījumi jau tiek apspriesti atbildīgajā Saeimas komisijā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
