Nemirstīgais Veidenbaums • IR.lv

Nemirstīgais Veidenbaums

Anda Buševica, Latvijas Radio žurnāliste

Arno Jundze romānā Es nemiršu nekad godprātīgi sarindo labi zināmus faktus, ko ietērpj dzīvīgā valodā

Viens no rakstniecības projekta Es esmu… nosacījumiem — romāna stāstījumam jābūt pirmajā personā. Un tā nu sērijas jaunākajā darbā Es nemiršu nekad Arno Jundzes aprakstītais Eduards Veidenbaums ir uz nāves gultas, viņa iekšējais monologs notiek pusnemaņā. Šāds stāstījuma veids pieļauj laiku sajaukumu, attaisno, kāpēc autors atsevišķām tēmām pat nepieskaras, citas detalizēti pietuvina, atstājot vietu arī pieņēmumiem un iztēlei. 

Tas patiešām ir pārsteidzoši, cik daudz pirms 155 gadiem dzimušā dzejnieka, tulkotāja un zinātņu vīra Eduarda Veidenbauma dzīvē joprojām ir nenoskaidrota. Sākot ar viņa pierakstos atrastām dzejas rindām, kas pēc gadu desmitiem izrādās atdzejojums vai biedra sarakstīts dzejolis, beidzot ar Veidenbauma dzimšanas datumu: romānam pievienotajā Veidenbaumu dzimtas kokā minēts 1867. gada 24. septembris, bet, pat pārrēķinot jaunā stilā, nesanāk 3. oktobris, kas bija līdz šim pieņemtā dzejnieka dzimšanas diena. 

Jāteic, ka ap Veidenbauma vārdu notiek pamatīga rosība. Tieši šobrīd dzejnieka dzimtajos Kalāčos top jauna pastāvīgā ekspozīcija (tās atvēršana plānota jau rudenī), no jauna tiek pārlasīta ne tikai Veidenbauma dzeja, bet arī pārskatīti viņa raksti par dabaszinātnēm. Turklāt nesen Kalāčos noslēdzās Sansusī labklājības rezidence, kurā jauni cilvēki kopā ar māksliniekiem, dzejniekiem lasīja Veidenbauma dzeju, spriežot par šo laiku protesta formām un tēmām. Vēl viens intriģējošs veids, kā sarunāties ar pusaudžiem par Veidenbaumu, ir palūkoties uz viņa dzeju no psihoterapeita skatu punkta, atrodot rakstītajā jaunam cilvēkam atpazīstamus psihes stāvokļus — garastāvokļa maiņas, neiederīguma sajūtu sabiedrībā. 

Arī Veidenbauma dzejas valoda ļoti daudz ko pasaka par viņa personību un temperamentu. Līdz šim vairāki sērijas Es esmu… romānu autori izvēlējušies savu varoni atdzīvināt, atdarinot viņa literāro darbu valodu. Es ticu, ka valodas burvim Arno Jundzem tas būtu bijis pa spēkam, taču autors gājis citu ceļu. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu