Kāpēc pierīga kļuvusi par vienu no aktīvākajiem ekonomiskajiem reģioniem valstī?
Kas jādara Latvijai, lai ekonomika augtu straujāk un mēs nekļūtu par gurdenu valsti ar nemainīgi vājiem panākumiem veselības, izglītības un citās jomās?
Latvijas ekonomiskā konkurētspēja uzlabojas, tomēr joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm. Lielas lietas veidojas no daudzām mazām. Kāpēc vienai pašvaldībai izdodas piesaistīt investīcijas un augt, bet citai — ne?
Latvija ir otrajā vietā Eiropas Savienībā gan Krievijas un Baltkrievijas graudu importa, gan tranzīta ziņā. Kur nonāk šie graudi, un vai to plūsmu var apstādināt Latvija viena pati?
Rail Baltica izmaksas uzblīdušas četras reizes lielākas, nekā sākotnēji plānots. Kāpēc tā noticis, un vai sekas būs tādas, ka ātrvilciens vēl ilgi nepieturēs Rīgā? Ātrvilcien
Līkne, kas raksturo reālās algas dinamiku pēdējos gados, līdzinās kardiogrammai. Tā virzās no kāpuma līdz 8% atzīmei 2021. gadā līdz tikpat straujam kritumam pērn un atkal ļoti jaudīgam kāpienam iepriekšējā līmenī jau šā gada beigās. Ko šādas svārstības nozīmē darba devējiem?
Naktī no svētdienas uz pirmdienu Saeimā pieņemtais lēmums ielēja darvas karoti medus mucā, ko sarūpēja Latvijas izlases hokejisti. Vairāk par ekonomiku cieta ticība stabilitātei
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks 8. martā brīdināja, ka Latvijai ir ļoti liels risks iestrēgt vidējo ienākumu slazdā. Varbūt, bet šī riska īstenošanās ir atkarīga no atbildes uz diviem jautājumiem — vai ienākumi tiešām ir vidēji, un vai ir iespēja tos paaugstināt straujāk, nekā to dara pasaule kopumā?
Pērn strauji augusi biznesa pakalpojumu eksporta joma, ko krietni mazāk nekā ražošanu iztraucējusi pandēmija, — prognozes rāda, ka tās kopējais apgrozījums tuvojas diviem miljardiem eiro. Kādus uzņēmējdarbības risinājumus tirgojam plašajā pasaulē, un kuri bijuši pagājušā gada intelektuālo pakalpojumu 50 topa eksportētāji Latvijā
Lai gan vīruss nekur nav pazudis, sabiedrības dzīve pēc lielajiem satricinājumiem šķiet normalizējusies. Pienācis laiks izvērtēt, kā Latvija ar šo izaicinājumu tikusi galā
Pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā domino efekts skāris arī lauksaimniecības nozari — resursu izmaksu kāpums liek palielināt pārtikas cenas un, iespējams, apsvērt straujāku pāreju no intensīvas ražošanas uz ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku saimniekošanu
Otro pandēmijas ziemu vieglāku nepadarīs inflācija, kuras galvenais dzinējs ir energoresursu cenu kāpums. Eksperti brīdina: valdībai jāpalīdz mazturīgajai sabiedrības daļai, bet ar tālāku ekonomikas sildīšanu gan jāuzmanās
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!