2023. gadā Latvijas četru lielāko banku statistika liecināja, ka no iedzīvotājiem tika izkrāpti gandrīz 13 miljoni eiro. Starp kibernoziedzniekiem ir ne tikai tumšos pagrabos mītoši veikli hakeri kapucēs. Ir valsts līmenī organizētas noziedzīgas grupas, kurās iesaistīti tūkstošiem dalībnieku ar IT zināšanām, jaunākās tehnoloģijas un modernas telpas. Šādi iegūti līdzekļi tiek ieguldīti arī karadarbības finansēšanā. Turklāt summas ir mērāmas miljonos.
It īpaši noziedzniekus interesē dati, piemēram, informācija par iedzīvotājiem. Vārdi un uzvārdi, personas kodi, dzīves un darba vietas, īpašumi, informācija par veselību un citi dati. Tas dod iespēju organizēt pret konkrētiem cilvēkiem vērstas ļaunprātīgas akcijas, kuru mērķis ir apkrāpt, psiholoģiski ietekmēt, piespiest uz dažādām darbībām, šantažēt utt. Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir nopietna motivācija, lai noziedzīgas grupas un pat valstis censtos izkrāpt arvien vairāk līdzekļu.
Digitālie uzbrukumi Rīgai kļūst modernāki
Arī Rīgas iedzīvotāji un pašvaldības institūcijas regulāri saskaras ar kiberuzbrukumiem. Ļaundarus interesē pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību rīcībā esošās datu bāzes ar informāciju par iedzīvotājiem. Rīgas pašvaldība līdz šim ir spējusi novērst informācijas izkrāpšanas mēģinājumus un pasargājusi savus cilvēkus. Tomēr uzbrucēju iespējas kļūst arvien modernākas, un esošās metodes un tehniskās iespējas noveco.
Nesen Rīgas dome nobalsoja par finansējuma pieaugumu IT drošībai. Tam paredzēts vairāk nekā miljons eiro. Nauda gan pati par sevi nekāda veida drošību neveicina. Svarīga ir tās savlaicīga un profesionāla izlietošana plānotajam mērķim. Jautājums par kiberdrošību ir arī jautājums par iedzīvotāju uzticību savai vietvarai. Cilvēkiem ir jābūt pārliecinātiem, ka viņu dati glabājas drošībā un netiks izmantoti digitālos uzbrukumos.
Par ko balso mākslīgais intelekts?
Līdz ar tehnoloģiju attīstību parādās arī jauni izaicinājumi. Viens no tiem ir mākslīgā intelekta izmantošana viltus ziņu un manipulētu video veidošanai, piemēram, pirmsvēlēšanu laikā. Šādi materiāli var tikt izmantoti, lai nomelnotu jebkuru no mums. ASV 2024. gada prezidenta vēlēšanās tika izplatīts mākslīgā intelekta veidots telefona zvans ar bijušā prezidenta Džo Baidena balsi, kas aicināja vēlētājus neiet uz vēlēšanām.
Tikai divas dienas pirms Slovākijas parlamenta vēlēšanām Facebook tika publicēts viltots liberālās partijas Progresīvā Slovākija vadītāja sarunas audio ieraksts par it kā nopirktām balsīm. Drīzumā atklājās, ka tas ir viltots, tomēr īsajā laikā līdz vēlēšanām melus neizdevās pilnībā atspēkot. Līdzīgi viltojumi tiek izmantoti arī citur pasaulē, piemēram, Indijā un Nigērijā.
Latvijā tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un mums ir jābūt gudriem, lai neuzķertos uz mākslīgā intelekta veidotiem viltus audio vai video materiāliem. It īpaši dažas dienas pirms vēlēšanām, jo atspēkošanai ir nepieciešams laiks. Kā atšķirt? Pirmkārt, būtu svarīgi uzreiz nenoticēt kādai izteikti skandalozai ziņai, kuras mērķis ir acīm redzams – diskreditēt cilvēku. Pārbaudīsim ziņu avotus! Vai vēl kāds medijs ko līdzīgu publicējis, ja jau informācija tik “svarīga”.
Un vēl kas! Nesen sociālo mediju magnāts Marks Zakerbergs paziņoja, ka, sekojot platformas X piemēram, arī Facebook un Instagram varēs plašāk publicēt nepārbaudītus datus, kurus mēs varam saukt arī par meliem. Kādēļ lai tos neizplatītu ar mākslīgā intelekta palīdzību?
Digitālā drošība nav mazāk svarīga par pārtiku un naktsmieru
Diemžēl ne vienmēr pievēršam pietiekamu uzmanību kiberdrošībai. Joprojām lietojam viegli atminamas paroles, kuras turklāt ir vienādas vairākām vietnēm. Atveram aizdomīgus e-pastus, kuri ir mēģinājums ar viltu iegūt slepenu informāciju, piemēram, lietotāju vārdus, paroles un kredītkaršu numurus. To mēdz saukt par pikšķerēšanu.
Ne vienmēr mums izdodas apdomīgi reaģēt, kad telefonā ir dzirdama tuvinieka lūdzoša balss palīdzēt, piemēram, pārskaitīt naudu, jo cilvēkam notikusi kāda nelaime. Šāds zvans var būt mākslīgā intelekta veidots, izmantojot tuvinieka balsi. Lai pārbaudītu, vai zvans nav krāpšana, viens no risinājumiem ir savlaicīgi izveidot un izmantot ģimenes locekļu vidū jau saskaņotu īpašo jautājumu un atbildi. Pieredze liecina, ka atzvanīšana ne vienmēr var palīdzēt, jo hakeri var ielauzties tuvinieka telefona programmās.
Pirms reaģēt uz jebkādu digitālu izaicinājumu, ievilksim elpu un izskaitīsim līdz desmit. Viena no kibernoziedznieku iemīļotām metodēm ir steiga. Mēģinājums piespiest mūs rīkoties neapdomīgi, emocionāli. Būsim kritiski, gudri un savaldīgi!
Autors ir Rīgas domes deputāts, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas pārstāvis, Jaunā Vienotība
Pagaidām nav neviena komentāra