Agnese Budovska. Foto — Reinis Hofmanis
Aktrise Agnese Budovska (33) spēlē galveno lomu jaunajā latviešu spēlfilmā Tīklā. TTT leģendas dzimšana, kurai šonedēļ pirmizrāde. «Tā nav tik daudz par basketbolu kā par klusu cīņu,» saka Agnese
Viscaur ģērbusies melnā, rūsganajiem matiem mirdzot, Agnese apsēžas man pretī pie miniatūra kafejnīcas galdiņa un paskatās dziļu, gandrīz vai caururbjošu skatienu. Tad arī pamanu, ka Agneses acis ir dažādās krāsās, viena pelēcīgi zila, otra zaļganbrūna. Viņa pasmejas — nē, oranža, tā vismaz sakot viņas bērni. Tāds iedzimts defekts vai efekts, kā to ņem.
«Gribas piedzīvot sajūtu, ka dzīvoju dzīvi, nevis nolieku to malā aiz savu darāmo darbu saraksta,» viņa vēlāk sarunā atzīsies.
Spēlējam, tātad cīnāmies!
Laiks ir draņķīgs, pūš auksts vējš, smidzina. Bet mēs sarunu sākam, apspriežot, cik skaists ir rudens krāsu pārplūdinātais Uzvaras parks, kurā aktrise tikko fotografējās, un pašas par to pasmejamies. Saredzēt skaisto neglītajā, nepatīkamajā taču arī ir prasme! Agnese nesen izdzīvojusi interesantu pieredzi, filmēšanas vajadzībām mācījusies nirt. «Viena pati niru Slokas karjerā. Frīdaivā, bez skābekļa baloniem. Peldot un vienkārši esot kopā ar dabu — ar niedrēm, ar zivīm —, jutos pilnīgi harmoniski. Līdz brīdim, kad pamanījusi: ūdenī ir kāds cilvēka radīts objekts.» Jo vienīgi cilvēka neizmainītā vidē esot miera un drošības sajūta. Tikai mežs pašas ģimenei asociējoties ar bailēm, nedrošību, jo «mums ir tāda vēsture».
