Foto — Ieva Salmane
Daudzas tendences internetā nāk un iet, bet Inbox.lv paliek. Populārā interneta pastkastīšu platforma jau 15 gadu iekļūst Latvijā mīlētāko zīmolu topā. Tās īpašniekam — uzņēmumam Inbokss — vietējā kapitāla uzņēmumu vidū nozīmīgu konkurentu vairs nav
No Matrožu ielas biroju ēkas septītā stāva paveras pasakaina ainava uz Zunda kanālu. Tālumā draudīgi milst melni lietus mākoņi. Arī ūdens kļūst tumšs, tāpēc īpaši izceļas piestātnē pietauvoto jahtu baltums. Iespēju strādāt birojā ar šādu skatu apjūsmo katrs jauns ienācējs, bet Inboksa vadītājs un īpašnieks Andris Griķis pie tā jau pieradis. Tāpat kā pie sava produkta iekļūšanas Latvijā mīlētāko zīmolu topā.
Pārsteigums tas bija 2010. gadā, kad Inbox.lv ieguva trešo vietu kopvērtējumā — uzreiz pēc Google un Nokia, Griķis stāsta, rādot slavas sienu ar diplomiem. «Pirmajos gados ļoti priecājāmies un pārdzīvojām, nu jau tas kļuvis par ieradumu,» viņš saka, tomēr tas neizklausās iedomīgi. Šogad savā kategorijā Inbox.lv konkurēja ar tādiem zīmoliem kā Depo, Lidl, LMT, Maxima, Omniva, Swedbank un citiem.
Ar skatu uz kanālu strādā arī uzņēmuma darbinieki stiklotās ēkas otrajā stāvā. Kaut gan birojs iekārtots pēc atvērta tipa principiem, te ir pārsteidzoši kluss. Pat konsultantu telefonsarunas nav iespējams saklausīt, redzamas tikai lūpu kustības. «Atšķirībā no citiem mēs joprojām piedāvājam klientu apkalpošanas servisu pa tālruni,» piebilst uzņēmuma īpašnieks. Jautājumi esot visdažādākie, sākot no tā, ka cilvēks aizmirsis savu e-pasta adresi, un beidzot ar tēmām, kas nav saistītas ar pakalpojumiem.
Kopumā e-pasta platformai Inbox.lv ir vairāk nekā miljons lietotāju, divas trešdaļas vecumā virs 30 gadiem, 85% klientu atrodas Latvijā. Lielākā daļa no tiem, kas pakalpojumu lieto ārzemēs, varētu būt emigrējušie Latvijas iedzīvotāji, pieļauj uzņēmuma īpašnieks. Detalizēti tas gan nav pētīts. Lietotāju skaits ārvalstīs turpina pieaugt.
Interesanti, ka daļa lietotāju atrodas Bangladešā. Šim tirgum uzņēmums nekad speciāli nav strādājis, tomēr skaidrojumu šai tendencei arī īpaši nemeklē. Pārliecinās tikai par to, ka e-pastu izmanto īsti cilvēki, konti nav radīti krāpnieciskām darbībām vai surogātpasta sūtīšanai. Piemērojoties pieprasījumam, izveidojuši hindu saskarni.
Šādas pēkšņas tendences interneta pasaulē nav nekas neparasts. Agrāk bijis gadījums, kad Ķīnā, dažās Pekinas un Šanhajas skolās, īsā laikā milzu popularitāti ieguva Inbox.lv foto glabāšanas un pārsūtīšanas sadaļa. Skolēni šo pakalpojumu izmantoja, lai izvietotu anime stila attēlus. Uzņēmums to uzzināja, kad sadaļa pēkšņi «sāka bremzēt». Tā kā milzīgo apjomu tehniski nebija iespējams apkalpot un finanšu resursu ievērojamu uzlabojumu veikšanai bija par maz, vienkārši bloķēja piekļuvi no Ķīnas IP adresēm. «Varbūt tā bija lielākā attīstības kļūda,» pasmaida uzņēmējs.
Saredzēja iespēju
Griķa rīcībā Inbox.lv nonāca 2001. gadā, kad kopā ar biznesa partneri Jevgeniju Kuzņecovu to nopirka par 50 tūkstošiem dolāru. Griķim pieder 92% uzņēmuma daļu. Portālu kā studiju projektu 1998. gadā bija izveidojis Niks Ustinovs, kurš tagad zināms kā jaunuzņēmējs un digitālo produktu tulkošanas platformas Lokalise līdzdibinātājs. Darījuma brīdī Inbox.lv bija simt tūkstoši kontu un 50—60 tūkstoši aktīvu lietotāju. Lielākie konkurenti divi — Yahoo.com un Mail.ru, ko lielākoties izmantoja krieviski runājošie iedzīvotāji.
Daudzi laikabiedri toreiz šo darījumu sauca par neprātīgu rīcību, jo interneta lietotāju īpatsvars Latvijā bija tikai 8%. Turpretī Griķis uzskatīja, ka rīkojies pareizi, jo «internetā ir nākotne». Pats bija tās nelielās iedzīvotāju daļas vidū, kas internetu izmantoja. Atceras, ka pieslēgumu nodrošināja lielākoties iezvanpieejas modemi un «katras lapas atvēršana prasīja 8—10 sekundes».
Viņam kopā ar Kuzņecovu jau piederēja neliela datu drošības IT kompānija DDT, un Inbox.lv nopirka tāpēc, ka gribēja attīstīties. No kurienes tajā laikā interese un zināšanas par tehnoloģijām? Griķis sevi sauc par fizmatu. Pabeidzis toreizējo Rīgas 1. vidusskolu un, izturot milzīgu konkursu, Politehniskajā institūtā studējis par robottehnikas inženieri. Taču pēc padomju okupācijas beigām Rīgas rūpnieciskā robotu rūpnīca darbu tā arī nesāka, un viņš mācības pārtrauca. Gan tāpēc, ka šādi speciālisti vairs nebija vajadzīgi, gan tāpēc, ka sāka nodarboties ar biznesu. Trīs gadi augstskolā bija devuši vērtīgu zināšanu bagāžu.
Starp citu, tolaik Griķa un viņa biznesa partnera redzeslokā nonāca vēl viens interneta projekts — Mail.lv. Uzrunāja arī to, bet īpašnieks savu produktu pārdot nepiekrita. Laika gaitā tas darbību pārtrauca, un tagad Inboksam pieder arī šis domēns. Pakāpeniski uzņēmums savu portfeli papildinājis ar vēl virkni zīmolu: Inbox.lt, Inbox.ee un Inbox.eu, kas piedāvā komercdomēnu pasta pakalpojumu un lietotājiem pieejams par maksu. Termins «komercdomēna pasts» apzīmē e-pasta pakalpojumu, kas darbojas, izmantojot konkrētu uzņēmuma vai organizācijas domēna vārdu, piemēram, [email protected]. Tā attīstībā ieguldītas lielas pūles, kas nu sāk atmaksāties un dot «vērā ņemamus ienākumus». Jauno lietotāju skaits aug, kopumā šo klientu daudzums jau mērāms tūkstošos. Konkrētus uzņēmumu nosaukumus Griķis nenosauc — tas nebūšot korekti.
Klienti Inboksa piedāvāto komerc-domēnu pastu izvēlas ne tikai patriotisku jūtu vadīti. Viņus pievilina arī cena un lietošanas ērtums. «Vienmēr esam veidojuši tādu izskatu, lai jebkuram cilvēkam Latvijā tas būtu saprotams. 90% lietotāju nav nepieciešamas dažādas fīčas, tās tikai apgrūtina interfeisu un lietojamību.» Iestarpinu savus novērojumus par vairāku citu vietņu izskatu, kas nesen kļuvušas vizuāli modernākas un košākas, bet tagad grūti izmantojamas, jo nepārskatāmas. «Ja tev ir ļoti moderns ūdenskrāns, bet no rīta, mazgājot zobus, to grūti izmantot — kam tev šāds ūdenskrāns? Lietām ir jābūt ērtām.» Patiesībā arī Inbox saskarnē izmaiņas notiek regulāri, taču tā, lai lietotājam neradītu trauksmi, ka viss sajaukts vietām un neko nevar atrast. Bet, ja salīdzinātu izskatu tagad un pirms 20 gadiem, tās būtu acīmredzamas.
Šaubās par godīgu konkurenci
Nesen uzņēmums par salīdzinoši nelielu summu iegādājās arī Baltcom komercdomēnu pastu. Tāpat tam pieder visas pastkastītes, kas beidzas ar
@tvnet.lv. Īpašnieks «pārdeva par sīknaudu», jo pašam servisa uzturēšana vairs neatmaksājās, komentē Griķis. Jaunas pastkastītes ar šo domēna vārdu nav iespējams reģistrēt, bet esošās tiek uzturētas. Savu elektroniskā pasta pakalpojumu vairs nepiedāvā arī agrāk populārie vietējie zīmoli Navigators.lv un Apollo.lv.
Visu šo procesu rezultātā Inboksa kopējā tirgus daļa Latvijā veido ap 70%, apgalvo uzņēmuma īpašnieks. Asākais konkurents ir Gmail.com, ko Google izveidoja 2004. gadā. Griķis gan norāda, ka šī servisa darbība rada jautājumus par godīgu konkurenci. «Juridiski strīdīgs ir jautājums par to, ka Android viedtālruni nevar lietot bez Gmail konta. Mums nav tādas naudas, lai par to tiesātos.» ASV un Eiropā Gmail.com vairākkārt kritizēts un sodīts arī par to, ka ienākošo vēstuļu sadaļā tiek rādītas reklāmas, lai gan lietotāji nav devuši skaidru piekrišanu. Tāpat agrāk tika apstrīdēta prakse automātiski skenēt e-pastus reklāmas mērķiem.
Tam šajā biznesā ir nozīmīga loma, jo e-pasta pakalpojumu sniedzēji ienākumus gūst divos veidos: piesaistot reklāmdevējus un saņemot abonēšanas maksu. Respektīvi, spēkā ir vecais tirgus likums — ja nevēlies redzēt reklāmu, izmanto maksas pakalpojumu. No Inbox.lv ierindas pastkastīšu lietotājiem to gatavs darīt tikai pusprocents, un pēdējos 10 gados Inbokss ir viens no reklāmas ieņēmumu līderiem Latvijā. Nereklāmas ieņēmumi tagad veido tikai nedaudz virs 20% no kopējā ieņēmumu apjoma.
Neveiksmes norūda
Viena no uzņēmuma panākumu atslēgām noteikti ir Griķa patika iet citiem pa priekšu. Viņš izvēlas riskēt, nevis nogaidīt, lai novērotu, kurā virzienā tendence aizvirzīsies. «Ir jāriskē, nedrīkst tehnoloģiski atpalikt!» Šo domāšanas veidu labi ilustrē lēmums jau 2012. gadā izveidot Inbox lietotni. Tobrīd tā gandrīz nevienam Latvijā vēl nebija vajadzīga, jo viedtālruņu bija ļoti maz. Inbokss izstrādāja mobilās lietotnes versijas gan Android, gan iOS ierīcēm. Radīja arī Huawei viedtālruņiem pielāgotu versiju, tajos izmanto ražotāju pašu izstrādāto operētājsistēmu. Dati rāda, ka Android ierīcēs lietotne lejupielādēta vairāk nekā miljons reižu.
Iepriekš intervijās Griķis pats teicis, ka nav tādas veiksmes formulas, kas uzņēmumam ļāvusi gūt panākumus. Jo tā nav nekāda loterija vai kazino! Finansiālie panākumi ir likumsakarība, ja lēmumi rūpīgi izvērtēti un ieguldīts mērķtiecīgs darbs, izpildot dienas, mēneša un gada uzdevumus. «Taču arī tad ne vienmēr izdodas sasniegt gaidīto rezultātu. Visiem patīk izcelt veiksmes, bet nemēdz būt veiksmes bez neveiksmēm. Tās norūda un padara stiprāku.»
Viens no neveiksmīgu projektu piemēriem ir e-pasta lietotne Samsung un LG gudrajiem televizoriem. Šķita, ka arī tāda būs nepieciešama. Tomēr produkts neiedzīvojās. «Tā bija nejēdzīgi iztērēta nauda,» atzīst Griķis. Kad jautāju, vai runa ir par tūkstošiem, viņš atbild — šajā biznesā visu mēra desmitos un simtos tūkstošu. Kā ar šāda apmēra zaudējumiem sadzīvot? Norīt un iet uz priekšu! «Visas lielās kompānijas ir norakstījušas kādus projektus. Tā vienkārši ir. Pat analītika nepalīdz. Tad jābūt gaišreģim, kurš nekad nekļūdās!»
Pie neveiksmīgiem projektiem pieskaitāms arī sociālais tīkls Amigos.lv
un centieni piesaistīt igauņus platformai Inbox.ee, kad 2023. gadā kaimiņvalstī populāro e-pasta servisu Hot.ee nopirka Norvēģijas kompānija un pieeju sāka piedāvāt tikai par abonēšanas maksu. Inboksa reklāmas kampaņas izmaksas sasniedza 20—30 tūkstošus eiro, bet jauno lietotāju skaits — ne vairāk par tūkstoti. Izrādās, interneta lietotāji vienlaikus ir progresīvi un konservatīvi. «Ja nepiedāvā kaut ko revolucionāri jaunu kā ChatGPT, nekādas milzu izmaiņas nenotiek.»
Klikšķu fermas un hakeri
Gluži tāpat kā pirms 25 gadiem Griķis paredzēja interneta ēras uzplaukumu, tagad viņš droši prognozē, ka «nākotne ir dažādos mākslīgā intelekta pielietojumos». Uzņēmumam jau trīs gadus ir savs mākslīgais neironu tīkls, kas palīdz cīņā pret surogātpasta sūtītājiem un citiem noteikumu pārkāpējiem. Visbiežāk šie cilvēki fiziski atrodas «klikšķu fermās» Bangladešā, Ķīnā un citās blīvi apdzīvotās valstīs. Viņu uzdevums ir izveidot elektroniskās pastkastes un masveidā izsūtīt vēstules.
Šādas aktivitātes pasaulē notika jau tūkstošgades sākumā, bet Latviju masveidā sasniedza ap 2008. gadu. «Sākumā nesapratām, kas notiek — ienākošā pasta slūžas vienā brīdī bija pārpildītas.» Izrādījās, Indijā atvērta ģeneriskās viagras ražotne, izsūtītas pirmās partijas, simtiem kompāniju šo medikamentu tirgo daudz lētāk par oriģinālu un mēģina pārdot, izsūtot mēstules.
Bet nopietnākās tehniskās problēmas radās laikā, kad pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā notika masveida DDoS uzbrukumi e-pasta sistēmām, tie ilga vairākas nedēļas. Lai uzlabotu veiktspēju un drošību, daļa datu plūsmas tika novirzīta caur ASV uzņēmuma Cloudflare tīklu un pārcelta uz Vācijas datu centru, kas lepojās ar milzīgu kapacitāti. Tomēr uzbrukumu apjoms bija tik liels, ka pat tā sistēmas īslaicīgi nespēja izturēt slodzi. «Mēs tam bijām gatavi un dažu dienu laikā spējām problēmu atrisināt,» stāsta Griķis.
Pērk, bet nepārdod
Meklējot iespējas paplašināties citos segmentos, kompānija Inbokss pirms septiņiem gadiem sāka veidot tirdzniecības platformu Pērc un pārdod jeb Pp.lv. Griķis stāsta, ka to izveidoja pēc tam, kad gribēja nopirkt populārāko platformu Ss.lv, bet īpašnieks nepiekrita to pārdot. Iemesls ir acīmredzams. Pēc Lursoft datiem, piemēram, pagājušajā gadā uzņēmuma SS apgrozījums bija 12,5 miljoni eiro, bet peļņa — gandrīz deviņi miljoni.
«Nekur citur Baltijā nav tā, ka viena platforma ir vadošā gan nekustamo īpašumu, gan auto jomā,» stāsta Griķis. Šo fenomenu visdrīzāk noteicis iestaigātās takas sindroms. Auditorijas pētījumi rādot, ka ikvienam no mums ir 3—5 portāli, kurus ikdienā apmeklējam. To ļoti grūti izmainīt, taču Inbokss cenšas un Pērc un pārdod auditorijas apmēru vērtē kā labu.
Ik pa laikam parādās arī piedāvājumi nopirkt pašu Inboksu, tomēr līdz šim neviens no piedāvājumiem nav licies pietiekami vilinošs. 2016. gada intervijā uzņēmējs lēsa, ka uzņēmuma vērtība varētu būt 7—15 miljoni eiro. Tagad konkrētu summu vairs nenosauc, tikai apstiprina, ka tā ir lielāka. «Mēs varam fantazēt un rēķināt, bet reālā cena fiksējas tikai pirkšanas un pārdošanas brīdī.»
Kāpēc šis ir labs bizness? «Jebkurš bizness, kas nes peļņu, ir labs,» vienkārši atbild Griķis un atgādina vienkāršu biznesa principu — galvenais uzdevums ir panākt, lai kaudzīte ar ienākošajiem rēķiniem būtu mazāka par izejošajiem rēķiniem.
Arvien demokrātiskāks
Pašlaik uzņēmumā strādā 50 darbinieku — klientu apkalpošanas, mārketinga un pārdošanas jomas speciālisti, programmētāji un citi. Iespējams, tas ir vienīgais Latvijā, kur joprojām darbojas atsevišķa nodaļa, kas veic baneru izstrādi un uzturēšanu. Ir daži darbinieki, kas uzņēmumā strādā gandrīz no pašiem pirmsākumiem, vairāk nekā 20 gadu. «Pirmajās dienās bijām tikai mēs ar biznesa partneri un viens programmētājs, kurš jau pirms laba laika aizbrauca strādāt uz Spāniju.»
Smadzeņu aizplūšana IT jomā jau sen tiek minēta kā Latvijas problēma, tomēr Griķis īsti nepiekrīt: «Te es dzirdu kārtējās latviešu gaudas. Katrā profesijā — vai tie ir palīgstrādnieki Zeltiņos, vai inženieri Rīgā — ir sava tirgus cena, par kādu cilvēki gatavi strādāt. Lai cik interesants būtu darbs, neviens nav gatavs strādāt par 20—30% zem tirgus cenas.» Piesaistot programmētājus, jākonkurē ar visu pasauli un ārzemēs piedāvātajām algām.
Īpašnieki pienākumus kompānijā savā starpā ir sadalījuši: Kuzņecovs atbild par tehnoloģisko pusi, Griķis par pārdošanas un mārketinga jautājumiem. Kādu vadības stilu izvēlas? «Ar katru gadu kļūstu aizvien demokrātiskāks.» Agrāk bijuši brīži, kad atlaiž uzreiz visus nodaļu vadītājus. To stāstot, viņš atsaucas uz vienu no ASV uzņēmēja Vorena Bafeta vadības principiem — algot darbiniekus, kas savā jomā zina vairāk nekā pats. «Teorijā — skaista frāze, bet paiet vismaz pieci gadi, kamēr to izdodas panākt pilnībā.»
Ideālā gadījumā ar katru nodaļas vadītāju procesa virzības gaitu pietiekot pārrunāt vienu vai divas reizes mēnesī. Būtiskākais esot izstrādāt pārskatu sistēmu, kas dod priekšstatu par nodaļas vadības un procesu kvalitāti. «Mans biznesa partneris ir pārmetis, ka pārāk jaucos nodaļu iekšējā darbā. Bet tas tikai tāpēc, ka viss nenotiek, kā vajag. Un tādā gadījumā ir jāpieņem nežēlīgais lēmums nodaļas vadītāju atlaist. Ja nespēj patstāvīgi noorganizēt darbu, tad nav vajadzīgs!»
Andra Griķa atziņas
Tā nav biznesa stratēģija — izdzīvot. Šāds jēdziens biznesā vispār nedrīkst eksistēt!
Produkta kvalitāte, pakalpojuma pieejamība ir svarīgāka par reklāmas kampaņām.
Stāsts par lētajiem un labajiem indiešu programmētājiem nav patiess. Saņemtajā atalgojumā atspoguļojas reālā darba produktivitāte.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
