Ilustrācija — Krišs Salmanis
No septembra skolās mācībām jānotiek tikai latviešu valodā. Vai šī reforma noslēgusies uz papīra vai arī realitātē? Grūtības ir trešdaļai izglītības iestāžu, konstatējuši eksperti
Piektdienas rītā spīd rudenīgi silta saule un nav vēja. Tā Liepājā negadās bieži. Stadionā darbojas bariņš jauniešu, redzu, iebraucot Piemares pamatskolas pagalmā. Kad izkāpju no mašīnas, bildei pievienojas arī skaņa — saucieni krievu valodā. Sākumā šķiet, ka skolēni darbojas patstāvīgi. Tomēr ne, sporta laukuma malā ir pieaugušais. Notiek sporta stunda. Pamanījuši mani, skolēni apklust, bet skolotāja turpmākās komandas un jauniešu rezultātus izkliedz latviski.
Piemares pamatskola ir viena no trim Liepājas izglītības iestādēm, kas vēl pagājušajā mācību gadā īstenoja mazākumtautību mācību programmu. Latvijā tādu ir gandrīz divsimt, trešdaļa no skolu kopskaita. Kopš septembra visās jāmācās tikai latviski. Kad stadionā novēroto izstāstu Piemares skolas direktorei Gaļinai Skorobogatovai, viņa sola parunāt ar skolotāju. Piebilst, ka visi pedagogi par izmaiņām ir informēti.
Lēmumu par pāreju uz Vienotu skolu, kā reformu dēvē ierēdņi, Saeima pieņēma drīz pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Pirms tam mācības drīkstēja notikt bilingvāli: līdz 6. klasei latviski vismaz 60% apmērā, tālāk līdz 9. klasei — vismaz 80%, bet vidusskolā jau tikai latviski. Procentuālais sadalījums stājās spēkā pirms sešiem gadiem. Agrāk tas nebija skaidri definēts.
Pilnīga pāreja uz latviešu mācībvalodu notikusi trīs gadu laikā, pakāpeniski aptverot visas pamatskolas klašu grupas. Pirmos secinājumus par to, cik veiksmīgi tas izdevies, varēs izdarīt nākamgad. Jaunieši, kas vasarā kārtos pamatskolas beigu eksāmenus, latviski būs mācījušies trīs gadus.
Pāreja uz mācībām latviešu valodā
Bēdu leja
Taču izrādās, ka sporta stundā novērotais nav izņēmuma gadījums Piemares pamatskolā. Tā atrodas Karostā — padomju laikā te bija slēgta militārā bāze. Armijnieki no visas PSRS ieradās ar ģimenēm, tāpēc 60. gados tapa jauna vidusskola, kur mācījās 1500 bērnu. Kad pēc Atmodas vairums militāristu aizbrauca, saruka arī audzēkņu skaits. Nu tas ir ap 380.
Vienota skola šeit joprojām īsti nedarbojas. «Skolotāji stundās runā gan latviski, gan krieviski,» man stāsta pie skolas sastapts skolēns. Tā visiem esot vieglāk, jo klasē ir daudz bērnu no krievu ģimenēm, latviski mājās runājot tikai daži.
Ar šādas mācīšanās sekām nākas cīnīties citām Liepājas skolām. Bērni, kas pārnāk uz tām, latviski runā ļoti vāji, Ir stāsta vairākas skolotājas, kas vēlas palikt anonīmas. Kāpēc šie audzēkņi maina skolu? Jo vecāki prot latviski un vēlas, lai valsts valodas zināšanas būtu arī bērnam, bet secinājuši, ka mazākumtautību skolā «nebūs aršana».
Šādi skolēni nākot ne tikai no Piemares, bet arī no Dzintara vidusskolas. Tā atrodas priekšpilsētā, kur padomju laikos bija slavenais kombināts Lauma. Skolu būvēja strādnieku bērniem, kopš atvēršanas te mācījās divās plūsmās — latviešu un krievu.
Liepājas Valsts tehnikuma dati konkrēti parāda problēmu. No pirmo divu kursu 600 audzēkņiem 26 vērtējumi atrodas «uz riska robežas». Vairums nāk no abām jau minētajām skolām. «Tur ir īsta bēdu leja,» nelaipojot saka tehnikuma direktors Agris Ruperts.
Audzēkņus tehnikumā uzņem pēc skolu izliktajiem gada vērtējumiem. Piemares un Dzintara skolu audzēkņiem tie nav slikti. Bet, kad septembrī visiem pirmkursniekiem jāraksta diagnosticējošie darbi, tieši šo skolu beidzēju rezultāti ir daudz sliktāki par atestāta atzīmēm. «Tie ir kā no divām dažādām pasaulēm,» Ruperts saka.
Līdzīga tendence vērojama visā Latvijā, rāda Izglītības kvalitātes valsts dienesta rudenī publiskotais ziņojums par pāreju uz mācībām latviešu valodā. Tas atspoguļo situāciju 110 mazākumtautību izglītības iestādēs.
Ziņojuma autors Rolands Ozols stāsta, ka 40% devītklasnieku skolotāju izliktie gada vērtējumi ir augstāki nekā eksāmenu rezultāti. Kopš 2023. gada visi skolēni arī 9. klasē kārto vienādus eksāmenus, ko labo centralizēti.
Kad sākās pāreja uz mācībām latviešu valodā, sākās mazākumtautību audzēkņu pieplūdums tālmācības skolās. Ar to pērn tās skaidroja arī sliktos matemātikas eksāmena rezultātus. «Situācija uzlabojas,» tagad apgalvo Eiropas Tālmācības vidusskolas direktore Darja Voitjuka. «Bērni sāk pierast, ka jāmācās latviešu valodā.» Kam klājas grūtāk, sniedz papildu atbalstu, piemēram, individuālas klātienes nodarbības ar latviešu valodas mentoru.
Topa lejasgalā
Piemares skolu šogad pabeidza 35 skolēni. Latviešu valodā vidējais vērtējums bija piecas balles, stāsta latviešu valodas skolotāja Ivanda Rudzīte. Bet valsts pārbaudījumā šīs skolas audzēkņiem izdevās iegūt vidēji tikai 34%. Tas ir astotais sliktākais rezultāts Latvijā, rāda Valsts izglītības attīstības aģentūras nupat publiskotie detalizētie eksāmenu rezultāti. Turklāt rezultāts pasliktinājies, jo gadu iepriekš bija 40%.
Liepājā topa lejasgalā atrodas arī abas pārējās mazākumtautību skolas. Dzintara vidusskolā devītklasnieku vidējais rezultāts ir 40%, bet Liedaga vidusskolā — 43%. Tas ir zem vidējā rādītāja valstī — 59%.
Piemares skolā nepieciešamo 10% slieksni nesasniedza viens skolēns, Dzintara skolā — divi. Nenokārtot latviešu valodas eksāmenu ir diezgan grūti, jo 20% iespējams nopelnīt jau runas daļā, ko skolēns var gatavot par paša izvēlētu tēmu kaut divus gadus iepriekš. Šāda kārtība iedibināta tieši mazākumtautību audzēkņu dēļ, uzskata Ir uzrunātie pedagogi latviešu skolās. Salīdzinājumam — angļu valodas eksāmenā tēmu izlozē uz vietas un sarunu veido spontāni, pārī ar citu skolēnu. Ozols no Izglītības kvalitātes dienesta atzīst, ka nākotnē eksāmena noteikumus vajadzētu mainīt, liekot veidot brīvu sarunu arī latviešu valodā.
Vairāk nekā puse Piemares skolas absolventu aiziet uz profesionālās izglītības iestādēm, aptuveni 15% mācības turpina vidusskolās, bet pārējie sāk darba gaitas Latvijā vai ārzemēs, kur jau atrodas viņu vecāki. Profesionālo skolu popularitātei ir divi galvenie iemesli: iespēja ātrāk apgūt arodu un saņemt stipendiju, uzskata direktores vietniece Sandra Anohina. «Karostā ir vairāk sociālā riska ģimeņu nekā pilsētas centrā. Vecāki bieži nevar nodrošināt kabatas naudu, tāpēc iespēja saņemt stipendiju ir svarīga.»
Tehnikumā gan novērots, ka galvenais iemesls ir cits — doma, ka «gan jau kaut kā tiks cauri». Bet netiek. Latviešu valodas zināšanu trūkums traucē apgūt arī profesiju. Skola piedāvā atbalsta pasākumus, bet tie, kuri nav gatavi piepūlēties, sāk pelnīt sliktas atzīmes, zaudē stipendiju, ierod kavēt lekcijas un beigās mācības pārtrauc. Cik tādu ir un kas ar viņiem notiek tālāk, tehnikums informāciju neapkopo.
Ķīlnieka lomā
Līdzīgus stāstus kā Liepājā uzklausu arī Rīgas apkārtnē un Valmierā. Uz skolām, kur latviski strādā jau gadiem, pārnāk bērni gandrīz bez prasmes runāt valsts valodā, jo aizvien ir skolotāji, kuri stundās turpina mācīt krieviski. «Viņi zina, ka direktors atrodas ķīlnieka lomā. Ja neļaus strādāt, nebūs, kas māca,» novērojis skolotājs, kurš pirms gada strādāja mazākumtautību skolā.
Izglītības kvalitātes valsts dienestā stāsta, ka pedagogu ilgstoši trūkst pusē skolu. Problēmu parāda valsts valodas pārbaudes. Pēdējo trīs gadu laikā nepietiekamas prasmes konstatētas 365 pedagogiem. No darba atbrīvoti 292. Lai mācītu bērnus, valsts valoda jāpārvalda brīvi jeb vismaz C1 pakāpē. Augstākā ir C2 pakāpe.
Pagājušajā mācību gadā Ir saņēma ziņas, ka vairākās Rīgas mazākumtautību skolās valda neizpratne, pēc kādiem kritērijiem notiek pārbaudes. Skolotāji bija satraukušies, jo pārbaudes neizturēja pat tādi, kuriem valsts valoda ir labā līmenī. Tagad neviens no viņiem sarunai vairs nepiekrīt.
Kuras skolas un skolotājus pārbaudīt, inspektori izvēlas pēc saviem kritērijiem, piemēram, izraugās noteiktu klašu posmu vai mācību priekšmetu, skaidro Valsts valodas centrā. Par pārbaudi direktoru brīdina iepriekš, piedāvā to veikt klātienē vai tiešsaistē. Tā notiek sarunas veidā, jautājumus uzdod par tēmām, kas saistītas ar darba pienākumiem.
Valsts valodas centrs katru gadu iztaujā ap 2000 skolotāju. Pērn pārbaudi neizturēja 97 pedagogi, šogad līdz 1. oktobrim — 88. Tomēr kopumā situācija uzlabojas, apgalvo Valsts valodas centra direktora vietniece Madara Rēķe. Vairs nav tādu gadījumu kā pirms gadiem desmit, kad skolotāji vispār nesaprata latviski. «Šobrīd ir pedagogi, kuru valsts valodas lietojums neatbilst vajadzīgajam līmenim.» Pirms pieciem gadiem atsevišķās skolās tādu bija pat 10%, tagad — ne vairāk par 4%.
Ja skolotājs pārbaudi neiztur, direktoram ir pienākums viņu atstādināt no darba. Rīgas domes izglītības nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa stāsta, ka no 3000 pilsētas pedagogiem, kas strādā mazākumtautību skolās, pērn bijuši pāris desmiti atstādināšanas gadījumu. «Nav liels īpatsvars.» Daļa no darba aizgājuši pavisam, citi mācījušies un kārtojuši eksāmenu, lai atgrieztos skolā. Ir arī tādi, kas turpina darbu, jo lēmumu veiksmīgi pārsūdzējuši.
Piemares skolā Liepājā grūtākais bija 2023. gada pavasaris, stāsta direktore. Toreiz valodas pārbaudi neizturēja septiņi no 40 pedagogiem, tātad katrs sestais. Tikai viens bijis gatavs uzlabot valodas zināšanas un atgriezties darbā. Pārējie aizgāja. Tomēr tagad kolektīvs pilnībā nokomplektēts. Sešu gadu laikā, kamēr direktore vada Piemares skolu, nomainījušies 40% skolotāju. Tagad trešdaļai dzimtā esot latviešu valoda.
Visa pietiek
Kopumā Izglītības kvalitātes valsts dienests grūtības latviešu mācībvalodas ieviešanā konstatējis trešdaļā pārbaudīto skolu. Problēmas rada ne tikai skolotāju trūkums, klibo arī pārmaiņu vadība un kompetenču pieejas ieviešana. Pedagogi lielākoties strādā frontāli — skolotājs runā, skolēns pieraksta, novērojis Ozols. Par maz notiek darbs grupās, diskusijas, kas uzlabo sarunvalodu. Lai izskaidrotu jaunos terminus vai grūtāk saprotamo, skolotāji izmanto tulkošanas metodi, kas nav pareizi.
Piemares skolā man nepiemin nevienu no šīm problēmām. Direktore Skorobogatova kopā ar kolēģēm kā no pedagogu rokasgrāmatas stāsta, ka tulkošanas metodi neizmanto, daudzviet ir «runājošās sienas» — klasēs un gaiteņos uz sienām uzlīmētas lapas ar ikdienā noderīgām frāzēm vai vārdiem. Mācību līdzekļu netrūkstot. Skolotājiem nodrošināti pilnveides kursi. Visi bērni, kam rodas mācīšanās grūtības, saņemot palīdzību. Atbalsta personāla apjoms ir tāds, par kādu citas skolas var tikai sapņot: psihologs, logopēds, speciālais pedagogs, medicīnas māsa, divi sociālie pedagogi un 10 skolotāju palīgi.
Naudu tik kuplam darbinieku skaitam nodrošina valsts. Septembrī Latvijā sāka ieviest jauno izglītības finansēšanas modeli Programma skolā, kas atbalsta personāla algošanai ļauj novirzīt 9% no valsts mērķdotācijas līdzšinējo 7% vietā. Papildus tam ministrija piešķīrusi 6,8 miljonus eiro atbalsta personāla piesaistei Vienotās skolas ieviešanai. Tagad gan radusies jauna problēma — nauda ir, bet darbinieku nav. Tāpēc izglītības ministre Dace Melbārde (JV) ar augstskolām vienojusies par plašāku speciālistu izglītošanu.
Ko darīt?
«Lai gan ieradāmies nebrīdinot, ne reizi klasēs nenovērojām situāciju, ka darbs notiktu krievu valodā,» uzklausījis Ir dzirdētos skolu pieredzes stāstus, saka Ozols. Tātad vaina nav varēšanā. Noteikumus vajag ne tikai mehāniski izpildīt, bet darīt no sirds. «Mēs nevaram katrā stundā nolikt kontrolieri,» viņš saka. Bet ko tad darīt? Jāstiprina vadītāju spēja ieviest pārmaiņas un latviskas vides veidošana.
Ar latvisku vidi jāsaprot gan telpu dizains, gan personāla attieksme pret latviešu valodu, gan tās kvalitāte un godprātīga lietošana skolā, skaidro ministre Melbārde. Lai sniegtu metodisko atbalstu, Latviešu valodas aģentūra sadarbībā ar nozares institūcijām līdz nākamā gada martam izstrādās vadlīnijas. Pastiprinās arī bijušo mazākumtautību skolu vadītāju līderības mācības.
Papildus tam eksperts Ozols iesaka palielināt kolektīvos to skolotāju skaitu, kuriem latviešu valoda ir dzimtā. Un veikt skolu reorganizāciju, ņemot vērā prognozes, ka skolēnu skaits tuvāko 10—15 gadu laikā samazināsies uz pusi.
Optimizāciju jau aktīvi veic Rīga, kur bija visvairāk mazākumtautību skolu Latvijā. Tagad galvaspilsētā ir 95 skolas, mācības krievu valodā agrāk piedāvāja 41. Veicot reorganizāciju, vērtēja centralizēto eksāmenu rezultātus, pedagogu nodrošinājumu. Septiņas mazākumtautību skolas pievienoja tām, kur mācības vēsturiski notikušas latviešu valodā. «Tad integrācija notiek veiksmīgāk,» saka Pēterkopa. Nākamgad šo procesu turpinās.
Labs piemērs ir arī Ventspilī, kur līdz šim bija trīs mazākumtautību skolas. Šogad te izveidota Krišjāņa Valdemāra pamatskola, latvisko Pārventas skolu apvienojot ar 3. pamatskolu, kur iepriekš mācības daļēji notika krievu valodā. Šā gada devītklasnieku uzrādītie rezultāti latviešu valodas eksāmenā 3. pamatskolā bija zemākie pilsētā — vidēji 36%.
Jaunajā skolā ir 490 audzēkņu, par tās galveno mītni kļuvusi Pārventas skolas ēka. Skolēni klasēs pēc iespējas samiksēti no abām skolām, stāsta Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Jana Bakanauska. Savukārt 50 pedagogu kolektīvs veidots no jauna. Abas skolas likvidēja, visus darbiniekus atlaida. Kuri gribēja, varēja piedalīties atlasē uz apvienoto skolu. Pieņemti arī jauni darbinieki. Pašā skolā gan netieku. «Pagaidām nevaram jūs uzņemt, jo vēl veicam skolēnu monitorēšanu,» saka jaunā direktore Vēsma Laurecka un aicina ciemos pēc gada, kad «kaut kas būs izdarīts».
Toties apmeklēju Ventspils 2. vidusskolu, kur arī agrāk mācības notika krievu valodā un devītklasnieki eksāmenos ieguva vidēji 47%. Tā atrodas pilsētas centrā, līdzās koncertzālei. Līdzīgi kā Liepājas Piemares skolā, par resursu trūkumu kopumā šeit nesūdzas, ir bagātīgs atbalsta personāla klāsts, tomēr direktore Sintija Birziņa atzīst: «Pavisam bez problēmām neiztiekam.» Viņa ir amatā kopš aprīļa, iepriekšējais direktors pārcēlies uz Rīgu. «Direktoriem ir liela loma. No tā, kā viņi runā par pārmaiņām, atkarīgs, kā tās uztvers pedagogi,» saka Bakanauska no Izglītības pārvaldes.
Šai skolai ir sena vēsture — šogad 80 gadu jubileja, tradīcijas mainīt nav viegli. Gadās bērni, kuriem ir grūti mācīties latviešu valodā, viņiem sniedz atbalstu, uz pārrunām aicina vecākus. Ja vajag, arī atkārtoti.
Tomēr pamazām klasēs ienāk bērni arī no latviešu ģimenēm, tāpēc pāreja uz vienotu skolu kopumā notiek veiksmīgi. Pie skolas sastapta skolniece stāsta, ka no šī gada visas stundas tiešām notiek tikai latviski. Lai gan tikko pa telefonu runājusi krieviski, man viņa atbild latviski bez jūtama akcenta. «Vismazāk izaicinājumu ir sākumskolas klasēs — jo mazāks bērns, jo ātrāk pieņem izmaiņas,» novērojusi Bakanauska.
Komplektējot pedagogu kolektīvu, grūtības rada tas, ka visi nav gatavi nākt strādāt bijušajā mazākumtautību skolā, atzīst direktore Birziņa. Tas nozīmē vairāk darba, jo jāstrādā diferencēti ne tikai tāpēc, ka klasē ir skolēni ar speciālām vajadzībām, bet arī ar atšķirīgām latviešu valodas zināšanām. Taču Ventspilī skolotājiem ir pieejami Pedagogu atbalsta dienesta pakalpojumi.
Bijusi iespēja apmeklēt kursus, lai nostiprinātu latviešu valodas prasmes. Izstrādāts mācību kurss par darbu ar dažādu tautību bērniem, jo Ventspilī izglītības procesā cenšas iesaistīt arī romu bērnus. Šo kursu pērn jau pabeidza četri pieci pedagogi no katras mazākumtautību skolas, un mācības vēl turpināsies.
Pašvaldības atbildība
Par Liepājas mazākumtautību skolēnu satraucošajiem rezultātiem tehnikuma direktors Ruperts vairākus gadus informējis gan pilsētas Izglītības pārvaldi, gan Izglītības kvalitātes valsts dienestu. Pārtraucis, jo nekādus uzlabojumus nav jutis.
«Mēs monitorējam situāciju,» Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Enkuze atbild uz jautājumu, kā plānots problēmu risināt. Piebilst, ka bērni ir pieaugušo spogulis. Ja skola ir vienīgā vieta, kur runā latviski, valodas apguve neveicas.
Ja jaunieši joprojām nezina latviešu valodu pietiekami labi, izglītības iestādes dibinātājam, kas šajā gadījumā ir pašvaldība, jāvērtē direktora un pedagogu atbildība, norāda ministre Melbārde. Izglītības kvalitātes valsts dienests šādus faktus ņem vērā, veicot skolu akreditāciju un vadītāja novērtējumu.
Enkuze par bijušo mazākumtautību skolu reorganizāciju nedomā, jo līdz šim jau esot darīts daudz. Visu trīs mācību iestāžu direktori amatā iecelti nesen — pirms pieciem sešiem gadiem. Sakārtojot skolu tīklu, apvienotas divas mazākumtautību izglītības iestādes. Lai mazinātu aizspriedumus, visu pilsētas skolu nosaukumos atmesti skaitļi un doti jauni vārdi.
Lēmums par skolu reorganizēšanu ir deputātu rokās. Kāpēc Liepāja nav ķērusies pie līdzīgiem soļiem kā citas lielās pašvaldības? «Katra skola un arī pirmsskolas izglītības iestāde atrodas kādā mikrorajonā vai blīvi apdzīvotā daļā. Mums bijis svarīgi nodrošināt izglītības pieejamību,» izvēli pamato domes Izglītības komitejas vadītājs Salvis Roga. Viņš ievēlēts no Latvijas Reģionu apvienības saraksta. No tā šovasar domē ievēlēts arī Dzintara skolas direktors Pāvels Jurs, bet Liepājas Valsts ģimnāzijas direktors Helvijs Valcis — no vēlēšanu līderes Liepājas partijas. Uz domi kandidēja arī Piemares skolas direktore Skorobogatova, taču viņas pārstāvētā Saskaņa nepārvarēja procentu barjeru. «Vēl darbs darāms līdz ideālai situācijai, bet domāju, ka šāda pieeja bijusi pareiza. Liepāja kļūst arvien latviskāka,» rezumē Roga.
Kopš sākās pāreja uz Vienotu skolu, valsts valodas zināšanas uzlabojušās vairāk nekā 90% jauniešu, rāda pagājušajā mācību gadā veikta Latvijas astotklasnieku aptauja. Uz jautājumu, kas varētu palīdzēt vēl labāk apgūt valodu, daļa atbildēja — draugi latvieši.
Bīstamākais ir tas, ka jauniešiem no krievvalodīgām ģimenēm bieži nav skaidrības par savu nacionālo identitāti, novērojis eksperts Ozols. Latvijā viņus par latviešiem neuzskata, taču, ciemojoties pie radiem Krievijā vai Baltkrievijā, arī kā krievi nejūtas — tur viņi ir «baltieši». Bet cilvēkus ar valstiskās piederības trūkumu un zemu izglītības līmeni vieglāk savaņģot dažādām provokācijām vai pret Latviju naidīgiem uzdevumiem.
Valsts valodas pārbaudes skolās
Pēdējo trīs gadu laikā
Nepietiekamas valsts valodas zināšanas konstatētas 129 izglītības iestādēs:
- 37 pirmsskolās
- 71 vispārējās izglītības iestādē
- 4 profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādēs
- 3 speciālās izglītības iestādēs
- 1 koledžā
- 1 mūzikas skolā
- 10 sporta skolās
- 2 bērnu un jauniešu interešu izglītības iestādēs
No 365 «izkritušajiem» pedagogiem
- 43 mācījās un nokārtoja valsts valodas prasmes pārbaudi
- 292 atbrīvoti
- 24 atrodas pārejošā darba nespējā
- 4 atstādināti
- 2 atvaļinājumā
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
