Kāpēc Putins neiznīcināja Prigožinu jau 24. jūnijā? Atbilde var būt viena — vājums
Visstulbākais, ko bandīts var izdarīt, ir draudēt savam bosam un šos draudus neizpildīt.
23. jūnijā Jevgeņijs Prigožins, algotņu un sirotāju grupējuma Vagner barvedis, sāka «taisnības maršu uz Maskavu». Tieši divus mēnešus vēlāk, 23. augustā, viņa privātā lidmašīna nokrita no debesīm tikai dažus desmitus kilometru no Putina atpūtas bāzes Valdajā. Pēc Krievijas izmeklētāju ziņām, viņa līķis bijis tik smagi apdedzis, ka tikai pēc vairākām dienām to varēja identificēt ar DNS analīžu palīdzību.
Prigožins gan nekad nebija konkrēti teicis, ka vēlas gāzt Krievijas prezidentu. Viņa mērķis esot bijis bruņoto spēku virspavēlniecība, kuru jau mēnešiem bija trīsstāvīgiem vārdiem lamājis par nekompetenci un vāgneriešu neatbalstīšanu cīņā par Bahmutu Ukrainas austrumos. Tomēr pirms dumpja Prigožins arī teica, ka nav bijis iemesla pilna mēroga uzbrukumam Ukrainai, tas bijis vajadzīgs tikai «oligarhu klanam, kas valda Krievijā».
Pat ja viņš izvairījās nosaukt Putinu vārdā, boss neuztvēra ne Prigožina kritiku, ne viņa bruņoto vīru virzīšanos uz galvaspilsētu kā vienkārši kāda uzticama sekotāja vēlmi pievērst uzmanību trūkumiem valsts un militāro spēku pārvaldē. 24. jūnija rītā viņš nosauca buntavniekus par nodevējiem, kuri neizbēgami tikšot sodīti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.