Redaktora sleja

Dzīvojam laikmetā, kad vakardien rakstītais rīt jau var būt bezcerīgi novecojis.

Laikā, kad aiz okeāna dārd draudi sākt tarifu karus un atņemt sabiedrotajiem derīgiem izrakteņiem bagātas teritorijas, kad klimata pārmaiņu sekas kļūst jo dienas, jo jūtamākas un kad pasaules tautsaimniecības nākotne ir biezā miglā tīta, svarīgi ir saglabāt mundru apņēmību. Psiholoģijā ir jēdziens «katastrofizēšana» — domāšanas nosliece, kas liek pastāvīgi dzīvot pārliecībā, ka nākotnē gaidāms vissliktākais iespējamais scenārijs. Protams, ir jāgatavojas arī nevēlamai nākotnei, tomēr jāatzīst, ka parasti nenotiek pats sliktākais. Ja dzīvosim mūžīgās bailēs, ka rīt, tēlaini izsakoties, uz galvas uzkritīs meteorīts, tad vienmēr izdarīsim mazāk, nekā mums ir pa spēkam.

Tuvojoties ziemas saulgriežiem, liekas, ka apvāršņi sašaurinās. Apgaismotais laukums, kurā pavadām savu dzīvi, sakoncentrējas. Vasarā skatāmies saulainajās tālēs, bet decembrī dienas ir īsas, debesis mākoņainas, un dažkārt visa mūsu dzīve šķiet saritinājusies nelielā, toties siltā telpā, kuru apgaismo adventa vainaga sveces.