Aktīvisti plakātu darbnīcā pirms 29. oktobra protesta pret Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas. Foto — LETA
Stambulas konvencijas denonsēšana ir nebijis precedents — Saeimas ideoloģiskais lēmums būs jāvērtē prezidentam un, iespējams, Satversmes tiesai
Vai Latvija kļūs par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas formāli izstājas no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un bērniem novēršanu? Tas nekļūs skaidrs šonedēļ, pat ja Saeima galīgajā balsojumā 30. oktobrī atbalstīs Stambulas konvencijas denonsēšanu. Opozīcijas priekšlikums pēdējā mēneša laikā skaļi atbalsojas sabiedrībā un pavisam drīz pārbaudīs Satversmes mehānismus — prezidenta veto tiesības un Satversmes tiesas spēku.
Vai būs balsis?
Par to, ka Saeimas vairākums galīgajā lasījumā atbalstīs Stambulas konvencijas denonsēšanu, nešaubās arī šī soļa pretinieki. «Pagājušās nedēļas sēde jau parādīja, ka ir 52 balsis par,» saka Edmunds Jurēvics (JV). Opozīcijā esošajai Šlesera partijai Latvija pirmajā vietā, Nacionālajai apvienībai un Apvienotajam sarakstam šajā jautājumā pievienojusies arī koalīcijā esošā ZZS, lai gan ne pilnā sastāvā. «Tāpēc ceturtdienas sēdes iznākums, visticamāk, būs nelabvēlīgs konvencijai.»
