Izdevīgāk nebraukt nekā braukt

Šlesera un Šķēles ģimenēm pastarpināti piederošais Liepājas Autobusu parks ilgstoši atceļ reisus Liepājas, Ogres un Rīgas apkārtnē. Konkurences padome konstatējusi aizliegtu vienošanos ar vēl diviem pasažieru pārvadātājiem, bet valsts noslēgto līgumu tāpēc nevar lauzt

Vienreiz ar to kantori vajadzētu tikt galā, aizkaitināti saka rīdziniece Ieva Zītare. Ikdienā viņa sabiedrisko transportu neizmanto bieži, jo brauc ar auto, bet tajā retajā reizē, kad vajadzēja kāpt autobusā, tas pieturā nepienāca.

Ieva augusta vidū ciemojās pie mammas Ogrē, mašīna bija servisā, un uz mājām Rīgā viņa plānoja braukt ar autobusu. Sievietei ir kustību traucējumi, tāpēc kurš katrs reiss neder. Platformā 1188 atrada informāciju, cikos būs autobuss, kas uzņem cilvēku ratiņkrēslā.

Noteiktajā laikā Ieva bija pieturā. Velti nogaidījusi 20 minūtes, no dispečeres uzzināja, ka autobuss saplīsis, reiss atcelts. Nākamais autobuss gaidāms pēc divām stundām, bet tāds, kurā var uzņemt pasažieri ratiņkrēslā — tikai nākamajā dienā. Bet Ievai bija jāpaspēj uz koncertu un līdz tam vēl jāsakravā čemodāns, jo nākamajā rītā viņai jādodas ceļojumā. Lai visu paspētu, nācās zvanīt māsai, lūgt aizvest uz Rīgu ar mašīnu.

Pasažieru pārvadājumus Ogres maršrutos nodrošina Liepājas Autobusu parks (LAP). Pēdējo mēnešu laikā pārvadātāja mājaslapā un Facebook kontā ik dienu parādās ieraksti par atceltiem reisiem. Pasažieri ir neapmierināti, jo uz sabiedrisko transportu vairs nevar paļauties, bet valsts instances plāta rokas. 

Uz desmit gadiem noslēgtie līgumi ir valstij neizdevīgi, atzīst jaunais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie). Taču līgumus nav tik viegli lauzt — pietiekams arguments nav pat Konkurences padomes lēmums, ka LAP ar vēl diviem uzņēmumiem slēdzis aizliegtu vienošanos, 2019. gadā startējot Autotransporta direkcijas iepirkumu konkursā. 

Tomēr jaunā direkcijas vadība un arī ministrs sola situāciju mainīt. Tas ir sevišķi svarīgi, lai nākotnē turpinātu gan skolu, gan slimnīcu tīkla optimizāciju — pakalpojuma sasniedzamība ir viens no reformu atslēgas vārdiem.

Sagrābušies

Kāpēc LAP reisi regulāri izkrīt? Šis jautājums publiskajā telpā aktualizējies pēdējos pāris mēnešos, taču problēmas pārvadātājam bijušas arī iepriekš. Ogrēniešu izveidotā Facebook kontā par nenotikušiem autobusu reisiem ir daudz sūdzību. Autotransporta direkcijas dati rāda, ka pērn pusgada laikā Ogres un Aizkraukles maršrutu tīklā LAP nav veicis 577 reisus. Uzņēmums šajā reģionā pasažieru pārvadājumu sāka tikai pagājušā gada jūlijā. 

Šogad rādītāji ir salīdzinoši labāki — deviņu mēnešu laikā nav veikti 74 reisi. Taču skaitļi būtiski pasliktinājušies pierīgā. «Ar iepirkumu arī kaut kas nav lāgā. Kāpēc vispār Liepājas Autobusu parks apkalpo Ogri?» neizpratnē ir Ieva.

Sabiedriskā transporta sistēmas plānošana un organizēšana ir valsts funkcija, jo virknei iedzīvotāju, piemēram, daudzbērnu ģimeņu atvasēm, cilvēkiem ar invaliditāti, likums paredz braukšanas maksas atvieglojumus. Lai to nodrošinātu, pārvadātāji saņem dotācijas no valsts budžeta. Tās kompensē arī finansiāli neizdevīgus reisus uz attālām vietām, kur pasažieru maz. Pārvadātāju maršrutos nosaka, rīkojot iepirkumu konkursu. To dara Autotransporta direkcija, kuras kapitāldaļu turētāja ir Satiksmes ministrija.

Sabiedriskā transporta pakalpojuma iepirkums Latvijā ir sadalīts 16 lotēs. Konkurss notika 2019. gadā, un tolaik valsts dotētajos maršrutos finansējums turpmākajiem 10 gadiem bija paredzēts 447 miljoni eiro.

Piesolot saimnieciski izdevīgāko cenu, 2019. gadā LAP uzvarēja trijās lotēs — Liepājas, pierīgas, kā arī Ogres un Aizkraukles. Pierīgā uzņēmums piedāvājumu iesniedza kopā ar vēl diviem pārvadātājiem — Nordeka un Latvijas Sabiedriskais autobuss. Vienlaikus LAP nodrošina pasažieru pārvadājumus Liepājas pilsētā, šis līgums ar pašvaldību noslēgts 2014. gadā.

Direkcija ar pārvadātājiem līgumus slēdz uz 10 gadiem, jo pretendentiem izvirzītās prasības ir augstas. Piemēram, jauni autobusi, no tiem gandrīz 70% piemēroti cilvēkiem ratiņkrēslā, trešdaļa aprīkota ar velosipēdu turētājiem, 10% darbināmi ar elektrību, visi aprīkoti ar karšu termināļiem un brīvpiekļuves internetu. Pēc uzvaras konkursā doti divi gadi, lai to visu sarūpētu. Par šo laiku direkcija slēdz īstermiņa līgumus ar pārvadātājiem, kam izvirza zemākas prasības — tie var būt arī ilgtermiņa konkursa uzvarētāji.

Valsts dotācijas tiek aprēķinātas par nobrauktajiem kilometriem pēc īpašas formulas, kurā ņem vērā izmaksas, biļešu ieņēmumus un citus rādītājus. Saskaņā ar līguma nosacījumiem uzņēmumi par notikušajiem un nenotikušajiem reisiem direkcijai atskaitās paši.

LAP rādītāji nav labi. Šogad līdz 30. septembrim Ogres un Aizkraukles maršrutu tīklā nav veikti 0,07% reisu, Liepājas tīklā — 0,42%, bet vissliktākā situācija ir pierīgā. Tur pirmajos deviņos mēnešos nav veikti 0,7% reisu — gandrīz divi dienā jeb 51 mēnesī, rāda direkcijas dati. Turpretī Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš apgalvo, ka Liepājas pilsētas reisi tiek atcelti ļoti reti.

Iedzīvotāju vērojumi gan ir citādi. Liepājniece Valērija Neja saplīsuša pilsētas autobusa dēļ septembra vidū gandrīz nokavēja ilgi gaidīto vizīti pie ārsta. Lai nokļūtu uz pieņemšanu slimnīcā, vajadzēja braukt no viena pilsētas gala līdz otram. Sākumā viss bija labi — stundu iepriekš Valērija jau sēdēja autobusā. Taču pa ceļam šoferis pēkšņi sāka braukt nepareizā virzienā un pēc tam palūdza izkāpt pieturā, kur sabiedriskais transports kursē reti — viņam esot jābrauc uz bāzi. Valērija bija stresā. Lai paspētu uz ārsta vizīti, nācās izsaukt taksometru.

Ķibeles ar šoferiem un tehniku

Skaidrojot reisu izkrišanu, LAP valdes priekšsēdētāja Anna Valtere min divus iemeslus — šoferu trūkums vai slimošana, kā arī tehniskas ķibeles. Autobusi plīst, jo tie ilgtermiņā neesot piemēroti tik smagiem ekspluatācijas apstākļiem, kādi ir Latvijā. Tomēr lielākā problēma ir darbinieku trūkums. Pavisam nesen atsevišķās struktūrvienībās slimoja pat 30% šoferu. Visu reisu izpildi bez problēmām var nodrošināt, ja darbā nav 7—10% darbinieku. Viens no slimošanas iemesliem ir šoferu cienījamie gadi, uzskata LAP valdes loceklis Guntis Avots. Šoferu vidējais vecums uzņēmumā ir 58 gadi.

Pavisam LAP šobrīd strādā 320 autobusu vadītāju. Vēl 10—15 vietas visos reģionos ir vakantas, bet jaunus darbiniekus piesaistīt ir grūti. Uzņēmums uzskata, ka Latvijā ir pārāk sarežģīta kārtība, lai kļūtu par autobusa šoferi, tāpēc plāno lūgt izmaiņas likumā.

Iegūt D kategorijas autovadītāja apliecību var arī mūžizglītības programmā, ko administrē Nodarbinātības valsts aģentūra. Agrāk pārkvalificēties piedāvāja tikai bezdarbniekiem, bet šogad iespēja dota arī strādājošajiem. Šā gada astoņos mēnešos mācībās visā Latvijā iesaistījušies 137 cilvēki, no tiem Liepājā 15, stāsta aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane. Autobusu šoferi nav pieprasītākā programma, visbiežāk cilvēki izvēloties metināšanu.

Maza alga, garas stundas

LAP vadība uzsver, ka arī citiem pārvadātājiem ir līdzīgas problēmas — gan izkrīt reisi, gan šoferu kolektīvs strauji noveco. Autotransporta direkcijas vadītājs Artūrs Caune apliecina, ka problēmas ar šoferu pieejamību tiešām ir visiem un vidējais vecums profesijā liels — ap 55 gadiem. Taču tieši LAP ar šo situāciju tiek galā vissliktāk. 

Arī dati rāda, ka pārējiem šogad izkritušo reisu skaits ir salīdzinoši mazs: Daugavpils Autobusu parkam — viens, Talsu Autotransportam — trīs, Norma A — 49, CATA — 54. To, cik reisu netiek veikts, pārvadātāji paziņo paši. Krāpšanās līdz šim nav fiksēta.

Oktobra sākumā visā Latvijā bija brīvas 57 autobusu vadītāju darba vietas, no tām piecas Liepājā. Savukārt bezdarbnieka statusu ieguvuši 80 autobusu šoferi, trīs no tiem — Liepājā. «Esam piedāvājuši tikties ar darba devējiem, bet cilvēki atsaka. Viņiem nav vēlmes strādāt Liepājas Autobusu parkā,» novērojusi Baumane. Iemesli ir vairāki: uzņēmuma sliktā reputācija, stingrais grafiks un šoferu vēlme strādāt lielajos tālsatiksmes autobusos un tūrisma aģentūrās.

«Ja viņi savā laikā būtu piekāpušies mūsu prasībām, tādu problēmu tagad nebūtu,» saka bijušais LAP šoferis Ēriks (vārds mainīts — red.), kurš tagad strādā citā transporta uzņēmumā. Autobusu vadītāji jau gadiem draud streikot, 2019. gada pavasarī bija gatavi to sākt, taču Kurzemes rajona tiesa arodbiedrības pieteikumu atzina par nelikumīgu. «Mums nebija protokolēts, ka darba devējs ir ieradies uz darba strīdu komisijas sēdi. Bet viņu pārstāvji vienkārši nenāca,» atceras bijusī arodbiedrības juriste Dace Tarasova. Tiesas lēmums nebija pārsūdzams.

Galvenās streika prasības bija lielāka alga un sabalansēts darba grafiks. ««Augšām» jau diži neinteresē, kas lejā darās,» uzskata Ēriks. Viņš mēnesī darbā pavadīja 300 stundas, bet samaksu saņēma tikai par 200. Kāpēc tā? Ja šoferis pulksten 7 no rīta izbrauc starppilsētu reisā no Liepājas uz Rīgu, viņam jābūt darbā jau ap sešiem. Rīgā autobuss iebrauc pēc 10, bet atpakaļ kursē tikai 17. Kamēr tiek līdz mājām, jau ir ap desmitiem vakarā. Bet visas Rīgā pavadītās stundas darba laikā netiek ieskaitītas, saka Ēriks. Valtere gan to noliedz un apgalvo, ka par stāvēšanas laiku maksājot.

Ēriks turpina, ka šoferiem brīva sanāk tikai katra sestā vai septītā nedēļas nogale, arī svētkos bieži jāstrādā. Pats kopā ar ģimeni nav bijis nevienos svētkos trīsarpus gadu garumā. Nav varējis dabūt arī izņēmuma brīvdienu, pat palūdzot ilgu laiku iepriekš. 

«Varbūt tās šausmīgās stundas varētu strādāt, ja būtu normāla samaksa,» Ēriks atzīst. Taču tā bija pieci eiro stundā. Rezultātā mēnesī «uz rokas» sanāca ap 800 eiro. LAP mājaslapā atrodamā sludinājumā minēts, ka darba alga šoferiem ir no 1100 eiro bruto. Papildus pienākas piemaksas, dažādi bonusi, tajā skaitā apdrošināšana pēc pārbaudes laika beigām. Pēc NVA informācijas, vidējā alga profesijā ir līdz 1500 eiro bruto.

Tos, kas pirms iespējamā streika bija skaļāk uzstājušies, uzņēmuma vadītāji ar laiku atlaida — iemeslu jau katram var atrast, Ēriks saka. Citi aizgāja paši, nespējot izturēt uzņēmumā valdošo gaisotni un attieksmi pret darbiniekiem. Tagad LAP zvanot un aicinot atpakaļ, bet atgriezties neviens nevēlas.

Neizdevīgie līgumi

Par atceltiem reisiem pārvadātājs ne tikai nesaņem dotācijas, bet tam var uzlikt arī sodu. Līgumā minēts, ka maksimālais apmērs ir 500 eiro mēnesī, ja šajā laikā nav noticis vairāk nekā 51 reiss. Sods ir tik mazs, ka pārvadātājam brīžiem izdevīgāk ir nebraukt nekā braukt, uzskata satiksmes ministrs Kaspars Briškens. LAP valdes priekšsēdētāja Anna Valtere šo izteikumu uzskata par absurdu: «Mēs saņemam samaksu par nobrauktajiem kilometriem. Bet fiksētās izmaksas, piemēram, līzinga maksājumi un administrācijas darba algas, nekur nepazūd. Jo mazāk kilometru nobraucam, jo mazāk līdzekļu, lai segtu fiksētās izmaksas.»

Par reisu neizpildi LAP piemērotā summa līdz augusta vidum sasniedz tikai 3000 eiro. Tas ir nieks, salīdzinot ar miljonos mērāmo valsts dotāciju.

Kopumā šogad Autotransporta direkcija LAP piemērojusi ap 70 līgumsodu. Tie bijuši arī par biļešu tirdzniecības noteikumu un kustības sarakstu neievērošanu, neatbilstošas kvalitātes autobusiem, par šķēršļu radīšanu līguma izpildes kontrolei un citiem pārkāpumiem.

Ar pārvadātājiem noslēgtie līgumi arī kopumā ir valstij ļoti neizdevīgi, secinājis ministrs Briškens. Tas attiecas gan uz soda sankcijām, gan līguma garo termiņu un laušanas iespējām. Patlaban nav punkta, ka līgumu varētu lauzt, ja Konkurences padome konstatē karteli. Tieši to padome šogad janvārī secināja — LAP, Latvijas Sabiedriskais autobuss un Nordeka, startējot 2019. gadā organizētajos iepirkumos, noslēdza aizliegtu vienošanos. Par to uzņēmumiem uzlika naudas sodu kopumā gandrīz divu miljonu apmērā. Tas nav samaksāts, jo uzņēmumi pārkāpumus neatzina un pārsūdzējuši lēmumu tiesā.

LAP savukārt apgalvo pretējo — ilgtermiņa līgumi esot neizdevīgi pārvadātājiem. Atbilstoši nosacījumiem inflācijas indeksācija notiek reizi četros gados, bet to nepieciešams darīt biežāk, pat reizi ceturksnī. 2019. gadā, kad notika konkurss, neviens nevarēja paredzēt ne pandēmijas, ne kara ietekmi, norāda Avots. «Tagad izmaksas ir kāpušas divtik.» Līgumi ar LAP stājušies spēkā 2021. un 2022. gadā, tāpēc indeksācija vēl nav bijusi. Līdz ar to pārvadātāji, kas slēdz īstermiņa līgumus, šobrīd atrodoties labākās pozīcijās, jo par nobraukto kilometru saņem lielāku kompensāciju.

Pavisam par maršrutu tīklu izpildi Latvijā patlaban noslēgti 14 ilgtermiņa līgumi, no kuriem pārvadājumi notiek pusē. Pārējos ir pārejas posms, un ilgtermiņa līgumi stāsies spēkā 2024. gadā. Divās lotēs iepriekš noslēgtie līgumi lauzti un tiks izsludināts jauns konkurss. Tie attiecas uz Nordeku, kas noteiktajā termiņā — pērn jūlijā — nespēja izpildīt kvalitātes prasības un sākt pārvadājumus Cēsu, kā arī Limbažu, Siguldas maršrutu tīklā.

Taču jau 2020. gadā, iepirkumu konkursiem noslēdzoties, aizdomas radīja LAP piedāvātās zemās cenas. Ir toreiz rakstīja, ka Autotransporta direkcijas aprēķinātā vidējā kilometra pārvadājuma pašizmaksa bija 1,17 eiro, bet uzvarētāji solīja pakalpojumu nodrošināt vietām pat par 90 centiem. Uz to LAP valdes loceklis Avots atbild, iesakot   papētīt nākamo pretendentu piedāvājumus — tie nebija būtiski augstāki. 

Iepirkumu dokumenti gan rāda, ka Ogres un Aizkraukles lotē LAP piedāvājums bija 1,1469 eiro par kilometru, bet otram pretendentam, kura piedāvājums tika atzīts par atbilstošu, — Tukuma Auto — 1,2992.

Aptuveni trešdaļa LAP kapitāldaļu pieder Liepājas pašvaldībai, kas jau labu laiku nesekmīgi cenšas tās pārdot. Taču galvenais īpašnieks ir uzņēmums LAP1R — tas caur virkni uzņēmumu pieder Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenes locekļiem. LAP valdē iepriekš bija Leonīds Krongorns — par Šķēles finansistu dēvētā Harija Krongorna brālis. Marta beigās viņš amatu pameta un vietā nāca Valtere. Viņa no 2014. līdz 2016. gadam bija valdes locekle ar Lemberga ģimeni saistītajā uzņēmumā iLink.

LAP apgrozījums pērn bija 17,8 miljoni eiro, peļņa — 190 tūkstoši. Par īstermiņa un ilgtermiņa līgumu izpildi no valsts 2022. gadā par 10,4 miljoniem nobrauktu kilometru saņemtas dotācijas septiņu miljonu apmērā.

Pārvadātāji ik mēnesi saņem dotācijas avansa maksājumu, bet gada beigās abas puses salīdzina apjomus un tiek veikti galējie norēķini, ja izveidojusies starpība.

Cits mugurkauls

Ar pārvadātājiem noslēgtie līgumi ir tipveida, un nepilnības tajos izgaismojušas tikai LAP problēmas ar saistību izpildi. Tomēr satiksmes ministrs Briškens ir pārsteigts, ka viņa priekšgājēji amatā un direkcijas vadība vispār pieļāvusi tādu līgumu noslēgšanu.

Līdz aprīlim direkcijas valdes priekšsēdētājs bija Kristiāns Godiņš, bet valdē bija Modris Jaunups — jurista un politiķa Edgara Jaunupa tēvs. Satiksmes ministrs konkursa izsludināšanas un līgumu slēgšanas laikā bija Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija), kurš šo procesu aizstāvēja kā godīgu konkurences cīņu un sauca par «iespēju logu, kas paveras reizi desmit gados, — mainīt visu pārvadājumu sistēmu».

Caune, kurš par direkcijas valdes priekšsēdētāju kļuva aprīļa beigās, neslēpj, ka saistībā ar reģionālajiem pārvadājumiem «jādzēš ne viens vien ugunsgrēks».

Taču pasažieri, kas gaida un nesagaida autobusu ceļa malā, visas šīs peripetijas neinteresē. Kā šo problēmu atrisināt? 

Ministrs nosauc trīs soļus. Vispirms būtu jānoslēdz līgums ar ārkārtas operatoru, kas novērš transporta pakalpojumu pārrāvuma gadījumus. Tālāk jāvērtē — ja esošais pārvadātājs reisus nespēj nodrošināt, iespējams, maršruts jāatdod citiem pārvadātājiem.

Trešais solis būtu dinamiska maršrutu tīkla optimizācija. Jau patlaban esot redzams — daļa pasažieru, kas cietuši no autobusu reisu nepastāvības, pārsēžas vilcienos, ja vien iespējams. Tieši dzelzceļu Briškens uzskata par nākotnē stiprināmu alternatīvu, sabiedriskā transporta mugurkaulu. Tas arī risinātu šoferu trūkuma problēmu, mazinātu reisu izkrišanas risku.   

Varbūt tiešām visbiežāk tiek atcelti autobusu reisi, kuros ir zems piepildījums? Pārskatot sarakstu, Liepājas pusē gana bieži izkrīt reisi uz Ziemupi un Pāvilostu. Pāvilostas pārvaldes vadītājs Artis Rimma saka — sūdzības no iedzīvotājiem nav saņemtas. Cauri mazpilsētai kursē autobusi no Ventspils, cilvēki bieži apvienojas un brauc kopā ar automašīnām. 

Arī Vērgales pagastā, kur atrodas Ziemupe, nav dzirdēts par pasažieriem, kas atcelto reisu dēļ nebūtu nonākuši vajadzīgajā punktā. Savukārt Ķekavā, kur vairākas dienas izkritusi virkne reisu uz Rīgu, tas nav liels zaudējums, jo autobusi kursē ik pēc pārdesmit minūtēm.

LAP vadība skaidro, ka, saņemot informāciju par šofera slimību vai autobusu tehniskām problēmām, rūpīgi izvērtē, kurus reisus atcelt — kur zaudējums būtu pēc iespējas maznozīmīgāks.

Maršrutu tīklu regulāri pārskata Sabiedriskā transporta padome. To veido Satiksmes un Finanšu ministrijas, kā arī visu plānošanas reģionu pārstāvji. Pēc sēžu protokoliem redzams, ka izmaiņas maršrutu tīklos visā Latvijā notiek katru mēnesi. Pirms lēmumu pieņemšanas notiek pārrunas ar pašvaldībām.

Direkcija bija pasūtījusi LAP rīcības plānu, taču pēc izvērtēšanas secinājusi, ka tas aizvien nerisina problēmu. Tagad nolemts samazināt maršrutu skaitu pierīgā un pārdalīt atbildības apjomu par labu diviem pārējiem apvienības dalībniekiem —  Noderkai un Latvijas Sabiedriskajam autobusam. 

Lielakā daļa Nordekas akciju pieder Latvijas Gāzes padomes priekšsēdētāja vietniekam Jurim Savickim, bet Latvijas Sabiedriskā autobusa īpašnieks pastarpināti ir Vitālijs Komars. Iepriekš uzņēmums piederēja Aleksandram Brandavam, kuru 2019. gadā KNAB īslaicīgi aizturēja aizdomās par korupciju. Šobrīd tiesā nonākusi krimināllieta par Brandava kā bijušā Rīgas Kartes valdes locekļa līdzdalību krāpšanā un naudas atmazgāšanā.

Autotransporta direkcijas vadītājs Caune sola — gatavojoties nākamajiem ilgtermiņa līgumiem, gūtās mācības ņems vērā. Patlaban tiek vērtēta prakse arī citās ES valstīs. Tāpat ar steigu tikšot pilnveidota pasažieru apziņošanas kārtība. Pērn jau izveidota sistēma, kas pārvadātājiem ļauj operatīvi direkcijas mājaslapā ievietot informāciju par atceltajiem reisiem. Tuvākajā laikā to papildinās ar iespējamām alternatīvām, kā nokļūt galamērķī.

Un vēl — konsultējoties ar juristiem, Satiksmes ministrija noskaidrojusi, ka līgumā noteiktās soda sankcijas var interpretēt arī citādi nekā patlaban. Ja nav izpildīts vairāk par 51 reisu mēnesī, 500 eiro sodu var uzlikt par katru nenotikušo braucienu. Pēc Briškena domām, tas jau būtu uzskatāms par godīgu un preventīvu sodu.

Šoferu pikets Liepājā 2018. gada augustā. Nākamā gada pavasarī viņi bija gatavi arī streikot, taču tiesa arodbiedrības pieteikumu atzina par nelikumīgu. Galvenās streika prasības bija lielāka alga un sabalansēts darba grafiks.
Foto — Egons Zīverts

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem