Pieaugušie uztraucas, ka pusaudži Latvijā kļūst arvien resnāki un slimāki, bet vienlaikus ļauj tirgot neveselīgu pārtiku skolās. Dažādi ierobežojumi ir noteikti, taču diviem bērnu veselības ienaidniekiem – cukuram un transtaukskābēm – skolu kafejnīcās nav nekādu šķēršļu
Hugo Bērziņam (15) no rītiem patīk pagulēt, tāpēc uz skolu viņš dodas pēdējā brīdī. Brokastīm mājās laika neatliek. Skolas kafejnīcā kalsnais pusaudzis steigā izdzer tēju un apēd ar šokolādi pārlietu smalkmaizīti par 30 santīmiem. Vēlīnās brokastis nozīmē, ka «bišķi nokavēju pirmo stundu».
Kafejnīcā Hugo iegriežas arī starpbrīžos, jo tur ir patīkamāk nekā skolas gaiteņos. Hugo skolā – Rīgas Angļu ģimnāzijā – ir pat divas kafejnīcas. Neko ēdamu viņš pa dienu skolā vairs nepērk. Taupa vecāku doto pusdienu naudu – 10 latus nedēļā -, lai biežāk varētu aizbraukt uz bijušās rūpnīcas VEF teritoriju paskeitot.
Atteikties no siltajām skolas pusdienām nav grūti: «Ēdiens ir bezgaršīgs. Prasti uztaisīts,» secina Hugo. Viņa klasē no 24 skolēniem pusdienas ēdot labi ja divi. Ja nu izsalkums moka, Hugo turpat kafejnīcā nopērk savu mīļāko šokolādi Snickers.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.