Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Latvijas tirgus ir lieliska vieta, kur jaunajiem uzņēmējiem sākt savu biznesa ideju īstenošanu un dažādu risinājumu testēšanu. Arī vietējo investoru piesaiste nereti ir vienkāršāka nekā starptautisku investīciju fondu uzrunāšana, īpaši idejas attīstības sākotnējā stadijā.

Digitālajā nedēļā Latvijā tika aizvadīti vairāk nekā 250 pasākumu, tās laikā Nodarbinātības valsts aģentūras veiktā aptauja atklāj, ka tikai 25% respondentu vērtē savas digitālās prasmes kā augstas, kas norāda uz nepieciešamību proaktīvi piedāvāt risinājumus digitālo prasmju trūkumam.

Gada otrajā pusē spēkā stāsies grozījumi, kas paredz obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (OCTA) visiem elektroskrejriteņiem. Taču grozījumos ir pieļautas vairākas nepilnības, kas liek vaicāt gan par to pamatotību, gan arī, kā lielāka zaudējumu atlīdzība palīdzēs risināt reālo problēmu – ceļu satiksmes negadījumus.

“Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks” – ar šādu manifestējošu skaitāmpantu gandrīz katrs latvietis bērnībā tika modināts Pūpolsvētdienas rītā. Labu veselību piesaucam dažādos tautas ticējumos, bet pie kādiem rezultātiem esam nonākuši?

Tirgus dalībnieku apvienošanās ir izplatīta un ekonomiski pamatota uzņēmējdarbības prakse, kas var sniegt būtiskus ieguvumus gan uzņēmumiem, gan patērētājiem. Apvienošanās rezultātā uzņēmumi bieži vien spēj apvienot resursus, modernizēt ražošanas procesus, samazināt izmaksas un uzlabot pakalpojumu vai preču kvalitāti.

Senioru gadi ir īpašs dzīves posms, kurā vienlaikus nepieciešams gan saglabāt neatkarību, gan saņemt atbalstu. Aprūpes rezidences piedāvā šo līdzsvaru, radot drošu un sirsnīgu vidi, kur turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Šīs rezidences nav tikai mājvieta, bet gan atbalsta sistēma, kas atvieglo ikdienu ne vien pašiem senioriem un cilvēkiem ar slimību saistītām vajadzībām, bet arī viņu tuviniekiem, kuri bieži izjūt satraukumu un vainas apziņu par nespēju sniegt pilnvērtīgu aprūpi saviem mīļajiem.

“Latvijā trūkst spēcīgu līderu” – runājot par uzņēmējdarbību, valsts pārvaldi vai sabiedrisko sektoru, šāda frāze izskan bieži. Nereti dzirdam arī par t.s. “līdera gēnu”, kas it kā piemīt tikai izredzētajiem. Taču mūsdienu zinātne liecina - līderība nav bioloģisks liktenis, bet prasme, ko var attīstīt ikviens, un “līdera gēns” ir tikai mīts, no kura laiks atvadīties.

Recenzija par Olivera Mūdija grāmatu “Baltija — Eiropas nākotne” (izdevniecība John Murray, 2025)

Mūsu dzīve ir cieši saistīta ar digitālajām tehnoloģijām – sākot no internetbankas un veselības datu glabāšanas līdz pat valsts drošības sistēmām. Taču straujiem soļiem tuvojas kvantu skaitļošanas laikmets, kas sola gan revolūciju tehnoloģiju pasaulē, gan arī nopietnus kiberdrošības izaicinājumus.

Saeimā noris diskusijas, vai pamatskolas vecuma bērniem atļaut mācīties tālmācībā. Kamēr politikas veidotāji norāda uz eksāmenu rezultātiem, uzmanība jāpievērš arī bērnu fiziskajai un mentālajai veselībai.